Par un ap minimālo stundas likmi

Algas grāmatvedim pietiekami bieži ir jāveic darba samaksas aprēķins darbiniekam, kuram noteikta stundas tarifa likme. Īpaši svarīgs šis jautājums ir gadījumā, kad darbiniekam noteikta minimālā stundas tarifa likme (turpmāk tekstā — minimālā likme). Jautājumi rodas arī tad, ja stundas likme ir lielāka par minimālo.

Praktiskie skaidrojumi minimālās stundas likmes piemērošanai aprēķinos iepriekšējos gados bija iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos (ar dažādiem nu jau aizmirstajiem numuriem), bet laika gaitā mainījās pamata princips (sākumā bija izmantota vienāda minimāla stundas likme visiem gada mēnešiem, pēcāk katram gada mēnesim noteikta savādāka likme).

Patlaban ir spēkā MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu», kuros laika gaitā tika grozīta tikai minimālā mēneša darba alga, ja tā pa gadiem mainījās. Pārējie nosacījumi paliek spēkā.

Kāpēc tika mainīts princips

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 656, ik gadu Labklājības ministrija (LM) izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē četras tabulas, kurās norādītas ikmēneša minimālās stundas likmes standarta darba laika režīmiem (6 dienu darba nedēļai ar 6 vai 7 darba stundām dienā un 5 dienu darba nedēļai ar 7 vai 8 darba stundām dienā). Vienlaikus noteikumos tika precizēta normāla darba laika definīcija (Darba likumā (DL) tā ir mazliet savādāka): normālā darba laika stundu skaits mēnesī (40 stundas un 35 stundas), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. No LM tabulām izriet, ka pirmssvētku dienā nenostrādātā stunda (vismaz viena) arī iekļaujama normālajā darba laikā, proti — apmaksājama.

Var teikt, ka aprēķini kļuvuši taisnīgāki, bet vienlaikus parādījās arī sarežģījumi, īpaši gadījumos, kad jāaprēķina samaksu par mēneša daļā nostrādātajām stundām.

Diemžēl, ja kādā uzņēmumā ir atšķirīgāks darba laika režīms, darba devējam jāuzdrošinās izstrādāt savas īpašās tabulas...

Labums/sliktums, ja likme ir nemainīga

Grāmatveži, kuriem ir darba pieredze virs 10 gadiem, noteikti atceras: līdzko mainījās konkrētā gada minimālā alga, mainījās arī šim gadam mēneša minimālā stundas likme (un tā bija nemainīga). Likme tika aprēķināta, dalot gada minimālo algu ar vidējo darba stundu skaitu gadā, kuru iegūst, dalot gada darba stundu skaitu ar 12 mēnešiem.

Izmantojot konstantu stundas likmi, aprēķini vienkāršojas, bet katrai medaļai ir arī otra puse!

Noteikumos īpaši tika norādīta prasība: palielināt mēneša darba samaksas summu tajos gadījumos, kad nostrādāto normālo darba laika stundu skaita reizinājums ar nemainīgo minimālo likmi nesasniedz minimālo mēneša algu (jo mēnesī darba stundu bija mazāk par gada vidējo). Savukārt, ja mēnesī normālo stundu skaits pārsniedza vidējo darba stundu skaitu šajā gadā, darba samaksu bija jārēķina atbilstoši faktiskajām stundām! Šāda kārtība nebija taisnīga attiecībā pret darba devēju, jo darbiniekiem, kam bija noteikta minimālā mēneša alga, tā arī tika maksāta, neatkarīgi no stundu skaita mēnesī.

Kas mainās, ja minimālās likmes katru mēnesi ir atšķirīgas?

Darba devēju «diskriminācija» tika novērsta 2016. gada 1. janvārī, stājoties spēkā MK noteikumiem Nr. 656. Aprēķins kļuva taisnīgāks. Kopš tā laika ir spēkā darba devēja pienākums aprēķināt mēneša darba samaksu normālo darba laiku nodarbinātajam darbiniekam, kuram noteikta minimālā stundas tarifa likme, — ne mazāku par mēneša minimālo darba algu. Jaunieviestais minimālās stundas likmes algoritms paredz minimālās likmes noteikšanu, dalot mēneša minimālo algu ar visām apmaksājamām stundām (nostrādātās stundas, nenostrādātas pirmssvētku dienu stundas un svētku dienu stundas, ja svētki sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu). Tātad darbiniekam tiek apmaksāts normālais darba laiks. Turklāt šīs stundas tiek apmaksātas ar vienādu šā mēneša minimālo stundas likmi!

Tomēr par darba samaksu tiek uzskatīta tikai maksa par nostrādātajām stundām, pārējās stundas tiek uzskatītas par attaisnotās prombūtnes apmaksu (tā saucamā — atlīdzība). Aprēķina gaita ir redzama arī LM piedāvātajās tabulās.

Kāpēc ir svarīgi īpaši sadalīt apmaksājamās stundas? Iemesls ir būtisks: vidējās izpeļņas noteikšanā (kura kādreiz būs vajadzīga) vērā ņemama tikai samaksa par nostrādāto laiku, nevis samaksa par visu mēnesi (sk. DL 75. panta 4. daļu)!

