Lauksaimniekiem Latvijā nav speciāla nodokļu režīma, bet ir daudz dažādu nodokļu atlaižu un atvieglojumu, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodrošināt lauksaimnieku ienākumu atbalstu. Tomēr katra nodokļu atlaide vai atvieglojums samazina valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc nodokļu eksperti Latvijā jau vairākus gadus norāda, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams nevis palielināt nodokļu daudzumu un likmes, bet gan izvērtēt jau piešķirtās nodokļu atlaides un atbrīvojumus. 

Vai visi atvieglojumi ir efektīvi? 

Pēc būtības nodokļu atvieglojumi ir budžeta izdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm 2020. gadā nodokļu atvieglojumu apmērs Latvijā bija 2,5 miljardi eiro, kas ir 25,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai 8,5% no IKP. Turklāt pēdējo gadu tendence ir šīs summas, kā arī tās attiecības pret nodokļu ieņēmumiem un IKP palielināšanās. 

Lai izvērtētu esošo nodokļu atvieglojumu efektivitāti, nepieciešams noskaidrot, kāds ir konkrētā atvieglojuma mērķis, kā arī vai tas tiek sasniegts. Turklāt būtiski novērtēt, vai konkrētais atvieglojums sekmē valsts mērķu sasniegšanu, atbilst noteiktajām prioritātēm, nerada konkurences izkropļojumus un administratīvā sloga palielināšanos. Arī Valsts kontrole norādījusi uz nodokļu atvieglojumu izvērtēšanas nepieciešamību un uzdevusi FM koordinēt spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu līdz 2024. gada beigām.

Latvijā nodokļu atvieglojumi tiek vērtēti pēc zaudēto budžeta ieņēmumu metodes, tomēr ļoti būtiski ņemt vērā arī katra atvieglojuma netiešo ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā. Saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu dažkārt ieviestajiem atvieglojumiem nav tikuši noteikti vai neskaidri formulēti sasniedzamie mērķi, kā arī nav noteikti rezultatīvie rādītāji un kritēriji, pēc kuriem mērīt formulēto mērķu sasniegšanu, turklāt ne vienmēr nodokļu atvieglojumu ieviešana ir sasaistīta ar valsts un nozares prioritātēm.

Atvieglojumu veidi

Būtiskākie nodokļu atvieglojumi Latvijā ir sociāla rakstura atbalsts iedzīvotājiem. 2020. gadā tie bija 76% no visiem nodokļu atvieglojumiem, kas galvenokārt tiek īstenoti kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums, piemērojot neapliekamo minimumu un citus nodokļa atvieglojumus. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem starp ES dalībvalstīm, turklāt tas uzrāda pieauguma tendenci. Lai to mazinātu, plānots pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Pēc FM aprēķiniem, 2018. gadā tas bija 39,5%, plānots to samazināt 2024. gadā līdz 38,4%, 2027. gadā — 34,8%. Turklāt augsts darbaspēka nodokļu slogs ir tieši zemu ienākumu saņēmējiem, tāpēc tiek plānots turpināt samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu. 

Ņemot vērā, ka lauksaimniecībā vidējā darba samaksa ir salīdzinoši mazāka nekā Latvijā kopumā, tad problēma ir aktuāla arī šajā nozarē. Turklāt problēmas rada lielais apdrošināto personu īpatsvars, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir zem minimālās algas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2018. gadā tas bija 31,3%. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam turpmākajos gados to plānots pakāpeniski samazināt 2024. gadā līdz 27%, 2027. gadā līdz 24%. Lauksaimniecībā nepietiekošā sociālā apdrošināšana ir ļoti aktuāla problēma daudzu gadu garumā, jo zemnieki ir daudz mazākā apmērā apdrošināti, salīdzinot ar vidējo Latvijā. 

Pēc FM aprēķiniem, 2020. gadā atbalsts lauksaimniecībai nodokļu samazinājuma veidā tiek vērtēts 59,5 miljoni eiro apmērā jeb tas ir 2,4% no kopējiem nodokļu atvieglojumiem Latvijā, turklāt kopš 2018. gada šis apmērs un tā īpatsvars ir palielinājies. Tendenci nav korekti salīdzināt ar vēl senāku periodu, jo 2018. gadā Latvijā notika nodokļu reforma, kuras rezultātā tika būtiski mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāze, kas faktiski ir kā nodokļu atvieglojums, jo peļņa ir atbrīvota no nodokļa, ar UIN tiek aplikta tikai sadalītā peļņa.

