Fiziskās personas prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanai par pamatu tiek ņemti nodokļa maksātāja ieņēmumi (ienākumi) iepriekšējos taksācijas periodos. 

Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, VID ņem vērā visus attiecīgajā periodā apliekamos ieņēmumus (t.sk. apliekamos ar samazinātām nodokļa likmēm). Netiek ņemti vērā IIN likuma 9. pantā minētie neapliekamie ienākumi. Tomēr 9. pantā noteiktais atbrīvojums no IIN neattiecas uz dividendēm, kas minētas IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.¹ punktā (dividendes, kas aprēķinātas no peļņas saskaņā ar likumu "Par UIN"), saimnieciskās darbības ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, kā arī MUN maksātāja apgrozījumu. 2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un izmaksātājs no šīm summām ietur nodokli pēc likmes 25% (paziņojums ar kodu 1061). Minētie autori par sevi iesniedz VID īpašu "autoru" deklarāciju un piemaksā nodokli, ja ieņēmumi pārsniedz 40 000 eiro. 

Viens no būtiskajiem iemesliem tam, ka par taksācijas gadu dažiem nodokļa maksātājiem ir jāpiemaksā nodoklis (lielākajai daļai tomēr nodoklis tiek atmaksāts), ir ieņēmumu atšķirība taksācijas periodā un tajos periodos, kuru ieņēmumi bija izmantoti, nosakot prognozēto minimumu. Protams, tam ir arī citi ietekmējoši faktori.

Periodi, kuru ieņēmumi izmantoti prognozei

Tabulā var pārliecināties, cik "veci" dati tiek izmantoti, prognozējot neapliekamo minimumu 2022. gadam.

2022. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem

Pārējiem pieciem 2022. gada mēnešiem

Jāņem vērā, ka fiziskā persona prognozējamā neapliekamā minimuma periodā varēja gūt ieņēmumus visus 12 mēnešus (vai sešus), bet varētu — tikai dažus mēnešus. Tālāk tiek noteikts mēneša vidējais ieņēmums. Vispārējā kārtībā no mēneša vidējās ieņēmumu summas tiek noteikts nosacīts gada ieņēmums (reizinot ar 12 vai ar 6), jo formulā visi skaitļi ir attiecināmi uz gadu (12 mēnešiem, bet 2022. gadā — divas reizes uz sešiem mēnešiem). Šāda kārtība tika ieviesta no paša sākuma (2018. gads) un turpināsies arī 2023. gadā.

Izņēmums ir 2022. gads, jo neapliekamais minimums ir paredzēts atsevišķi katram pusgadam (350 eiro un 500 eiro).

Tomēr prognozēto minimumu VID noteiks pēc iepriekšējās shēmas: septiņiem un pieciem taksācijas gada mēnešiem. Savukārt, gadam beidzoties, VID veiks pārrēķinu katram pusgadam atsevišķi pa sešiem mēnešiem, un tad tiks noteikts gada ieņēmumam atbilstošs faktiskais minimums, kuru salīdzinās ar gada laikā piemēroto. Tādējādi VID nosaka atmaksājamo vai piemaksājamo ienākuma nodokli.

Sakarā ar to, ka prognoze balstās uz iepriekš saņemtajiem ieņēmumiem (2020., 2021. gadā un 2022. gada sākumā), ieņēmumi var būtiski atšķirties no 2022. gada faktiskajiem. Viens no atšķirību iemesliem ir prognozētā minimuma neatbilstība faktiskajam ieņēmumam.