Neskatoties uz to, ka šāds aprēķins ir taisnīgs (darbiniekam jebkurā gadījumā ir nodrošināta minimālā mēneša alga), praksē rodas problēmas. Viena no tām: vidējā izpeļņa (piemēram, darbnespējas vai atvaļinājuma apmaksai) iznāk mazāka, jo aprēķinā netiek ņemta vērā attaisnotās prombūtnes apmaksa (kura kopsummā nodrošina minimālo mēneša algu). Tiesa gan, noteikumu Nr. 656 8. punkts liek palielināt aprēķināto par mēnesi summu līdz minimālai mēneša algai (veicot papildu grāmatojumu), ja tā ir mazāka. Tas «palīdz» atvaļinājuma gadījumā, proti, kad apmaksāts vesels mēnesis.

Tomēr darbnespējas A lapas situācijā kopsumma par visu mēnesi vienmēr būs mazāka un, lai īstenotu 8. punkta prasību, būtu jāveic papildu aprēķini (šaubos, ka to visi dara).

Otrs «nesmukums» sastopams situācijā, kad jāapmaksā nostrādāto laiku kāda mēneša daļā ar svētku dienām (kuras sakrīt ar darba dienām). Piemēram, ir jāapmaksā kāds periods mēneša sākumā vai beigās (darbinieks iet prom no darba vai uzsāk darbu), tomēr tieši nodarbinātības periodā svētku dienu nav.

Piemēram, darbiniekam jānostrādā pēdējās darba dienas (līdz 2025. gada 11. aprīlim).

Darba stundu skaits aprīlī ir 158, svētkos, kas sakrīt ar darba dienām, ir 16 stundas un ir 2 saīsinātas pirmssvētku dienas, tātad vēl 2 stundas. Kopā apmaksājamo stundu 176, minimālā likme — 4,2045 eiro. Ja darbinieks būtu strādājis visu mēnesi, aprēķināta summa būtu ne mazāka par 740 eiro.

Ja darbiniekam jāstrādā tikai līdz 11. aprīlim (9 darba dienas), aprēķinātā summa ir 302,72 eiro (9 x 8 x 4,2045). Savukārt normālā darba laika apmaksa (kura nevar būt mazāka par minimālo mēneša darba algu), ir 333,00 eiro (740/20 x 9). Starpība — 30,28 eiro.

Vienlaikus atceramies, ka 2025. gadā ir seši mēneši ar svētku dienām, kas sakrīt ar darba dienam!

Minimālā stundas likme un summētais darba laiks

Ņemot vērā summētā darba laika īpatnības, konstatējam, ka tam ir raksturīgs dažāds darba dienas ilgums. Diemžēl MK noteikumu Nr. 656 minimālās stundas likmes algoritms nevar tikt izmantots. Turklāt bieži vien šajā režīmā gadās strādāt naktīs, svētkos un virsstundas. Protams, normālā darba laika jēdziens arvien ir spēkā (mēneša stundu skaita ziņā), bet to grūtāk piesaistīt pie minimālās stundas likmes noteikšanas algoritma.

DL 75.³ pantā (stundas algas likmes aprēķināšana) ir atrasta izeja:

Par vienādas likmes piemērošanas plusiem un mīnusiem aprēķinos ir minēts raksta sākumā. Pastāv cerība, ka dažādu piemaksu (arī pie minimālās stundas likmes) ietekme nodrošinās «summētajiem» darbiniekiem apmaksu, kas nekad nebūs mazāka par minimālo mēneša algu, bet ne vienmēr.

Minimālā stundas likme, pārceltās darba dienas un papildu atpūtas diena

Darba likuma 133. panta 4. daļā noteikts, ka darba dienai, iekrītot starp svētku dienu un brīvdienām vai starp brīvdienām un svētku dienu, darba devējs šo darba dienu tiesīgs noteikt par brīvdienu un pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai uz kādu citu tā paša mēneša sestdienu. Šādu pārceļamo darba dienu 2025. gadā ir divas — 2. maijs un 17. novembris. Arī 2026. gadā būs divas šādas dienas — 2. janvāris un 22. jūnijs (rīkojums vēl top; termiņš — līdz 1. jūlijam)!

NB! MK rīkojums (no 2024. gada 30. aprīļa Nr. 332) par darba dienas pārcelšanu attiecas uz tām institūcijām, kuras finansējamas no valsts budžeta, un šo institūciju darbiniekiem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.

Visi pārējie darba devēji šo normu ievēro brīvprātīgi.

Vispārīgā gadījumā no darba dienas pārcelšanas apmaksājamo stundu skaits mēnesī nemainās (tieši tāpēc rīkojuma būtisks nosacījums — veikt rokādi mēneša ietvarā) (sk. novembra kalendāru).

Tomēr, pārceļot normālā darba laika dienu — 2. maijā uz 10. maiju, tā kļūst par pirmssvētku dienu (laikam «par godu» māmiņām maijā «nebija atrodama» neviena cita piemērota sestdiena).

