Cilvēks piedzimst kā balta lapa. Augot mācās staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, rēķināt. Iegūst zināšanas, izglītību, apgūst profesiju. Visu, ko cilvēks iemācās, var nosaukt vienā vārdā — apgūst prasmes. Katrā gadsimtā ir nepieciešamas noteiktas prasmes. Pirmatnējam cilvēkam svarīgi bija prast nomedīt meža zvēru, iekurt uguni ar diviem akmeņiem. Tās, kas bija svarīgas pirms pieciem tūkstošiem gadu, vairs nav aktuālas patlaban. Mūsdienu cilvēkam jāapgūst pavisam citas prasmes, turklāt katram amatam, katrai profesijai tās ir atšķirīgas. Tomēr ir arī tādas prasmes, kas nepieciešamas katram, neskatoties uz profesiju un ieņemamo amatu.

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. 

Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai.

Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes:

1. saziņa dzimtajā valodā;
2. saziņa svešvalodā;
3. matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās;
4. digitālās prasmes;
5. mācīšanās prasmes;
6. sociālās un pilsoniskās prasmes;
7. pašiniciatīva un uzņēmējdarbība;
8. kultūras izpratne un izaugsme.

Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai būtiskie aspekti attīsta prasmes citā. Valodas pamatiemaņu prasme, lasīt un rakstīt prasme, rēķināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasme ir būtisks mācību pamats, un mācīšanās mācīties ir atbalsts visām mācību aktivitātēm. Visā pamatprincipu kopumā atkārtojas vairāki temati: kritiskā domāšana, radošās spējas, iniciatīva, riska novērtējums, lēmumu pieņemšana un lietišķa emociju pārvaldīšana ir nozīmīga visās astoņās pamatprasmēs.

Pamatprasmju pārzināšana ir nepieciešama katram, tomēr katra tautsaimniecības nozare pieprasa vienas vai otras pamatprasmes pārzināšanu augstākā līmenī nekā citas. Pamatprasmes nedrīkst atraut no profesionālajām zināšanām, kas ir nepieciešamas noteiktas profesijas pārstāvjiem vai noteiktiem amatiem. Nevienas profesionālās zināšanas un prasmes nav iespējams apgūt, neapgūstot pamatprasmes. Jārēķinās, ka arī uzņēmuma specifika pieprasa noteiktas iemaņas, uzņēmuma vadība vēlas darbiniekus ar specifiskām zināšanām. Lai saprastu, kā tālāk attīstīt savu saimniecisko darbību, jāizzina, kādas ir nākotnes tendences darbaspēka resursu tirgū, kādas būs pieprasījums un kāds piedāvājums.

Pēdējos gados pasaules tirgū notiek straujas un visaptverošas pārmaiņas, paātrinās tehnoloģisko jauninājumu un inovāciju attīstība. Sabiedrības dzīves aspektos arvien pieaugošu lomu ieņem procesu digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kā arī saasinās globālo klimata pārmaiņu radītā ietekme. Tādēļ aizvien nozīmīgāka kļūs valsts spēja pielāgot ekonomiku nākotnes vajadzībām, gūstot lielāko iespējamo labumu no jaunajām ražošanas iespējām un tirgus nišām, vienlaikus mazinot riskus un saglabājot spēju elastīgi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem.

Digitālā transformācija nozīmē:

• darba vides optimizāciju, lai samazinātu nelietderīgās darbības;
• objektīvus datus (pareizi, reālā laika, integrēti, pieejami, sakārtotām īpašumtiesībām);
• digitālo infrastruktūru (tīkli, valsts un pašvaldību portāli, datu bāzes, kur visu var glabāt, attīstīt blokķēdes, outsorcingu — soft un hard);
• drošību un uzticību (kiberdrošība, digitālā drošība, informācijas drošības, personas, komercdatu, īpašuma aizsardzība;
• uzticību digitālajam pakalpojumam, patērētāju aizsardzībai digitālajā līmenī.

Digitālās transformācijas galvenie principi un pieejas izpaužas rīcības virzienu definējumā:

• visa sabiedrība izprot, orientējas un paļaujas uz digitālo iespēju telpu; 
• uzticamība un drošība digitālajā telpā;
• inovatīvi izmantojot jaunākos IKT sasniegumus un tos attīstot. 