Akcīzes nodoklis

Visbūtiskākie nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem ir akcīzes nodokļa samazinājums, kas pieaug ar katru gadu (sk. attēlu). 2020. gadā tie bija 50,8 miljoni eiro jeb 4,8% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem kopā. Pēdējo 5 gadu laikā lauksaimniekiem akcīzes atvieglojuma apmērs pieaudzis par 18,4 milj. eiro jeb par 56,8%, turklāt palielinājusies arī šī atvieglojuma summa attiecībā pret IKP, attiecīgi no 0,13% līdz 0,17%.

Salīdzinot akcīzes nodokļa atlaidi starp Baltijas valstīm, vislielākā atlaide ir Latvijā, jo lauksaimnieki maksā 15%, savukārt Lietuvā 16,1%, bet Igaunijā apmēram 27% no dīzeļdegvielai noteiktās akcīzes nodokļa likmes. Naudas izteiksmē mazākais akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu kopš 2020. gada ir lauksaimniekiem Lietuvā 60 eiro/1000 litriem un Latvijā 62,10 eiro/1000 litriem, bet Igaunijā ir ievērojami lielāks — 100 eiro/1000 litriem. Turklāt Igaunijā šī likme bija vēl lielāka 133 eiro/1000 litriem, bet tika samazināta 2020. gada 1. maijā, atšķirībā no abām pārējām valstīm, kurā tā tika palielināta. 

Latvijā dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli apjoms tiek diferencēts atkarībā no audzējamās kultūras — lauksaimnieki var iegādāties lētāku dīzeļdegvielu 60, 100 vai 130 litri par hektāru. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir būtiski palielināts un sasniedzis 414 eiro/1000 litriem, tad 15% atlaide lauksaimniekiem nozīmē par 352 eiro/1000 litriem lētāku degvielu, kas ļauj samazināt lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu. Tomēr, ņemot vērā "zaļo kursu", arvien ekonomiskākas zemes apstrādes tehnoloģijas un kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, vēlams atbilstoši pilnveidot šīs atlaides piemērošanu, veicinot mērķtiecīgāku "lētās" dīzeļdegvielas izlietojumu. Viena no iespējām ir diferencēt atlaides piemērošanu, piemēram, nosakot, ka par pusi no lauksaimniekam piešķirtā dīzeļdegvielas daudzuma akcīze jāmaksā 5%, bet par otro pusi 25% apmērā, vai nosakot vēl lielāku akcīzes atlaidi, bet mazākam degvielas daudzumam, tādējādi kopumā nemainot atlaides apmēru.

