Ilgtspējas riski jānovērtē arī maziem un vidējiem uzņēmumiem

Aizvien vairāk uzņēmumu saskaras ar prasībām identificēt, novērtēt, mazināt un izbeigt savu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām. Lai arī patlaban pienākums identificēt savu ietekmi ražošanas, piegādes, transportēšanas, projektēšanas un izplatīšanas laikā attiecas uz dažiem lielajiem uzņēmumiem, tuvāko gadu laikā šādu uzņēmumu skaits būtiski pieaugs. Pastarpināti tiek ietekmēti arī mazāki uzņēmumi, kas ir lielo uzņēmumu darījumu partneri, piemēram, vērtību ķēdē esošie piegādātāji vai klienti. Tomēr arī maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nepieciešams novērtēt savus ilgtspējas riskus.

Kāpēc ikvienam uzņēmumam ir nepieciešams ilgtspējas risku novērtējums un kā tas var palīdzēt sagatavoties biznesa partneru prasībām ilgtspējas jomā, vebinārā «Kā sagatavoties biznesa partneru prasībām ilgtspējas jomā» skaidroja Kristīne Rāviņa, ZAB COBALT vecākā speciāliste.

Plašāks risku klāsts

Pēdējos gados pieaugoša tendence ir aktīvāk vadīt uzņēmuma piegādes ķēdi attiecībā uz arvien plašāku risku klāstu. Ja iepriekš lielāka nozīme tika piešķirta komerciāliem aspektiem, piemēram, izdevīgiem piegādes nosacījumiem, biznesa nepārtrauktības aspektiem, tad patlaban risku klāsts ir paplašinājies un aptver dažādus jautājumus, tostarp, vai materiāli, kurus iegādājas konkrētais uzņēmums, tiek iegūti ilgtspējīgi un ētiski, kā arī — kā uzņēmums novērš vai mazina negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām.

Biznesa partneri turpmāk prasīs informāciju par cilvēktiesību un vides situāciju arī no maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ja tiks radīta kāda negatīva ietekme, tad tā būs jānovērš vai jāmazina.

Ilgtspējas joma tiek regulēta arvien vairāk: sākumā ar ziņošanas prasībām, patlaban jau saistībā ar risku novērtējumu un rūpības pienākumu. Ja pirms pāris gadiem varēja teikt, ka ilgtspējas jomā regulējums ir sadrumstalots, tad tagad ir skaidrs, ka turpmāk regulējums pamatā balstīsies uz trim «vaļiem».

Taksonomijas regula

Pirmais «valis» ir tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) Taksonomijas regula, kuru pieņēma 2020. gada vidū. ES Taksonomijas regulas mērķis ir ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšana, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus un līdz 2050. gadam padarītu Eiropu klimatneitrālu.

Ar šo regulu tika izveidota Taksonomija — klasifikācijas sistēma, kas izmantojama, lai identificētu, kuras saimnieciskās darbības ir vides ziņā ilgtspējīgas. Tas ir iemesls, kāpēc patlaban sastopamies ar jēdzieniem: atbilstīgs taksonomijai, ar taksonomiju saskaņots u.tml.

ES Taksonomija ir uzņēmumiem un investoriem paredzēts rīks. Tas ir kopīgs, vispārlietojams satvars, ko investori var izmantot, investējot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi. Šī regula arī nosaka informācijas atklāšanas pienākumus uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem.

Ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD)

Otrais «valis» ir Ilgtspējas ziņošanas direktīva, kas zināma arī kā CSRD (Corporate Sustainability Reporting Directive), kas šogad lielākiem uzņēmumiem ir kļuvusi īpaši aktuāla. Šī direktīva prasa ziņot par saviem ilgtspējas aspektiem saskaņā ar noteiktiem standartiem.

Finanšu ministrija informē, ka Eiropas Komisija 2023. gada 31. jūlijā pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus (ESRS), saskaņā ar kuriem sabiedrības, uz kurām attiecas CSRD, sagatavos ilgtspējas ziņojumu. Tas iezīmē vēl vienu soli uz priekšu pārejā uz ilgtspējīgu ES ekonomiku. ESRS aptver vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības.

Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiek ieviests pakāpeniski, sākot ar:

• 2024. pārskata gadu — lielām sabiedrībām vai lielām koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kurās darbinieku skaits ir lielāks par 500;
• 2025. pārskata gadu — lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām;
• 2026. pārskata gadu — mazām un vidējām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
• 2028. pārskata gadu — trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām vai trešās valsts sabiedrības filiālēm.