Eiropas Komisija 2015. gadā pieņēma Digitālo vienotā tirgus stratēģiju Eiropai, to izceļot kā vienu no tās politiskajām prioritātēm. Šī stratēģija var radīt digitālas iespējas, un tās mērķis ir: 

• nostiprināt ES kā pasaules digitālās ekonomikas līdera pozīciju,
• palielināt piekļuvi informācijai, 
• rast darbu cilvēkiem ar digitālajām prasmēm; 
• pārveidot sabiedriskos pakalpojumus. 

Latvijā notiek digitālo pamatnostādņu izstrāde.

Digitālās tehnoloģijas ir īpašas ar ātrumu, ar kādu tās ir ienākušas mūsu sabiedrībā.

Digitalizācija ir kļuvusi par pēdējo gadu aktuālāko tēmu, un nu jau drošai varam teikt — digitālais laikmets ir iestājies!

Tehnoloģiju izmantošana

Tehnoloģijas nav tikai datori. Tehnoloģijas pēc savas būtības nozīmē atbilstošus instrumentus un darbarīkus katrā civilizācijas attīstības posmā: kā jau iepriekš minēju — ogle, nazītis, papīrs, tinte, iekārtas... Šobrīd mūsu dzīve nav iedomājama bez automatizētām iekārtām, datoriem, mobilajām ierīcēm un mākslīgā intelekta.

Straujais dzīves temps, jaunākās tehnoloģijas mums diktē citu darba ritmu. Mūsdienīga grāmatvedība ir citāda, nekā tā bija pirms gadiem pieciem, nemaz nerunājot par grāmatvedību pirms gadiem divsimt.

Tehnoloģijas rada nebijušas iespējas sazināties un sadarboties, radīt kaut ko kopīgi, neskatoties uz atrašanās vietu, laika joslām un citiem faktoriem, kas agrāk bijuši nepārvarami šķēršļi.

Ja tehnoloģija pastāv, tad agrāk vai vēlāk tā tiks izmantota. Tehnoloģiju attīstība vienmēr ir priekšā lietotāju un uzņēmumu spējai pielāgoties. Raksturīgi, ka, ieviešot jaunu tehnoloģiju, klienti to sākumā izmanto «saudzīgi». Kad ir sasniegta kritiskā lietotāju masa, adaptācija strauji paplašinās. Iemesls tam ir vienkāršs: mēs parasti daudz vairāk darām to, ko dara arī mūsu līdzcilvēki. Tehnoloģiju attīstību ietekmē tirgus, un tirgu ietekmē tehnoloģiju attīstība. 

Vienmēr ir cilvēki un uzņēmumi, kas jaunai tirgus videi nespēj pielāgoties nemaz vai to dara ļoti lēnām, tādējādi kaitējot paši sev. Tam var būt dažādi iemesli, piemēram, trūkst tirgus analīzes, gribas mainīt, izmaiņu vadības līdz stoiskai attieksmei «mēs vienmēr tā esam strādājuši, un viss bijis kārtībā».

Atskats uz cilvēces ātro dzīves ritmu parāda mums, ka nekad nav bijis tāda brīža, kad tirgus vide nebūtu strauji un arī neatgriezeniski mainījusies. Uzņēmumi un arī cilvēki, kas nespēj laikus pielāgoties, agrāk vai vēlāk izstāsies no tirgus. Ir jāmaina savi uzskati, produkti, biznesa modeļi tā, lai piedāvājums atbilstu klientu (lietotāju) vajadzībām. Lietotājs un viņa uzvedība ir uzmanības centrā, nevis, piemēram, uzņēmumam pieejamā tehnoloģija, lietotājs un viņa uzvedība ir absolūts tirgus spēles mainītājs un izšķirīgs panākumu gūšanai. Jāatceras: kas maksā, tas pasūta mūziku!

Attiecībā pret prasībām grāmatveža darba stilam un prasmēm tirgus galvenais spēlētājs ir uzņēmējs — vai tas ir darba devējs vai pakalpojumu ņēmējs, nav izšķirīgās nozīmes. Svarīgi ir zināt un saprast, ko vēlas «pasūtītājs».

Kas ir raksturīgs mūsdienu grāmatvedībai?