Pievienotās vērtības nodoklis

Nākamā būtiskākā nodokļu atlaide, kas saistīta ar lauksaimniecību un tiek piemērota kopš 2018. gada, ir samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka PVN ir patēriņa nodoklis, kas vienlīdz attiecas uz visu Latvijā tirgoto (arī ievesto) produkciju, šo atlaidi nevar vērtēt kā atlaidi lauksaimniecībai. PVN 5% likme tika ieviesta, lai samazinātu ēnu ekonomiku augļkopības un dārzeņkopības nozarē, palielinātu legālajā tirgū darbojošos ražotāju konkurētspēju, mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādā veidā palielinot augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Savukārt PVN 14% kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir vērtējama kā būtisks atbalsts tiem mazajiem zemniekiem, kas nav PVN reģistrā, jo ļauj palielināt saimnieciskās darbības peļņu, sedzot PVN izmaksas par izejvielām, materiāliem un inventāru. Turklāt tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī nodokļu administrācijai, jo samazina zemnieku — PVN maksātāju — skaitu. Saskaņā ar VID datiem 2020. gada sākumā no nodokļu maksātājiem lauksaimniekiem tikai 21,6% reģistrējušies PVN reģistrā. Tas ļoti uzskatāmi parāda, ka lauksaimniecībā lielākā daļa ir ļoti mazas saimniecības. PVN kompensāciju mazajiem lauksaimniekiem maksā arī Lietuvā. Kompensācijas apmērs ir mazāks nekā Latvijā, tikai 6%, turklāt to maksā ne tikai par pārdoto lauksaimniecības produkciju, bet arī sniedzot lauksaimniecības pakalpojumus. Papildu nosacījums zemniekiem Lietuvā — apstrādājamās zemes platībai jābūt mazākai par 20 hektāriem.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Mazajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā būtiska ir arī IIN atlaide, jo ar nodokli netiek aplikta peļņa 3000 eiro gadā. Iepriekšējos gados šī summa ir mainīta vairākkārt līdz ar svārstībām ekonomiskajā situācijā valstī. Vislielākā tā bija 2009. gadā — 4000 lati jeb 5691 eiro gadā, bet sakarā ar budžeta ieņēmumu samazināšanos 2010. gadā summa tika samazināta. Šīs atlaides ietekme uz budžetu pakāpeniski samazinās, jo 2016. gadā tie bija 3,9milj. eiro, bet 2020. gadā 3,4 milj. eiro, kas galvenokārt saistīts ar nodokļu maksātāju skaita samazināšanos nozarē. Šo atlaidi katru gadu izmanto mazāk nekā 1/3 lauksaimnieku, kas izskaidrojams ar to, ka lielākajai daļai lauksaimnieku Latvijā nav ar nodokli apliekamas peļņas, jo saimnieciskās darbības izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi, bet peļņu nodrošina ES un valsts atbalsts subsīdiju veidā, kas ar nodokli netiek aplikts.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Igaunijā ienākumu nodokļu sistēma ir daudz vienkāršāka, tai nav tik daudz izņēmumu kā Latvijā. Viens no retajiem atvieglojumiem ir līdzīgs kā lauksaimniekiem Latvijā. Igaunijā gan neapliekamā summa 2021. gadā ir palielināta no 2877 eiro līdz 5000 eiro gadā. Igaunijā ir papildu atvieglojums 5000 eiro apmērā ienākumam no kokmateriālu un cirsmas pārdošanas. Savukārt Latvijā šiem ienākumiem ir noteikta mazāka IIN likme 10% apmērā, turklāt uz to neattiecas likmes progresivitāte, kā tas ir attiecībā uz pārējiem fiziskas personas ienākumiem. Jāatzīst, ka tas neatbilst nodokļu taisnīguma principam, jo tas dod iespēju pat par lieliem ienākumiem maksāt salīdzinoši mazāku nodokli nekā par citiem ienākumu veidiem, faktiski nodokļu slogs ir uz pusi mazāks. Lietuvā zemniekiem ir būtiski labvēlīgāki nodokļu nosacījumi, salīdzinot ar citām nozarēm. Lauksaimniekiem ienākuma nodoklis tiek aprēķināts pēc progresīvas likmes, piemēram, ienākumam līdz 20 000 eiro tas ir 5%, bet ienākumiem, kas pārsniedz 35 000 eiro, — 15%. 

Valsts atbalsts lauksaimniecībai

Pašlaik Latvijā un Lietuvā lauksaimniekiem ar IIN netiek aplikts arī valsts atbalsts lauksaimniecībai un ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Sakarā ar fiskālās situācijas pasliktināšanos šis atvieglojums trīs gadus (2010– 2012) mazajiem zemniekiem (IIN maksātājiem) tika atcelts, pašlaik tas ir spēkā, bet ir terminēts, normas darbības termiņš gan ik pa laikam tiek pagarināts. Pašlaik atvieglojums noteikts līdz 2023. gadam. Kā norādīts IIN likuma anotācijā, šis atvieglojums ir daļējs kompromiss Latvijas zemnieku salīdzinoši zemāko ienākumu problēmas risinājumam, kamēr Latvijā saņemtie atbalsta maksājumi salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni ir nesamērīgi zemi. Ņemot vērā, ka ES atbalsts zemniekiem Latvijā joprojām ir mazāks nekā ES vidēji, tad šo atvieglojumu nepieciešams saglabāt. Tomēr ieteicams nodalīt dažādus atbalsta veidus, piemērojot atvieglojumu par tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti, lai veicinātu lauku saimniecību vidējo ienākumu tuvināšanu ienākumiem pārējā ES ekonomikā. Savukārt atbalsta maksājumi dažādu projektu ietvaros ir finansējums noteiktiem izdevumiem, piemēram, apgrozāmo līdzekļu iegādei vai ilgtermiņa ieguldījumiem. Faktiski šie maksājumi ar nodokli apliekamu peļņu neveido. Kā alternatīva nodokļu atvieglojumam par subsīdijām būtu neapliekamo ienākumu no lauksaimniecības "griestu" palielināšana, kas mazinātu nevienlīdzību nodokļu atlaides piemērošanā, par ko būs raksta turpinājumā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