Kā iespējams minimumu precizēt

Kā zināms, VID paziņo prognozēto neapliekamo minimumu tam darba devējam, pie kura darba ņēmējs atzīmējis nodokļa grāmatiņu, un pašnodarbinātajām personām divas reizes gadā: līdz 15. decembrim (gada pirmajiem septiņiem mēnešiem) un līdz 15. jūlijam (gada pēdējiem pieciem mēnešiem). Tas nozīmē, ka, sākoties katram no minētajiem periodiem, nodokļu maksātājs (darba ņēmējs vai pašnodarbinātā persona) savu minimuma apmēru jau zina un visbiežāk var novērtēt taksācijas gada ieņēmumus (ienākumus). Ja tie ir apmēram tādi kā iepriekš, nav pamata uztraukumam. Ja ieņēmumi ir samazinājušies, personai "pienākas" lielāks minimums, bet diemžēl pirmo septiņu mēneša ietvaros VID to nepalielina, nodokļa atmaksa paredzēta tikai kopā par gadu (nav taču zināms, kādi ieņēmumi būs gada beigās).

Savukārt, ja ieņēmumi darbavietā (arī no citiem avotiem) palielinājušies, tad jāapzinās, ka lielākiem ieņēmumiem atbilst mazāks neapliekamais minimums un būtu lietderīgi VID prognozi minimumam samazināt.

Minētā problēma tika konstatēta nodokļu reformas sākumā, un IIN likuma 12. pants tika papildināts ar 1.⁸ daļu, kas paredzēja prognozētā minimuma koriģēšanu. Turklāt tā jāveic pašai fiziskajai personai algas nodokļa grāmatiņā. Atceramies, ka par savu personīgo datu aktualizāciju (biežāk tas attiecas uz darbinieka apgādājamajām personām) atbildīgs ir pats nodokļu maksātājs.

Tātad, ja tiek konstatēts, ka ieņēmumi ir lielāki par iepriekšējiem:

Algas nodokļa grāmatiņā (ANG) izvēlēta minimuma norādīšana ir svarīga, jo VID, veicot prognozi gada pēdējiem mēnešiem, ņem vērā to minimumu, kurš bija iemērots gada pirmajos mēnešos (izņēmums — 2022. gads). Atceramies, ka grāmatvedis piemēro minimumu tikai tajā darbavietā, kuru darba ņēmējs atzīmēja kā galveno ieņēmuma gūšanas vietu. Tādēļ lūgums grāmatvežiem: brīdināt darba ņēmējus, ka mainīt (samazināt) VID prognozi ieteicams pirms konkrēta mēneša darba samaksas aprēķināšanas un (!) tikai vienu reizi (kaut gan likums neaizliedz to darīt vairākkārt mēneša laikā). Diemžēl bijuši gadījumi, kad grāmatveži pamana, ka minimums tika mainīts divas un trīs reizes viena mēneša laikā. Pirmkārt, tam nav jēgas, jo algu nerēķina katru nedēļu, otrkārt, pastāv risks, ka tiks piemērots minimuma pirmais grozījums, bet darbinieks jau ir paspējis veikt otro grozījumu (vai vispār atcēlis minimumu).

Precizēšana gada sākumā

Piemēram, darbinieka prognozētais minimums ir noteikts 250 eiro apmērā. Darbavietā, kur atzīmēta ANG, paredzams, ka mēneša alga 2022. gada būs 800 eiro. Darbiniekam nav apgādājamo un nepienākas citi IIN atvieglojumi, citu ieņēmumu arī nav. Saņemot algu par aprīli, darbinieks vēlas noskaidrot, vai gada pirmajos četros mēnešos piemērotais neapliekamais minimums atbilst viņa algai. 

Prognozētā minimuma formulā 2022. gada pirmajiem mēnešiem tiek ievietoti pusgadam paredzētie rādītāji, kas jāpārrēķina gada četriem mēnešiem, kā arī jāaprēķina četru mēnešu darba alga. 

[2100 / 6 × 4 – 0,26923 × (800 × 4 – 3000 / 6 × 4)] / 4 = 
[1400 – 0,26923 × (3200 – 2000)] / 4 = 269,23 eiro

Algai 800 eiro (pieņemot, ka nav citu ieņēmumu) atbilst minimums 269,23 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka minimumam ir neliela "rezerve", un, ja ieņēmumi 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos nepalielināsies, tad darbiniekam neizveidosies IIN parāds, bet VID atmaksās nodokli. Taču jāņem vērā gada pēdējo piecu mēnešu ieņēmumi un tiem paredzētais minimums.