Mūsdienu grāmatvedība (šeit ir runa gan par pašu uzskaiti, gan grāmatveža darbu un prasmēm kopumā) iet rokrokā ar tehnoloģiju un tirgus attīstību. Tā nedrīkst atpalikt.

• ātrums un zibenīgums visā — vai tā ir informācija vai datu apmaiņa un apstrāde;
• mobilitāte — piekļuve datiem 24/7;
• mūsdienīgas tehnoloģijas un risinājumi — mākoņrisinājumi, automatizēti procesi, mākslīgā intelekta integrācija sistēmās;
• biznesa inteliģence;
• datu drošība;
• resursu pārdale — IT un cilvēkresursu resursu pilnvērtīga izmantošana;
• grāmatvedis — cits darba stils un daudz plašākas prasmes.

Darba devēju pieprasījums grāmatveža (un ne tikai) nākotnes prasmēm un kompetencēm atšķiras no līdzšinējām prasībām.

Pēc pētījumiem gan tepat Latvijā (EM), gan pasaulē norādīts, ka aizvien svarīgāk darbiniekam ir:

• tehnoloģiju zināšanas jeb digitālās prasmes;
• kvalifikācija un zināšanas;
• attiecību veidošanas prasmes;
• uzņēmējdarbības konsultāciju prasmes; 
• nozares pārzināšana;
• projektu vadība;
• spēja mācīties arvien jaunas lietas;
• kritiskā domāšana, zināšanu sintēze — jo apkārt esošais informācijas apjoms katru gadu dubultojas;
• pašiniciatīva;
• pašdisciplīna, pašmotivācija — vai tas, ko daru, ir tas, ko gribu darīt, tāpēc vienmēr jāspēj kritiski no dažādiem skatpunktiem paskatīties uz to, ko daru, izvirzīt mērķus un saskatīt savu lomu un ieguldījumu tajā, ko gribu sasniegt;
• sadarbība, sociālās prasmes — spēja aktīvi un kvalitatīvi komunicēt ar uzņēmuma vadību, klientiem;
• jaunrade, radošums — no darbinieka sagaida vairāk radošā ieguldījuma — kā kaut ko var darīt citādi, izmantot tehnoloģijas jaunā veidā;
• palielinās pieprasījumu pēc speciālistiem ar saziņas prasmēm, tehnoloģiju izmantošanas un pielietošanas prasmēm, kā arī speciālistiem, kas spēj patstāvīgi rast risinājumus un pieņemt lēmumus. 

Tas viss vēlreiz norāda uz nozares pārmaiņām, kuru rezultātā grāmatvežiem arvien vairāk jāiesaistās savu klientu biznesā.

Grāmatvežiem uzņēmumos jākļūst par konsultantiem gan iekšējiem, gan ārējiem klientiem.

Jau tagad savos uzņēmumos grāmatveži sniedz uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus.

Tas ir pierādījums tam, ka grāmatveža profesija mainās un nākamajos gados līdz ar lielāku tehnoloģiju izmantošanu grāmatvežiem jāattīsta arī attiecību veidošanas prasmes. Uzņēmuma panākumus veicinās sadarbība un attiecību veidošana ar klientiem.

Automatizācija 

Automatizācija — pirmais, kas tiek ieviests!

Daudzi uzņēmumi jau ievieš automatizētas sistēmas, kas pārņem laikietilpīgus rutīnas darbus un izslēdz sākuma līmeņa grāmatvedības uzdevumus, lai grāmatveži varētu pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstībai un mārketingam. Tādējādi uzņēmumi var novirzīt darbaspēku virzienos, kur nepieciešama domāšana un radošums, nevis uzdot primitīvus datu ievades vai apstrādāšanas uzdevumus.

Ir trīs automatizācijas veidi — pirmajā gadījumā mašīnas aizstāja cilvēka manuālo darbu rūpnīcās, tehnikā. Otrajā — darbinieki tiek atbrīvoti no rutīnas darba, piemēram, datu ievadīšanas. Trešais — notiek inteliģences automatizācija — to uzdevumu datorizācija, par kuriem agrāk tika uzskatīts, ka tie prasa cilvēcisku spriedumu.

