0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā

Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā

Inese Helmane

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Ilustrācija: © Hurca! – stock.adobe.com

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu.

Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza.

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs savā izrakstītajā nodokļa rēķinā norādīto PVN summu iemaksā valsts budžetā.

Visa PVN samaksas sistēma ir veidota tā, ka šis nodoklis reģistrētiem PVN maksātājiem ir neitrāls. Reģistrētie nodokļa maksātāji par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai samaksāto PVN summu ir tiesīgi atskaitīt priekšnodoklī. Proti, par samaksāto PVN summu par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem viņi ir tiesīgi samazināt budžetā maksājamo PVN summu, kura ir saņemta no galapatērētājiem.

Sistemātiska darbība

Kas ir PVN maksātājs Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Saskaņā ar PVN normatīvajiem aktiem PVN maksātājs ir jebkura persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Svarīgi saprast, ka saimnieciskā darbība PVN regulējošo normu izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tajā skaitā jebkura ražotāja, tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbība, lauksaimnieciska darbība).

PVN likums nedefinē vārdu «sistemātiski», tāpēc VID to skaidro šādi: tā ir darbība divas un vairākas reizes 12 mēnešu periodā.

Ja kāda persona nolemj pati kaut ko izgatavot vai ražot, piemēram, šūt kleitas vai adīt zeķes, un tad to par atlīdzību nodot citai personai, uzskatāms, ka tā ir persona, kas veic saimniecisko darbību, proti, ir nodokļa maksātājs.

Fiziskās personas iedala divās grupās

Visus iekšzemes nodokļa maksātājus, arī fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, iedala reģistrētos un nereģistrētos nodokļa maksātājos. Reģistrēti nodokļa maksātāji ir tādi, kas ir reģistrēti Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā. Savukārt persona, kas veic saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, uzskatāma par nereģistrētu nodokļa maksātāju.

Tātad ir iespējams veikt saimniecisko darbību, vēl nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, bet var iestāties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.

Ko reģistrē Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā? Tajā reģistrē jebkuru personu, kas iekšzemē, Latvijā, veic saimniecisko darbību:

  • fiziskās personas;
  • juridiskās personas;
  • personālsabiedrības;
  • personu grupas pilnvaroto fizisko personu;
  • PVN grupu;
  • fiskālo pārstāvi.

Kam jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā

Kad jāreģistrējas Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā? Reģistrācija nepieciešama, pirms persona, kas nolēmusi veikt saimniecisko darbību, sāk veikt ar PVN apliekamos darījumus. Šādi darījumi var būt, piemēram, ziedu, pašražotas produkcijas — rotaļlietu, saldumu — izgatavošana, tirdzniecība u.c.

Ar nodokli apliekamie darījumi saimnieciskās darbības ietvaros ir iekšzemē veikta preču piegāde (tajā skaitā preču piegāde ES teritorijā un preču eksports), pakalpojumu sniegšana, kā arī preču iegāde ES teritorijā par atlīdzību.

Ja saimnieciskās darbības veicējs saņem tādus pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts, kur pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, tad pirms šī pakalpojuma saņemšanas ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. 

Proti, tie ir visi pakalpojumi, kas nav minēti PVN likuma 20.–30. pantā un nav piesaistīti konkrētai vietai, piemēram, konsultācijas, reklāmas pakalpojumi vai tirdzniecības platformu izmantošanas pakalpojumi tiešsaistē, preču transporta pakalpojumi u.c.

Ja šādus pakalpojumus iekšzemes nodokļa maksātājs plāno sniegt citā ES dalībvalstī reģistrētam nodokļa maksātājam, arī tad pirms šo pakalpojumu sniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā.

VID uzsver, ka šādi pakalpojumi noteikti nebūs tie, kas saistīti ar nekustamā īpašuma remontu vai būvniecību.

