Ko paredz apjomīgie grozījumi Darba likumā

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras.

Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski terminēts koplīgums var tikt piemērots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu.

Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā termiņa beigām, un...