Mākoņpakalpojumi 

Attīstoties mākoņpakalpojumiem, arī grāmatvedība mākonī ir kļuvusi par ikdienu. Grāmatvedības datu izvietošana mākonī dod iespēju datiem piekļūt no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspoguļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Mākoņpakalpojumi dod iespējas veidot risinājumus, kas balstīti uz mobilajām tehnoloģijām, un paver iespējas veidot mobilās lietotnes, kas risina kādu konkrētu grāmatvedības vai biznesa vadības uzdevumu. Mobilās lietotnes var ērti lietot viedtālrunī jebkurā laikā un vietā. 

Tāpat kā privātām vajadzībām, arī uzņēmuma vajadzībām ir izstrādāts ļoti daudz dažādu mobilo lietotņu. Minēšu tikai dažus piemērus.

• Mobilā lietotne uzņēmuma vadītājiem, lai sekotu līdzi uzņēmuma peļņai, apgrozījumam, naudas plūsmai u.c. finanšu rādītājiem.
• Lietotne, kas attēlo jūsu darījumu partneru informāciju un darījumu vēsturi. 
• Laika uzskaites lietotne, kurā uzņēmuma darbinieki var norādīt savas nostrādātās stundas, dienas vai padarītos darbus.
• Lietotne pārdošanas aģentiem, kurā iespējams izrakstīt pavad≠zīmes un pārlūkot preču atlikumus noliktavās.

Mākslīgais intelekts

Kas ir mākslīgais intelekts? Kāpēc mākslīgais intelekts ir vajadzīgs? Mākslīgais intelekts ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos. 

Mākslīgā intelekta pētniecībai un inovācijai atvēlētais ES finansējums ir sasniedzis 1,5 miljardus eiro (70% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu). Nākamajā desmitgadē investīcijām mākslīgajā intelektā Eiropā ir paredzēts piesaistīt vairāk nekā 20 miljardu eiro gadā.

Kur izmanto mākslīgo intelektu? Patlaban notiek mākslīgā intelekta dziļāka integrēšana ikdienas uzņēmējdarbības operācijās, galvenokārt datu analīžu rīkos. Mašīna aizstāj mūsu darbu vietās, kur mēs nevaram vai negribam to darīt paši. 

Aizvien biežāk mēs saskaramies ar terminu «lielie dati». 

Termins «lielie dati» attiecas uz lielu apjomu dažādu veidu datu, kas iegūti no dažādiem avotiem, piemēram, cilvēkiem, iekārtām vai sensoriem. Tā var būt informācija par klimatu, satelīta attēli, digitāli attēli un video, atrašanās vietas ieraksti un GPS signāli. Lielie dati var ietvert personas datus, proti, jebkuru informāciju, kas saistīta ar personu, tas var būt vārds, fotoattēls, e–pasta adrese, bankas informācija, paziņojumi sociālās tīklošanas vietnēs, medicīniskā informācija vai datora IP adrese.

Arī uzņēmumi strādā ar aizvien lielākiem un lielākiem datu apjomiem, kas manuāli ir sarežģīti strukturējami, tādēļ šeit paveras darbalauks mākslīgajam intelektam, lai apkopotu un salīdzinātu datus, meklējot likumsakarības un tendences.

Lielie dati kļuvuši par vienu no nezināmās nākotnes atslēgas vārdiem. 

Ir divu veidu intelekti — vienkāršas sistēmas, kurām cilvēks ir precīzi iemācījis, kā darīt (piemēram, robots, kurš pieņem picu pasūtījumus ar skaidri uzrakstītu scenāriju priekšā. Robots savā ziņā veic intelektuālu darbu. Ja šīs mašīnas vietā sēdētu cilvēks, viņš darbā ieliktu savu intelektu), un ir tādi mākslīgie intelekti, kas mācās paši un strādā pat labāk nekā cilvēks. Te var minēt piemērus par dažādām datorpro≠grammām, kas sacentušās ar atsevišķu spēļu (šahs, «Go») lietpratējiem un ir uzvarējušas. Tātad skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir labāks par jebkuru gudrāko cilvēku.

Ja jau mašīnas var atsevišķus darbus veikt labāk par cilvēku, ir zināms pamats arī bažām par to, ka mākslīgā intelekta dēļ varētu zust darba vietas. Jau tagad redzam, ka klientu apkalpošanas centros daudzviet personālu aizvieto boti jeb tērzēšanas roboti (virtuālie asistenti). Tomēr vienlaikus parādās arī jauns darbs — robotu pieskatīšana, un to veic cilvēki, kas palīdz pro≠grammām mācīties.