K. Rāviņa akcentē, ka ziņošanas pienākums attiecas ne tikai uz konkrētā uzņēmuma darbību, bet arī uz tā piegādes ķēdes vadību. Tas prasa identificēt būtiskās ietekmes jomas un riskus.

Pienācīgas rūpības direktīva (CS3D)

Trešais «valis» ir Pienācīgas rūpības direktīva, kuru Eiropas Parlaments pieņēma šogad aprīļa beigās. Šajā direktīvā uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Šāda ietekme var būt, piemēram, paverdzināšana, bērnu darbs, darbinieku ekspluatācija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vai dabas mantojuma iznīcināšana.

Pienācīgas rūpības direktīvas mērķis ir visā ES harmonizēt vai noteikt vienotu standartu rūpības pienākumam jeb atbildībai par ietekmi uz vidi, uz risku balstītam due diligence.

«Due diligence tiks attiecināts uz ilgtspējas jautājumiem, primāri uz vidi un cilvēktiesībām,» skaidroja K. Rāviņa.

Direktīva noteiks atbildību par uzņēmuma radīto ietekmi uz vidi un cilvēktiesību jautājumiem. Regulējums attiecas ne tikai uz uzņēmumu, tā meitas sabiedrībām, bet arī uz biznesa partneriem, kas var būt arī mazie un vidējie uzņēmumi.

«Mazie un vidējie uzņēmumi, visdrīzāk, būs tie, no kuriem lielie uzņēmumi, kas atrodas direktīvas tvērumā, prasīs informāciju par cilvēktiesību un vides situāciju,» akcentēja vecākā speciāliste.

Daudzie noteikumi savstarpēji pārklājas, ir saistīti un to prasību rezultāts ir ļoti līdzīgu iekšējo procesu ieviešanai. Piemēram, lai uzņēmums spētu ziņot saskaņā ar ilgtspējas aspektiem un Ilgtspējas ziņošanas direktīvu, būs jāspēj veikt risku analīzi un ietekmes novērtējumu saskaņā ar Pienācīgas rūpības direktīvu.

Kas ir due diligence process?

Due diligence process saskaņā ar Pienācīgas rūpības direktīvu nozīmē to, ka uzņēmumiem ir jāveic risku novērtējums. Proti, pats direktīvas teksts prasa uzņēmumam izstrādāt due diligence politiku un to balstīt uz risku novērtējumu. Vienlaikus šim pienākumam ir jābūt integrētam uzņēmuma risku pārvaldības sistēmā. Tas nozīmē, ka, piemēram, uzņēmuma izstrādātais rīcības kodekss, ko tas piemēros arī saviem biznesa partneriem, jāpiemēro gan iepirkumu, gan nodarbinātības jomā.

Pienācīgas rūpības direktīva ieskicē soļu plānu. Vispirms uzņēmumam ir jāpieņem rīcības kodekss, kur tiek noteikti minimālie aizsardzības standarti attiecībā uz vidi un cilvēktiesībām. Tālāk nepieciešams integrēt rūpības pienākumu uzņēmuma dokumentos un sistēmās.

Risku un ietekmes noteikšana dalīsies vairākos līmeņos. Proti, uzņēmumam ir jāidentificē un jānovērtē negatīvā ietekme savā, meitu un partneru darbībā. Vispirms ir svarīgi, ko dara pats uzņēmums, kādas emisijas tas rada. Tālāk jāpārbauda, kā uzņēmums veicina negatīvu ietekmi, piemēram, kādus produktus un pakalpojumus tas pasūta. Visbeidzot, ko uzņēmums var ietekmēt ar izmantoto resursu starpniecību.

Kad ir identificēta negatīvā ietekme, tā būs jāpārtrauc, jānovērš vai jāmazina. Uzņēmumam ir jāmonitorē rezultāti, kā arī jākomunicē ar sabiedrību par šiem jautājumiem, ko var īstenot caur Ilgtspējas ziņošanas direktīvas pienākumiem vai brīvprātīgi.

Situācijās, kad tas ir nepieciešams, ir jānodrošina atlīdzinājums par videi vai cilvēktiesībām nodarīto kaitējumu.

Rūpības pienākuma integrēšana risku pārvaldības sistēmā

Direktīva prasa rūpības pienākumu integrēt risku pārvaldības sistēmā. Ja uzņēmumam jau ir risku vadības sistēma, tad dokuments būtu jāpārskata un jāprecizē vai jāpapildina atbilstoši direktīvas prasībām.

