Lauksaimniecības zemes pārdošana un kapitāla pieauguma nodoklis

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.⁷ pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. 

Lauksaimniecības zeme

Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

1. īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā — kā saimnieciskās darbības veicēja vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
2. vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs panta daļas 1. punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks; No 2023. gada 1. jūlija būs jāvērtē ne tikai lauksaimniecības zemes pircējs, bet arī jāskatās, vai
3. lauksaimniecības zemes pārdevējs — maksātājs atbilst vienam no šādiem kritērijiem: a) ir persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un atbilst šīs panta daļas 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, b) ir persona, kura pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbojusies ar lauksaimniecisko darbību un pirms pensionēšanās atbildusi šīs panta daļas 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, c) ir persona, kurai kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos„ atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas pēc tās lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, d) ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi mantojumā no šā punkta „a„, „b„ vai „c„ apakšpunktā minētajām personām, e) ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi uz dāvinājuma līguma pamata no šā punkta „a„, „b„, „c„ vai „d„ apakšpunktā minētās fiziskās personas, kuru ar dāvinājuma saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Visbiežāk, pārdodot lauksaimniecības zemi, šie kritēriji arī izpildās, un tad nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Bet ko darīt, ja tiek pārdota lauksaimniecības zeme kopā ar mežu, būvi vai ēku?

Lauksaimniecības zeme un mežs

Šī paša panta ceturtajā daļā ir teikts — ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), tad ar nodokli neapliek ienākumu no īpašuma pārdošanas proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. 

Piemērs

Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2020. gada 30. aprīlī par 50 000 eiro pārdeva nekustamo īpašumu 5 ha, kurš sastāv no 4 ha lauksaimniecības zemes un 1 ha meža:

• kas iegādāts 2014. gadā par 10 000 eiro;
• pircējs — zemnieku saimniecība — nodarbojas ar lauksaimniecību un saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas daļēji apliek ar nodokli, jo daļa īpašuma 4 ha ir lauksaimniecības zeme. 

Aprēķins:

1. Aprēķina proporciju no pārdotās vērtības 50 000 eiro / 5 ha x 1 ha meža = 10 000 eiro par mežu gūtas ienākums
2. Aprēķina proporciju no iegādātās vērtības 10 000 eiro / 5 ha x 1 ha meža = 2000 eiro par mežu iegādes vērtība
3. Kapitāla pieauguma nodoklis 10 000 – 2000= 8000 eiro x 20% (IIN) = 1600 eiro

Lauksaimniecības zeme, mežs un ēka vai būve

Ja pārdodamā lauksaimniecības zeme ir kopā ar mežu un/vai ēku vai būvi, kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā no visas darījuma summas. Tiklīdz ir ēka vai būve, tā jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, neskatoties uz to, ka lauksaimniecības zeme, izpildoties IIN 11.⁹ panta kritējiem, netiek aplikta, un neskatoties uz to, ka ir mežs, kura ienākumam rēķināja proporciju. 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.⁷ panta 5. daļā ir teikts, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves, tad nedrīkst piemērot 11.⁷ panta 3. daļu un ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no visas darījuma summas, nerēķinot nekādas proporcijas. Nav nozīmes, kādā stāvoklī ir ēka vai būve — grausti, pamati, visa ēka vai būve. Datiem par ēkas esamību jābūt dzēstiem no Kadastra informācijas sistēmas, kas būs apliecinājums neesamībai dabā. 

Piemērs

Tiek pārdota lauksaimniecības zeme ar ēku, kas ir iegūta īpašumā un reģistrēta zemesgrāmatā 2000. gadā. Un tā nebija lauksaimniecības zemes pārdevēja dzīvesvietas adrese, un tas nav pārdevēja vienīgais nekustamais īpašums. Šis darījums ir apliekams ar IIN un ir pakļauts kapitāla pieauguma nodoklim. 

Ir divi atkāpes ceļi, kad drīkst nemaksāt kapitāla pieauguma nodokli par pārdoto īpašumu, ja to veido īpašuma objektu kopība — lauksaimniecības zeme un ēka vai būve. 

1. variants — pirms pārdošanas atdala lauksaimniecības zemi un ēku vai būvi, lai katrai ir savs kadastra numurs un sava zemesgrāmatas apliecība. Tad pārdod īpašumu pa daļām. Vienā darījumā — lauksaimniecības zeme. Tad, izpildoties IIN likuma 11.⁹ panta nosacījumiem, kapitāla pieauguma nodoklis nebūs jāmaksā. Otrā darījumā — atsevišķi pārdod ēku vai būvi, kas tiek pakļauta kapitāla pieauguma nodoklim. 

2. variants. Izmantojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli„ 9. panta 1. daļas 33., 33.¹ un 34.² punktu, kur noteikti gadījumi, kad ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli nav apliekams: 

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese);
• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums;
• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (..).

Tātad, ja tiek pārdota lauksaimniecības zeme ar ēku vai būvi un uzpildās kāds no trijiem iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, tad kapitāla pieauguma nodoklis nav jāmaksā. 

Piemērs

Tiek pārdota lauksaimniecības zeme ar ēku. Lauksaimniecības zemes īpašniekam šis īpašums pieder vairāk nekā 60 mēnešus un 12 mēnešus pēc kārtas viņš tur bija deklarēts. Kapitāla pieauguma nodoklis nav jāmaksā, jo izpildās IIN likuma pirmās daļas kritēriji. 

Par ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma EDS sistēmā — „Dokumenti — Veidlapas — Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti — Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma — DK veidlapa„. 

Deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no ceturksnī gūto ienākumu apmēra:

• ja ienākums pārsniedz 1000 eiro, deklarāciju iesniedz VID reizi ceturksnī, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam; 
• ja ienākums nepārsniedz 1000 eiro, deklarāciju iesniedz VID reizi gadā, līdz nākamā gada 15. janvārim. 

Aprēķinātā nodokļa summu budžetā iemaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas. 

Ja pārdod lauksaimniecības zemi un nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, tad šis darījums ir jāatspoguļo gada ienākumu deklarācijas D1 sadaļā, ienākumu veids — kods 22, pārdoto zemes vērtību ieraksta pie bruto ieņēmumiem un to pašu summu pie neapliekamiem ieņēmumiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūnija (462.) numurā