Arī normālā darba laika stundu skaits (kas ir darba stundas, svētku dienu stundas un pirmssvētku dienas nenostrādātā stunda) nemainās. Tas ir, ja 2. maijā uzņēmums strādā, tad stundu skaits 176 (160 + 16) un, ja 2. maijā nestrādā, bet strādā 10. maijā, stundu skaits ir 176 (159 + 1 + 16).

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 656 3. punktu, minimālo stundas likmi mēnesim nosaka, dalot mēneša minimālo algu ar normālā darba laika stundu skaitu, un maijā tā ir 4,2045 eiro (740/176).

Atzīmēšu, ka LM tabulā maija mēneša minimālās likmes aprēķinam ir atvēlēta tikai viena rinda (sk. algoritmu — https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).

Iepriekš skatāmajā LM tabulā A variants nokopēts 2024. gada 20. decembrī.

Ņemot vērā, ka viena Latvijas uzņēmumu daļa noteikti strādāja 2. maijā, bet nestrādāja 10. maijā, šiem darbiniekiem 10. maijs netika uzskatīts par pirmssvētku saīsinātu darba dienu (vienkārša sestdiena). Šajā gadījumā grāmatvedis varēja rīkoties saskaņā ar tabulā uzrādītajiem datiem (sk. tabulas fragmenta A variantu).

Otra sabiedrības daļa nestrādāja 2. maijā, jo darba devējs to pārcēla uz 10. maiju, kas ir pirmssvētku diena (11. maijs — Mātes diena). Tagad spēkā būs tabulas B variants.

Kā redzam, minimālā stundas likme paliek nemainīga (740/176), tomēr šāds apgalvojums ir spēkā tikai, ja darba laiks ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā.

Tiklīdz darbiniekam noteikts summētais darba laiks, minimālā stundas likme nosakāma citādi, un tas ir noteikts DL 75.³ pantā (sk. iepriekš).

Tātad vispirms jānosaka 2025. gada vidējais darba stundu skaits mēnesī.

A variantā gada laikā ir 1987 stundas, bet B variantā — 1986. Attiecīgi vidējo darba stundu skaits mēnesī ir 165,58 (160:12) un 165,50 (159:12). Atšķirība vidējo stundu skaitā nepārsniedz 0,05%, tomēr, kā rīkoties šādās situācijās grāmatvežiem, nav paskaidrots. Attiecīgi minimālā stundas likme A variantā ir 4,4691 eiro, bet B variantā — 4,4713 eiro. Starpība 0,0022 eiro! Mēneša apmaksas starpība nesasniedz 0,40 eiro.

Papildu atpūtas diena — 5. maijs

Izņemot darba dienas pārcelšanu, 2025. gada maijā papildus ir jāievēro likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» ietvertā norma.

Lai (apmaksas ziņā) nejauktu parastās brīvdienas (sestdienu un svētdienu) ar minēto papildu brīvu dienu, atļaušos saukt to par atpūtas dienu (citas autores piedāvātais termins).

Nekādā gadījumā 5. maijs nav jāuztver par «pārcelto svētku dienu», par to nav jāpagarina atvaļinājums un nav jāaprēķina piemaksa «par darbu svētku dienā». Tā ir brīva no darba diena, kuru ar likuma spēku jāatzīst par attaisnoto prombūtni un par to jāmaksā atlīdzība pēc analoģijas ar pirmssvētku dienas nenostrādāto stundu — darbiniekam atļauts strādāt vismaz par vienu stundu mazāk, bet darba devēja pienākums šo stundu (–as) apmaksāt.

Diemžēl (nezinu, kurā brīdī) LM tabulā parādījās C variants ar citu stundu skaitu.

Līdz ar to nav saprotams, kāpēc no LM tabulas 3. ailes pēkšņi pazuda 5. maija 8 stundas?! Ja apskatīsim 2024. gada analoģisko tabulu, kad 4. maijs arī trāpījies sestdien un tādēļ par atpūtas dienu kļuva 6. maijs, kas toreiz bija uzrādīts tabulas 3. ailē kopā ar 1. maiju.

Tāpat nav pamata pirmssvētku dienā nenostrādātās stundas uzrādīšanai tabulas 4. ailē, jo tā nebūt nav attiecināma uz visiem Latvijas darba ņēmējiem. Gribot negribot, bet faktiski no kompetentām iestādēm prasās papildu skaidrojumi abiem variantiem.

Kas attiecas uz 2025. gada novembri, tur nav gaidāmi sarežģījumi, jo pirmssvētku dienas 7 stundas (17. decembris) vienkārši jānostrādā 8. novembrī. Un arī tad «puse» no Latvijas turpinās strādāt, neņemot vērā darba dienu pārcelšanu. Domājams, ka līdzīgas situācijas kādreiz atkārtosies.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• Atvaļinājuma, kas no decembra turpinās janvārī, apmaksa, nodokļi un pārskati
• Sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti
• IIN un slimības pabalsts