No otras puses — uzņēmuma ietekmes (uz vidi un cilvēktiesībām) novērtējumam jābūt uz risku balstītam. To paredz Pienācīgas rūpības direktīvas ceturtais un piektais pants. Ceturtais pants noteic, ka cilvēktiesību un vides due diligence ir balstīts uz riskiem un ka rūpības pienākums ir jāintegrē iekšējos dokumentos. Direktīvas piektais pants ir par to, kā integrēt rūpības pienākumu.

Būtiskākie ietekmes faktori vides jomā

Kā identificēt un novērtēt savu ietekmi un ilgtspējas riskus? Vispirms būtu jāidentificē, kādi ir būtiskie uzņēmuma ietekmes uz vidi riska faktori. Šobrīd publiskajā telpā ir pieejami daudzi maksas un arī bezmaksas rīki, kas komersantam ļauj identificēt, kuri no ilgtspējas ietekmes faktoriem ir būtiskākie, kuriem no tiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

K. Rāviņa uzsvēra, ka visiem uzņēmumiem ir ietekme uz vidi, jo jebkurš komersants patērē enerģiju, ražo atkritumus. «Ietekme ir ikvienam, atšķiras tikai ietekmes mērogs,» tā vecākā speciāliste.

Piemēram, būvniecības uzņēmumam būs vairāki būtiskākie ietekmes faktori un liela daļa no tiem būs saistīta ar vidi, piemēram, siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijām, produktu dizainu un dzīves ciklu, ekoloģisko ietekmi, ar materiālu ieguves jautājumiem. Būvniecības uzņēmumam ir arī svarīgi sociālās atbildības faktori — darbinieku drošība un veselība u.tml.

Kādiem aspektiem būtu jāpievērš uzmanība vides jomā:

• SEG emisijas;
• gaisa kvalitāte;
• enerģijas pārvaldība;
• ūdens un notekūdeņi;
• atkritumu un bīstamo materiālu apsaimniekošana;
• ekoloģiskā ietekme;
• klimata pārmaiņas;
• produktu dizains un dzīves cikls;
• materiālu ieguve.

Sociālās atbildības faktori

Uzņēmumam, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, būtiskākie ietekmes faktori būs saistīti ar sociālās atbildības jautājumiem — ar datu drošību, darbinieku iesaistes un daudzveidības un iekļaušanas jautājumiem, kā arī, protams, biznesa ētika.

Arī tādiem uzņēmumiem kā reklāmas aģentūra būtiskākie ietekmes faktori būs saistīti ar sociālo dimensiju, klientu datu privātumu, darbinieku daudzveidība un iekļaušana, atbildība par produktu — kā tie tiek mērķēti un pārdoti.

Kādiem aspektiem būtu jāpievērš uzmanība sociālās atbildības jomā:

• cilvēktiesības;
• klientu labklājība;
• produktu kvalitāte un drošums;
• klientu privātums;
• datu drošība;
• nodarbinātības prakse;
• darbinieku veselība un drošība;
• darbinieku iesaiste, daudzveidība, iekļaušana;
• piekļuve un pieejamība;
• produktu atbildība.

Ietekmes faktori pārvaldības jomā

Ikvienam uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība būtiskajiem ietekmes faktoriem pārvaldības jomā:

• biznesa ētika;
• godīga konkurence;
• tiesiskās un normatīvās vides pārvaldība;
• kritisko incidentu riska vadība;
• sistēmisko risku vadība;
• piegādes ķēdes pārvaldība;
• biznesa modeļa noturība.

Uz risku balstīts ietekmes novērtējums

Pienācīgas rūpības direktīva paredz, ka uz risku balstītas ietekmes novērtējumā jāņem vērā negatīvās ietekmes «raksturs un apjoms» (nature and extent) un «relevantie riska faktori».

Novērtējums ir jābalsta gan uz kvantitatīviem, gan kvalitatīviem datiem, ir jāizmanto piemērota metodoloģija, tam ir jāvelta atbilstoši resursi. Tas ietver tādu relevantu datu iegūšanu, ko uzņēmums, saprātīgi rīkojoties, vispār var tiesiski iegūt.

Riska vadības sastāvdaļas ir gan ietekmes pušu iesaiste, gan kartēšana, t.i., identificēto risku prioritizācija, balstoties uz ietekmes iespējamību un smagumu. Proti, identificē tās jomas, kur ietekmes mērogs ir vislielākais.