UIN objekts un līdz ar to atlaide lauksaimniekiem ir būtiski mainīta kopš 2018. gada. Līdz tam lauksaimnieki, tāpat kā pārējie uzņēmumi, maksāja UIN par peļņu, kuru samazināja dažādas atlaides. Lauksaimniekiem atlaides bija atbilstoši lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai un tieši tāpat kā IIN maksātājiem neaplika saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai un ES atbalstu lauksamniecībai un lauku attīstībai. Reformas rezultātā UIN bāze tika būtiski sašaurināta. Pašlaik ar UIN apliek tikai tieši vai netieši sadalīto peļņu, tādējādi veicinot investīcijas uzņēmējdarbībā un mazinot uzņēmuma īpašnieku vēlmi izņemt peļņu dividendēs. Līdzšinējās UIN atlaides tika aizstātas ar vienu, piemērojamu visām nozarēm, — atlikto nodokļa maksājumu. Likuma anotācijā norādīts — šāds UIN modelis pēc būtības nav savienojams ar atvieglojumiem un atlaidēm, jo ar UIN tiek aplikti izdevumi, kuru atbrīvošanai no UIN nav pamata, tomēr attiecībā uz lauksaimniekiem tika izdarīts izņēmums. Izņēmums tika attiecināts arī uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un dažiem pārejas noteikumiem, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, piemēram, UIN atvieglojums par iepriekšējo gadu zaudējumu segšanu. 

Šāds UIN modelis tika aizgūts no Igaunijas, kurā tas jau darbojas no 2000. gada. Tomēr atšķirībā no Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā ir noteikta papildu atlaide, jo tiem samazina ar nodokli apliekamo bāzi 50% apmērā no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt atlaide ir noteikta ne vien par tieši, bet arī netieši jeb nosacīti sadalītu peļņu. Lauksaimnieki var izmantot nodokļu atlaidi arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, lai gan citu nozaru uzņēmumiem par šādiem izdevumiem jāmaksā UIN, piemēram, īpašnieku vai darbinieku atpūtai, dažādiem dāvinājumiem, reprezentatīvu auto iegādēm u.tml. Faktiski lauksaimniekiem noteiktā atlaide ir pretēja UIN ieviešanas mērķim — veicināt investīcijas, mazinot peļņas sadali. Atlaides rezultātā lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki tiek netieši veicināti regulāri un maksimāli dalīt peļņu, jo atlaide ir piemērojama tikai atbilstoši pārskata gadā saņemtajām subsīdijām. Turklāt jāņem vērā, ka ne visi uzņēmumi šo atlaidi var piemērot, jo peļņas sadalē ir noteikts FIFO (first in first out) princips, tātad peļņa jādala hronoloģiskā secībā, sākot no senāk gūtās, bet daļai uzņēmumu peļņas sadale nav veikta daudzus gadus. Turklāt tas bieži ir saistīts ar lauksaimniecības, sevišķi graudkopības uzņēmumu specifiku, jo faktiski visa peļņa daudzu gadu garumā ir izmantota jaunu zemes gabalu iegādei. Tā kā zemes gabalu iegādi nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izmaksām, tad bilancē uzkrājas liela nesadalītās peļņas summa, lai gan faktiski nauda ir iztērēta. Šādiem uzņēmumiem UIN atlaidi par peļņas sadali nav iespējams izmantot, tāpēc šī atlaide tiek izmantota izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Līdz ar to jāsecina, ka nav ievērots nodokļu taisnīguma princips, jo nav vienlīdzīgas attieksmes pret dažādu nozaru uzņēmējiem, turklāt arī ne visiem lauksaimniecības uzņēmumiem ir iespēja šādu atlaidi piemērot. 

