Jautājums: Darbiniekam noteikts normālais darba laiks un stundas tarifa likme. Pieņemsim, ka divi darbinieki strādāja 2019. gada 3. maijā 7 un 10 stundas. Kāda atlīdzība tiem pienākas? Vai pirmajam darbiniekam jāapmaksā 7 vai 8 stundas? Vai otrajam darbiniekam jāapmaksā 7 stundas par darbu, viena stunda — atlīdzība un 2 stundas ir virsstundas?

Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu: Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Tātad pirmssvētku dienā drīkst strādāt mazāk, bet darba devējam jāapmaksā normālo stundu skaits.

Arī LM mājaslapā šādos gadījumos (saskaņā ar MK not. Nr. 656) minimālo stundas likmi nosaka, ņemot vērā nenostrādātās stundas pirmssvētku dienās (piemēram, 2019. g. aprīlī, maijā un decembrī).

Citu MK noteikumu vai metodiku, kā aprēķināt, vienkārši nav, tādēļ tas ir vienīgais dokuments, kuru grāmatvedis var izmantot. Turklāt neko nepārkāpjot.

Secinājums: pirmais darbinieks 3. maijā strādās 7 stundas, bet tam jāapmaksā 8 stundas. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks (ne vairāk par 8 stundām dienā), tad, nostrādājot 3. maijā 10 stundas, tam tās ir jāapmaksā, bet jāaprēķina arī piemaksas. Septiņas stundas uzskatām par darbu normālā darba laika ietvaros, vienu stundu apmaksājam kā atlīdzību saskaņā ar likuma prasību, bet divas stundas jāuzskata par virsstundām (ar atsevišķu piemaksu).

Vēršu jūsu uzmanību uz 131. panta 2. daļā noteikto: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu [ne vairāk par 40 stundām]. Ar šā nosacījuma neievērošanu uzņēmējiem bija nepatikšanas, jo tie kļūdaini uzskatīja, ka, "šonedēļ nostrādājot vairāk, bet nākamnedēļ (to pašu laiku) — mazāk, neradīsies nekādas virsstundas". Tomēr noteikumi ir pavisam citādi: tikai +1 un –1 stunda, un tikai vienas nedēļas ietvaros (tad nav virsstundu). Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, tad virsstundas jāskaita pa uzskaites periodiem (mēnesis, divi, trīs vai līdz 12) un dienas laikā nostrādātajām stundām nav īpašas nozīmes. Turklāt uz viņiem nav attiecināma prasība par pirmssvētku saīsināto darba dienu.

Diemžēl katrai situācijai jāpielāgojas, bet grāmatvedim laika pietrūkst un nav uz ko balstīt savu vai dzirdēto viedokli.

NB! Tas, ka darba līgumā noteikts normālais darba laiks (stundu skaita ziņā), var nozīmēt, ka darbiniekam jāstrādā ne vairāk par 8 stundām dienā (piemēram, biroja darbinieks), bet varētu būt arī summētā darba laika uzskaite, kad dienas laikā ir nostrādātas vairāk/mazāk par 8 stundām, bet nepieļaujot virsstundas.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 2019. gada augusta numurā

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu var ABONĒT ŠEIT!