Kā reģistrēties

Reģistrēties Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā var Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā «Dokumenti», izvēloties apakšsadaļu «No veidlapas», tālāk spiežot uz «Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas», izvēloties veidlapu «Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai».

Vai man kā pašnodarbinātajai, kas nodarbojas ar viesu izmitināšanu, ir jāreģistrējas PVN, ja klientus iegūstu caur Booking un Airbnb vietnēm?

Atbilde

Jā, ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, ja saņemat pakalpojumu no minētajām vietnēm, ja vien tās darījumam neuzrāda Latvijas PVN maksātāja numuru.

Piemērs

Galdnieks Kārlis ir nolēmis izgatavot koka rotaļlietas un piedāvāt tās tirgos visā pasaulē. Lai popularizētu savu preci, viņš ir izveidojis sociālajā platformā Facebook savu darbu pārdošanas lapu, kuras popularizēšanai plāno iegādāties reklāmu no Facebook Ireland Limited, kas ir ES dalībvalstī reģistrēts PVN maksātājs.  Tā kā Kārļa saņemtā reklāmas pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas, jo jebkurš saimnieciskās darbības veicējs ir uzskatāms par nodokļa maksātāju, tad, lai korekti piemērotu PVN un izpildītu PVN normatīvo aktu prasības, Kārlim pirms šāda pakalpojuma saņemšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā. No rēķinā norādītās summas viņam pašam ir jāaprēķina PVN un jāiemaksā budžetā. Tā kā Kārļa paša saražotās produkcijas pārdošana ir ar nodokli apliekams darījums, viņam ir tiesības aprēķināto PVN summu par saņemto pakalpojumu no Facebook iekļaut priekšnodoklī, t.i., atskaitīt no valsts budžetā iemaksājamās PVN summas. Protams, tirgojot savas rotaļlietas, Kārlim cenā ir jāpiemēro PVN 21%, kas jāiekasē no pircējiem un jāieskaita valsts budžetā.

Kad jebkura veida pakalpojuma sniedzējs, kura sniegšanas vieta tiek noteikta pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas, ir nevis citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājs, bet trešo valstu persona, arī tad saņēmējam ir nepieciešams pirms šāda pakalpojuma reģistrēties Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā.

Piemērs

Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Ilustrācija: © Hurca! – stock.adobe.com
Programmēšanas students Jānis caur privātiem sakariem ir saņēmis piedāvājumu izstrādāt mājaslapu dizainu vairākiem ASV uzņēmumiem. Tā kā pakalpojums tiks sniegts trešo valstu uzņēmumam, ne citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, Jānim nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja vien neizpildās citi nosacījumi. Pēc veiksmīgas sadarbības ar ASV uzņēmējiem jaunais programmētājs Jānis ir saņēmis piedāvājumu izstrādāt mājaslapas dizainu kādai bezpeļņas organizācijai Vācijā. Tā kā Vācijas bezpeļņas organizācija neveic saimniecisko darbību, tā nav uzskatāma par nodokļa maksātāju un nav atbildīga par nodokļa nomaksu. Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma pēc PVN likuma 19. panta otrās, nevis pirmās daļas, un līdz ar to Jānis ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja vien neizpildās citi nosacījumi. 

Darījumi, kurus neapliek ar PVN

Ne visi darījumi tiek aplikti ar PVN, ir virkne izņēmumu — preces un pakalpojumi —, kurus neapliek ar PVN. Visi izņēmumi ir atrodami PVN likuma 52. pantā. Piemēram, tie ir noteikti medicīnas, izglītības u.c. pakalpojumiem, un ir svarīgi, kas tos sniedz.

Visbiežāk VID savā praksē ir saskāries ar lietota nekustamā īpašuma pārdošanu — šie darījumi netiek aplikti ar PVN. Ar PVN neapliekams darījums ir arī dzīvojamo telpu izīrēšana dzīvošanai.