Atbilstoši FM un VID datiem UIN atlaide par subsīdijām ir strauji pieaugoša, jo 2018. gadā tā bija 1,4 milj. eiro, 2019. gadā 2,0 milj. eiro, bet 2020. gadā jau 2,7 milj. eiro (sk. attēlu). 2018. un 2019. gadā to izmantoja aptuveni viens tūkstotis nodokļu maksātāju, 2020. gadā 1,1 tūkstotis nodokļu maksātāju, tie ir tikai 3,16% no nodokļu maksātājiem lauksaimniecībā un 26,42% no UIN maksātājiem lauksaimniecībā. 

Rezultātā jāsecina, ka līdz šim piemērotā prakse atbrīvot no aplikšanas ar nodokļiem atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai veicina jau tā Latvijai raksturīgo ienākumu nevienlīdzību. Peļņas sadali, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus var atļauties tikai turīgākie zemnieki, kas var piedalīties arī dārgākos projektos, jo spēj nodrošināt lielāku līdzfinansējumu. Nevienlīdzība šādi tiek veicināta arī reģionālajā griezumā. Piemēram, salīdzinot Lauku atbalsta dienesta datus par atbalsta pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gadā saņemto publisko finansējumu reģionālajā griezumā, var secināt, ka lielākās summas, rēķinot uz vienu pieteikumu, saņemtas Lielrīgā (40 852 eiro) un Zemgalē (33 044 eiro), bet būtiski mazākas Viduslatvijā (21 558 eiro), Ziemeļaustrumos (22 547 eiro), Dienvidlatgalē (23 374 eiro) un Dienvidkurzemē (24 560 eiro).

Atlaides par transportlīdzekļiem

Zemnieki saņem nodokļu atlaides arī par transportlīdzekļiem (sk. attēlu). Lauksaimniecības produktu ražotājs nodokli par kravas automobili maksā 25% apmērā no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes, kā arī, izpildoties likuma nosacījumiem, ir atbrīvots no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN). Vērtējot no fiskālā viedokļa, atlaides rezultātā budžeta negūtie ieņēmumi ir salīdzinoši nelieli, kopā nedaudz virs 3 miljoniem eiro gadā.

Tomēr arī UVTN atlaide neattiecas vienlīdz uz visiem zemniekiem, jo to var izmantot tikai lauksaimniecības uzņēmumi, bet ne pašnodarbinātie zemnieki. Atšķirība ir būtiska, piemēram, ZS var saņemt nodokļa atbrīvojumu un norakstīt visus ar vieglo automašīnu saistītos izdevumus uz saimniecisko darbību pilnībā, bet pašnodarbinātie zemnieki tikai 50% vai, norādot braucienu maršrutus, maksimāli 70% apmērā.

Par sociālās apdrošināšanas iemaksām

Zemniekiem, kuri nav darba attiecībās ar savu saimniecību, ir trīs dažādas atlaides sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanai. Pirmkārt, pašnodarbinātie vecuma pensionāri, kā arī 1. un 2. grupas invalīdi par ienākumiem no lauksaimniecības valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nemaksā. Otrkārt, pašnodarbinātā VSAOI aprēķina bāzē neiekļauj summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Treškārt, lauksaimnieki iemaksas vecuma pensiju apdrošināšanai 10% apmērā atšķirībā no pārējiem pašnodarbinātajiem aprēķina no gada, nevis katra mēneša peļņas. Šī priekšrocība ieviesta, ņemot vērā, ka ienākumi no lauksaimniecības var būt izteikti sezonāli, t.i., ieņēmumi var tikt gūti vienu reizi gadā — pārdodot produkciju, bet izdevumi un darbs ir ieguldīts visu gadu. 