NB! Šī gada minimuma piemērošanas īpatnība saistīta ar to, periodā no janvāra līdz jūlijam (septiņi, nevis seši mēneši) darbinieka algai tiks piemērots viens un tas pats neapliekamais minimums, kaut gan faktiski maksimālais neapliekamais minimums jau jūlijā ir cits (500, nevis 350 eiro).

Precizēšana gada beigās

Pieņemsim, darbinieka mēneša alga no 1. jūlija ir palielināta līdz 1000 eiro, bet VID paziņotais minimums gada pēdējos piecos mēnešos (augusts–decembris) ir 300 eiro, kuru darbinieks vēlas precizēt, saņemot algu par septembri. 

Pieņemsim, ka darbinieks strādāja tikai minētos deviņus mēnešus. Vai viņam veidojās par šo periodu nodokļa parāds (vai būtu jāsamazina minimuma summa, ja darbinieks būtu turpinājis strādāt līdz gada beigām)? 

Aprēķināsim neapliekamo minimumu, kas atbilst darbinieka ieņēmumiem, par 2022. gada deviņiem mēnešiem un salīdzināsim ar to, kas bija piemērots faktiski.

2100 – 0,26923 × (800 × 6 – 3000) + 269,23*VII + 3000 / 6 × 2 – 0,38462 × (1000 × 2 – 3000 / 6 × 2) = 2100 – 484,61 + 269,23 + 1000 – 384,62 = 2500,00 eiro

* vai 250 eiro

Faktiski par 2022. gada deviņiem mēnešiem darbinieka ieņēmumiem atbilstošs neapliekamais minimums ir šāds, bet grāmatvedis piemēroja to VID noteiktajā apmērā: (250 x 7) + (300 x 2) = 1750 + 600 = 2350,00 — arī šajā gadījumā nav pamata uztraukumam. Ja darbinieks 2022. gadā būtu nostrādājis tikai deviņus mēnešus un negūtu citus ieņēmumus, tikai neprecīza neapliekamā minimuma dēļ VID viņam atmaksātu 150 eiro.

Tomēr, ja darbinieka ieņēmumi periodā no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam (otrais prognozējamais periods) bijuši relatīvi mazi un dienestam bija pamats aprēķināt lielāku prognozējamo minimumu (attiecīgi — mazāku IIN), iespējams, faktiskajiem ieņēmumiem atbilstošais minimums veidotu pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli.

Citi faktori, kas ietekmē IIN piemaksu

Arī tad, ja gada laikā fiziskā persona guvusi dažādus ieņēmumus no citām aktivitātēm un samaksājusi par to ienākuma nodokli, var gadīties, ka kopsummā ieņēmumi ir "tik lieli" (vidēji mēnesī pārsniedz 1800 eiro), ka minimums ir sasniedzis nulli. Savukārt gada laikā bija piemērots iepriekš noteiktais minimums, no kura šādā situācijā būtu jāatmaksā IIN vismaz pēc likmes 20%. Vienlaikus varētu rasties pienākums maksāt IIN no ieņēmumu pārsnieguma virs 20 004 eiro pēc likmes 23% (faktiski papildus 3 eiro par katru "lieko" eiro simtnieku), jo gada laikā nodoklis bijis 20%.

Pretējā virzienā darbojas fiziskās personas aizmāršība, kad, gūstot tiesības uz atvieglojumu par apgādājamo personu, šis fakts nav atzīmēts algas nodokļa grāmatiņā. Protams, tiesības uz to nezūd, vienīgi — jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tomēr grāmatvežiem sagādā neērtības, kad pēc vairākiem mēnešiem darbinieks "pēkšņi" gada beigās atceras par apgādājamo personu un ar atpakaļejošo datumu veic atzīmi nodokļa grāmatiņā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.