Ja vērtība nav pārsniegusi 40 000 eiro

Personām, kuras Latvijā veic saimniecisko darbību, PVN likumā ir paredzēts izņēmums, kad nodokļa maksātāji pirms ar nodokli apliekamu darījumu veikšanas var nereģistrēties Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā. Tas ir gadījumā, ja iekšzemes nodokļa maksātāja veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. 

«Tātad svarīgi ir iepriekšējie 12 mēneši, tas nav kalendāra gads, bet, protams, var sakrist ar to. Saimnieciskās darbības veicējam katru mēnesi ir jāskaita, kāds ir apgrozījums par iepriekšējiem 12 mēnešiem un vai apgrozījums no apliekamiem darījumiem nepārsniedz 40 000 eiro,» uzsvēra D. Bereza.

Ja vēlos uzsākt tiešo tirdzniecību Facebook, tirgojot tiešraidē paša darinātas rotas, vai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā? Piebilde par Facebook: nekādu līgumu nav. Ir profils, kurā ir informācija par maniem darinājumiem, un periodiski tur var vadīt tiešraidi, kurā rādu savas rotas.

Atbilde

PVN maksātāju reģistrā var nereģistrēties, kamēr uz citām dalībvalstīm piegādāto preču kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro vai iekšzemē 40 000 eiro 12 mēnešu periodā, ja no Facebook netiek saņemts pakalpojums par atlīdzību.

Kādi ir izņēmumi

Pastāv arī dažādi izņēmumi, piemēram, pamatlīdzekli traktoru var pārdot vienu reizi 12 mēnešu laikā, un šo summu neiekļauj 40 000 eiro robežvērtībā. 

Taču, lai izņēmumu piemērotu, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • netiek sniegti pakalpojumi (PVN likuma 19. panta pirmā daļa) citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājam;
  • netiek saņemti pakalpojumi (PVN likuma 19. panta pirmā daļa) no tāda pakalpojumu sniedzēja, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību Latvijā un kuru sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas;
  • ES dalībvalstu teritorijā iegādāto preču kopējā vērtība bez PVN nesasniedz 10 000 eiro gadā kārtējā kalendāra gadā.

Piemērs

Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Ilustrācija: © Hurca! – stock.adobe.com
Multimāksliniece Zanda ir nolēmusi internetā iegādāties izejmateriālus sava biznesa paplašināšanai. Tā kā Zandas apgrozījums nav liels, proti, nesasniedz 40 000 eiro, viņa, izmantojot noteikto izņēmumu, nav reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Tādēļ viņa seko līdzi savām ES teritorijā veiktajām preču iegādēm, kuras jūnija mēnesī pārsniedza 10 000 eiro kopsummu, skaitot kopā visus pirkumus no gada sākuma. Līdz ar to Zandai līdz jūlija piecpadsmitajam datumam jāiesniedz Valsts ieņēmuma dienestam, izmantojot EDS, reģistrācijas iesniegumu. Turklāt no pārsnieguma summas budžetā jāiemaksā PVN, iesniedzot paziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa samaksu.

Kā jāsniedz paziņojums

Ir noteikts veids, kā samaksāt PVN, ja personai nav piešķirta PVN reģistrācija, t.i., izmantojot paziņojumu par PVN samaksu. Paziņojums par PVN samaksu jāiesniedz EDS, sagatavojot dokumentu sadaļā Dokumenti → No veidlapas → Pievienotās vērtības nodokļa dokumenti → Paziņojums par PVN samaksu. 

Ja persona tiks reģistrēta PVN maksātāju reģistrā un arī turpmāk būs reģistrēta PVN maksātāja, tad EDS ir jāiesniedz PVN deklarācija un jāveic aprēķins par PVN maksājumu.