Tomēr arī sociālajā apdrošināšanā paralēli pozitīvajam aspektam — nodokļa sloga samazināšanai lauksaimniecības nozarē — ir arī negatīvais aspekts. Daudzu gadu garumā lielai daļai lauksaimnieku nav pietiekams sociālais nodrošinājums. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai zemnieku peļņu nodrošina tieši subsīdijas, kas VSAOI objektā nav iekļautas, ļoti lielam lauksaimnieku skaitam nav pietiekošs apdrošināšanas stāžs vecuma pensiju saņemšanai, iemaksu summas ir niecīgas, kā arī viņi netiek apdrošināti citiem gadījumiem, piemēram, slimības un maternitātes vai invaliditātes pabalsta saņemšanai. Arī šo problēmu varētu risināt, iekļaujot VSAOI aprēķina bāzē summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, it sevišķi tās, kuras tiek maksātas noteiktu izdevumu segšanai.

Darba samaksas līmenis

Darba samaksa lauksaimniecībā joprojām ir mazāka nekā vidēji Latvijā. Pēc VID datiem, 2020. gadā Latvijā vidēji tā bija 7,92 eiro/stundā, bet lauksaimniecībā tikai 5,73 eiro/stundā jeb 72,3% no vidējās Latvijā. Savukārt, salīdzinot lauksaimniecības apakšnozares, augkopībā darba samaksa ir mazāka nekā lopkopībā. Tas daļēji izskaidrojams ar nodokļu atlaidi sezonas laukstrādnieku nodarbināšanai, kas ir spēkā no 2014. gada. Atšķirībā no citiem nodarbinātajiem, par kuriem jāmaksā VSAOI 34,09% un jāietur IIN 20%, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15%. To ietur no sezonas laukstrādniekam aprēķinātās darba samaksas, turklāt 90% no ieturētā nodokļa tiek novirzīti viņa vecuma pensijas apdrošināšanai. Līdz šim šo iespēju varēja izmantot sezonas rakstura darbos — augļukoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Saimniecību skaits, kas izmanto atvieglojumus sezonas laukstrādnieku algošanā, ar katru gadu palielinās. 2021. gadā šo iespēju izmantoja 279 saimniecības, algojot 3530 laukstrādnieku. Izvērtējot šīs atlaides piemērošanas rezultātus, secināts, ka šāds režīms mazina ēnu ekonomiku augļkopības un dārzkopības nozarē, kā arī būtiski samazina darba devējiem lauksaimniekiem administratīvo slogu sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā, tāpēc no šā gada to ir nolemts izmantot plašāk, iekļaujot arī akmeņu lasīšanas darbus un pagarinot laika periodu, par kuru var piemērot šo atvieglojumu, no 65 dienām līdz 90 dienām.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Zemnieki Latvijā saņem arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu, jo ar nodokli neapliek ēkas un inženierbūves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai. Savukārt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi nodoklis nav samazināts, tieši pretēji — lielāks nodoklis 3% no kadastrālās vērtības jāmaksā par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ņemot vērā kadastrālās vērtības straujo pieaugumu, lauksaimniecības zemēm, jau sākot no 2016. līdz 2025. gadam, NĪN aprēķina no speciālās vērtības, lai nodokļa pieaugums nepārsniegtu 10% gadā, tādējādi nodrošinot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu zemniekiem.

Secinājumi 

Nobeigumā jāsecina, ka lauksaimnieki Latvijā saņem būtiskus nodokļu atvieglojumus, kas ieviesti, lai veicinātu nozares attīstību un konkurētspēju, tomēr līdz ar izmaiņām lauksaimniecības politikā, kā arī lai nodrošinātu nozares attīstību ilgtermiņā, konkrēto atvieglojumu piemērošanu un sasniegtos rezultātus nepieciešams izvērtēt regulāri. Pašlaik nodokļu atvieglojumi un atlaides lauksaimniecībā tikai daļēji atbilst valstī noteiktajām prioritātēm un pamatnostādnēm.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.

* Oriģinālais raksts Evaluation of Tax Relief in Agriculture in Latvia publicēts starptautiskās zinātniskās konferences Economic Science for Rural Development 2022 rakstu krājumā.