Darba veicējam zināmā veidā ir iespēja kļūt par priekšnieku saviem padotajiem darbiniekiem — robotiem. 

Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes.

Ja skatāmies no grāmatvedības viedokļa, tad aizvien vairāk un jaudīgāk ir jāattīsta matemātiskās, digitālās un mācīšanās prasmes. Ko katra no tām nozīmē?

Matemātiskās prasmes

Matemātiskās prasmes ir spēja attīstīt un piemērot matemātisko domāšanu, lai risinātu problēmu loku ikdienas situācijās. Par pamatu ņemot labas rēķināšanas iemaņas, tiek uzsvērts process un aktivitāte, kā arī zināšanas. Matemātiskās prasmes līdz noteiktiem līmeņiem ietver spējas un vēlmi izmantot matemātiskās domāšanas veidus (loģisko un telpisko) un tās izpausmes (formulas, modeļus, konstrukcijas, grafikus/diagrammas).

Matemātikā nepieciešamās zināšanas ietver labas zināšanas par skaitļiem, matemātiskām vērtībām un struktūrām, pamatdarbībām un pamatpaņēmieniem, matemātisko terminu un jēdzienu izpratni un tādu jautājumu izpratni, uz kuriem matemātika piedāvā atbildes.

Indivīdam vajadzētu būt prasmēm izmantot vienkāršos matemātiskos principus un procesus ikdienā mājās un darbā, kā arī sekot un novērtēt neatkarīgo mainīgo virknes. Indivīdam būtu jāspēj matemātiski pamatot, saprast matemātiskos pierādījumus, sazināties matemātikas valodā un izmantot atbilstīgus palīglīdzekļus.

Pozitīva attieksme matemātikā balstās uz patiesības ievērošanu un vēlmi meklēt cēloņus un novērtēt to ticamību.

Digitālās prasmes

Digitālās prasmes ietver pārliecinošu un kritisku informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) izmantojumu darbā, brīvajā laikā un saziņā. Pamatiemaņas IKT veicina datoru izmantošanu, lai iegūtu, novērtētu, uzglabātu, radītu, sniegtu informāciju un apmainītos ar to un komunicētu un piedalītos sadarbības tīklos ar interneta palīdzību.

Digitālā prasme prasa skaidru dabas, IST lomas un iespēju izpratni un zināšanas ikdienā: personiskajā un sabiedriskajā dzīvē un darbā.

Tā ietver tādas galvenās datoru izmantojuma jomas kā:

• tekstapstrāde, 
• elektroniskās tabulas, 
• datubāzes, 
• informācijas uzglabāšana un vadība un 
• izpratni par interneta un saziņas iespējām un potenciālo risku, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (e–pastu, tīkla rīkus) darbam, atpūtai, informācijas pārraidei un sadarbībai tīklā, mācībām un pētījumiem. 

Indivīdiem būtu jāizprot, kā IST var veicināt radošu pieeju un inovāciju, un vajadzētu zināt arī ar pieejamo informāciju saistītos spēkā esamības un ticamības aspektus un ar IST interaktīvo lietojumu saistītos juridiskos un ētikas principus.

Nepieciešamās prasmes ietver: spēju meklēt, savākt un apstrādāt informāciju un izmantot to kritiski un sistēmiski, novērtējot tās nozīmi un atšķirot reālo no virtuālā, tajā pašā laikā apzinoties to saikni. Indivīdiem vajadzētu būt prasmēm izmantot rīkus, lai radītu, prezentētu un saprastu sarežģītu informāciju, un spējai piekļūt, meklēt un izmantot interneta pakalpojumus. Indivīdiem arī būtu jāspēj lietot IST, lai veicinātu kritisku domāšanu, radošu pieeju un inovāciju.

IST izmantošanai nepieciešama kritiska un pārdomāta attieksme pret pieejamo informāciju un atbildīga interaktīvo plašsaziņas līdzekļu izmantošana. Interese līdzdarboties apvienībās un tīklos kultūras, sabiedriskā un/vai profesionālā nolūkā arī veicina šo prasmi.