Piemērs

Šuvēja Inga šuj sejas maskas un, izmantojot interneta tirdzniecības platformu, kas pieder ASV reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam, piedāvā tās iegādāties dažādām personām visā pasaulē. Ienākumi no sejas masku pārdošanas nav lieli, un tie nesasniedz noteiktos reģistrācijas sliekšņus, taču ASV uzņēmums par tirdzniecības platformas izmantošanu Ingai katru mēnesi izraksta rēķinu.  Tā kā Inga saņem pakalpojumu no trešās valsts nodokļu maksātāja, lai korekti piemērotu PVN un izpildītu PVN normatīvo aktu prasības, viņai pirms šāda pakalpojuma saņemšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, no rēķinā norādītās summas jāaprēķina PVN un jāiemaksā budžetā. Bet, tā kā Ingai sejas masku pārdošana ir ar nodokli apliekams darījums, viņai ir tiesības aprēķināto PVN summu par saņemto pakalpojumu iekļaut priekšnodoklī, t.i., atskaitīt no valsts budžetā iemaksājamās PVN summas.

Piemērs

Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā
Ilustrācija: © Hurca! – stock.adobe.com
Programmētājs Jānis, kurš līdz šim bija izstrādājis mājaslapas tikai ASV uzņēmumiem un Vācijas bezpeļņas organizācijai, nesasniedzot 40 000 eiro apgrozījumu, ir saņēmis piedāvājumu izstrādāt mājaslapas dizainu Itālijas uzņēmumam, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs. Tā kā Jānis plāno sniegt savu pakalpojumu, kura sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, tad viņam pirms šāda pakalpojuma sniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, neskatoties uz to, ka apgrozījums nav sasniedzis 40 000 eiro slieksni. Rēķins izrakstāms, nepiemērojot PVN, jo par nodokļa samaksu šajā gadījumā ir atbildīgs Itālijas uzņēmums, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs.

Kad jāreģistrējas citās ES valstīs

PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet var noteikt arī to, ka pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts. Līdz ar to var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās ES dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un nomaksu.

Personai jāreģistrējas citas ES valsts reģistrā vai jāizvēlas reģistrācija OSS īpašajā režīmā, ja tā klientiem, fiziskām vai juridiskām personām no citām ES valstīm, kas nav PVN maksātāji savā valstī:

  • piegādā preces un/vai sniedz elektroniskus (bez cilvēku iesaistes) pakalpojumus, kuru kopējā vērtība gada laikā pārsniedz 10 000 eiro;
  • sniedz pakalpojumus, kas atrodas citā valstī, neatkarīgi no to kopējās vērtības (piemēram, sniedz būvniecības, viesu izmitināšanas vai nomas pakalpojumus ēkā, kas atrodas citā dalībvalstī).

Jāuzrāda derīgs PVN numurs

Kā zināt, vai klients ir reģistrēts PVN maksātājs? Pircējs vai pakalpojuma saņēmējs, kurš savā valstī ir reģistrēts PVN maksātājs, pirms attiecīgā darījuma uzrāda derīgu PVN numuru. Ja pircējs vai pakalpojuma saņēmējs nevar uzrādīt pirms darījuma derīgu citas dalībvalsts numuru, uzskatāms, ka klients nav reģistrēts PVN maksātājs.

PVN numura derīgumu varat pārbaudīt Eiropas Komisijas izveidotajā datubāzē VIES.

Piegādājot preces uz citu dalībvalsti personām, kas nav reģistrēti PVN maksātāji, var par piegādes vietu noteikt Latviju, ja izpildās šie trīs nosacījumi:

  • pārdevējs veic saimniecisko darbību tikai Latvijā;
  • preces tiek nosūtītas uz citu ES dalībvalsti;
  • piegādāto preču kopsumma iepriekšējā vai kalendāra gadā nav lielāka par 10 000 eiro.

Ja kāds no nosacījumiem neizpildās, nepieciešama reģistrācija attiecīgajās patēriņvalstīs vai OSS īpašajā režīmā, kas ļauj deklarēt PVN, kas parasti ir jāmaksā vairākās ES valstīs, tikai vienā ES valstī.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada februāra (494.) numurā.