Negatīvās ietekmes prioritizācija ir jāveic, balstoties uz ietekmes iestāšanās iespējamību un smagumu. Proti, mērogu, apjomu un neatgriezenisko raksturu. Jāņem vērā ietekmes nopietnība, tostarp to personu skaitu, kuras tiek vai tiks ietekmētas, cik lielā mērā vide ir vai var tikt bojāta vai citādi ietekmēta, ietekmes neatgriezeniskums un ierobežojumi spējai saprātīgā laika periodā atjaunot skartās personas vai vidi līdz iepriekšējam stāvoklim.

Ja partneris atsakās sniegt informāciju

Veidojot uz risku balstītu ietekmes novērtējumu, aktuāls ir jautājums, ko darīt, ja biznesa partneris atsakās sniegt informāciju. Direktīva paredz, ka šādas situācijas ir jāspēj izskaidrot un attaisnot.

Ja uzņēmums kādu faktisku vai juridisku šķēršļu dēļ nevar iegūt informāciju, jo biznesa partneris to atsakās sniegt un šādu informāciju tiesiskā ceļā nav iespējams iegūt citādi, tad šo apstākli ir jāspēj izskaidrot.

Dinamika un regularitāte

Uz risku balstītam ietekmes novērtējumam svarīga ir arī dinamika un regulāra pārskatīšana. Pie katrām būtiskām izmaiņām un vismaz reizi gadā tas ir jāpārskata attiecībā par konkrēto darbību vai biznesa attiecībām.

Būtiskas izmaiņas var notikt tad, ja uzņēmums sāk darboties jaunā nozarē, ieiet jaunā ģeogrāfiskā tirgū, sāk pārdot jaunus produktus vai maina esošo produktu ražošanas tehnoloģiju, vai notiek kompānijas reorganizācija.

Vai pietiek ar nozares asociācijas izveidotu risku analīzi? «Jā, uzņēmums var pievienoties šādām iniciatīvām, bet katrā konkrētā situācijā ir jāizvērtē, vai tas ir piemēroti,» skaidroja K. Rāviņa. «Ir jāuzrauga īstenoto pasākumu efektivitāte, un, ja nepieciešams, būtu jāpiemēro un jāīsteno papildu pasākumi.»

Tiks izdotas arī Pienācīgas rūpības direktīvas vadlīnijas, kur būs ietverta metodoloģija, pēc kuras varēs noteikt, vai konkrētā gadījumā uzņēmumam ir piemēroti pievienoties nozares iniciatīvai.

Riska faktori

Direktīva paredz vairākus riska faktorus, kas jāņem vērā ne tikai identificējot, bet arī novērtējot savu negatīvo ietekmi.

Piemēram, tie varētu būt uzņēmuma līmeņa riska faktori — vai biznesa partneris ir direktīvas tvērumā. Tie varētu būt riski, kas saistīti ar biznesa operācijām.

Riska faktori var būt arī ģeogrāfiskā darbība: vai uzņēmuma darbība notiek augsta riska vai konfliktu zonā? Šādās teritorijās un noteiktā laikā cilvēktiesību faktoriem ir pavisam cits svars, uzsvēra K. Rāviņa.

Iespējami arī kontekstuālie riska faktori, piemēram, cik lielā mērā konkrētajā teritorijā tiek aizsargātas konkrētās tiesības, piemēram, datu privātums. Piemēram, ES dalībvalstīs datu aizsardzības standarti ir augstāki, nekā citās valstīs.

Iespējami arī sektorālie riska faktori, piemēram, ražošanas nozarē lielākas SEG emisijas, kā arī citi produktu un pakalpojumu faktori.

Nosakot un novērtējot nelabvēlīgo ietekmi, uzņēmumiem būtu arī jānosaka un jānovērtē biznesa partnera biznesa modeļa un stratēģiju, tostarp tirdzniecības, iepirkuma un cenu noteikšanas prakses, ietekme.

Mazākie piegāžu ķēdes dalībnieki

Jautājums, kas daudziem ir aktuāls: vai informācija jāprasa no pilnīgi visiem partneriem, piemēram, arī no pašiem mazākajiem, vai piegādes ķēdē ne tik nozīmīgiem dalībniekiem?

Pienācīgas rūpības direktīva paredz: ja piegāžu ķēdē esošs mazāks uzņēmums nerada būtiskus riskus, tad uz risku balstītā ietekmes novērtējumā šāds komersants nav jāiekļauj. Primāri informācija nepieciešama no tiem partneriem, kas rada vislielāko negatīvās ietekmes iespējamību.

Jums arī varētu interesēt:

• Valdība apstiprina jaunas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības publisku personu kapitālsabiedrībām
• Uzņēmumiem pieejams bezmaksas rīks emisiju aprēķināšanai
• Transfertcenas un biznesa ilgtspēja