Mācīšanās mācīties

Mācīšanās mācīties ir spēja uzņemties un turpināt mācības, organizēt savas mācības, tostarp efektīvi plānojot laiku un informāciju, gan individuāli, gan grupās. Šī prasme ietver izpratni par savu mācību procesu un vajadzībām, nosakot pieejamās iespējas un spēju pārvarēt šķēršļus, lai mācītos veiksmīgi. Šī prasme nozīmē jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, apstrādi un uzņemšanu un vadošu norādījumu meklēšanu un izmantošanu. Mācīšanās mācīties iesaista izglītojamo iepriekšējo zināšanu un dzīves pieredzes papildināšanā, lai izmantotu zināšanas un prasmes dažādos kontekstos — mājās, darbā, izglītībā un apmācībā. Indivīda prasmei galvenais ir motivācija un ticība sev.

Ja mācības ir vērstas uz konkrētu darbu vai karjeras mērķiem, indivīdam vajadzētu būt zināšanām par tiem nepieciešamajām prasmēm, zināšanām, iemaņām un kvalifikācijām. Visos gadījumos mācīšanās mācīties prasa, lai indivīds zinātu un izprastu tā izvēlētās mācīšanās stratēģijas, viņa prasmju un kvalifikāciju stiprās un vājās puses un būtu spējīgs meklēt izglītības un apmācības iespējas un tam pieejamos vadošos norādījumus un/vai atbalstu.

Mācīšanās mācīties prasmes, pirmkārt, prasa tādas fundamentālās pamatiemaņas kā lasīt un rakstīt prasme, rēķināšanas prasme un IKT prasme, kas nepieciešamas turpmākajām mācībām. Pamatojoties uz šīm prasmēm, indivīdam vajadzētu būt spējīgam piekļūt, iegūt, apstrādāt un uzņemt jaunas zināšanas un prasmes. Tam nepieciešama efektīva paša izglītojamā mācību, karjeras un darba organizācijas shēmu vadība, un jo īpaši spēja būt neatlaidīgam mācībās, ilgstoši koncentrēties un kritiski pārdomāt mācību nolūkus un mērķus. Indivīdiem vajadzētu būt spējīgiem ne tikai patstāvīgi un pašdisciplinējoši veltīt laiku mācībām, bet arī strādāt kolaboratīvi, kas ir mācību procesa daļa, iegūt no darba neviendabīgā grupā un dalīties ar to, ko ir iemācījušies. Indivīdiem vajadzētu būt spējīgiem organizēt savas mācības, novērtēt savu darbu un, ja nepieciešams, meklēt padomu, informāciju un atbalstu.

Pozitīva attieksme ietver motivāciju un ticību sev, lai ar panākumiem mācītos visas dzīves laikā. Uz problēmu risināšanu vērsta attieksme veicina gan pašu mācīšanās procesu, gan indivīda spēju pārvarēt šķēršļus un pielāgoties izmaiņām. Vēlme likt lietā iepriekš apgūto un dzīves pieredzi un zinātkāre meklēt iespējas mācīties un likt lietā apgūto dažādās dzīves situācijās ir būtisks pozitīvas attieksmes elements.

Nobeigumā 

Viss iepriekšminētais nozīmē, ka mums ļoti jāmainās. Daudz kas jāprot, jāpārzina un ātri jāmācās.

Mainoties grāmatvedības pasaulei, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām. Gan tiem, kas pievienojas nozarei, gan tiem, kas jau strādā šajā nozarē, papildus profesionālajai kvalifikācijai ir nepieciešamas arī daudzas citas prasmes.

Šobrīd notiek pamatprasmju maiņa. Tāda jau ir bijusi industriālo revolūciju sākumā, kad cilvēku roku darbu nomainīja mašīnas un mehānismi. Līdz tam vajadzīgās prasmes un iemaņas roku darbā, tādā kā aušana, vērpšana, vairs nebija vajadzīgas. Tāpat arī tagad, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko cilvēks veica pats, pārņems mašīnas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai.

Mēs nevaram cerēt, ka visu laiku saglabāsies klasiskās iemaņas un prasmes.

Arhitekte Zaiga Gaile teica: «Mums jāatgriežas pie renesanses cilvēkiem. Tas ir kā simbols, ka cilvēks domā plašāk. Mums tagad visi ir tik ļoti specializējušies.»

Raksta sagatavošanā izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, EM 2022. gada informatīvais ziņojums «Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm», EP ieteikums par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem, kā arī citi interneta resursos pieejamie pētījumi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.