Fiziskai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Janīna Bukovska meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» skaidroja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem.

Turklāt jāpiebilst, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pastiprināti kontrolē darījumus ar mežiem.

Kas ir saimnieciskā darbība

Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā noteiktā saimnieciskā darbība un nodokļu maksātāju pazīmes ir atšķirīgas. Proti, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē PVN maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Līdz ar to PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, ne tikai komersants.

Savukārt saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).

Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu nolūkā sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisko darbību Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē.

Kad skaitās veikts saimnieciskais darījums — noslēgšanas brīdī vai tad, kad tiek pārskaitīta nauda?

Atbilde

Saimnieciskais darījums skaitās noslēgts tajā brīdī, kad ir parakstīts līgums. Naudu jau var pārskaitīt dažādi, arī avansā.

Koksnes sagatavošana ir klasificēta kā saimnieciskā darbība. Vai ir kādi faktori, kas nosaka, vai darījums varētu būt klasificējams kā saimnieciskā darbība?

Atbilde

Saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska darbība, kad strādā mežā — veic koksnes sagatavošanu, griež, atzaro un cērt.

Kuri ir darījumi ir klasificējami kā saimnieciskā darbība?

Atbilde

Tā ir jebkura darbība par atlīdzību — ja zāģē kokus un tos pārdod, tad tā ir saimnieciska darbība, jo tiek veikta pret atlīdzību.

Pakalpojumu sniegšana atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam ir darījums, kas nav preču piegāde, un par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī tiesību pārdošanu, nodošanu par atlīdzību, tātad ciršanas tiesību pārdošanu.

Jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā

Gan ciršanas tiesību piešķiršana par atlīdzību, gan kokmateriālu piegāde ir ar PVN apliekams darījums, ja to veic vismaz 12 mēnešu periodā un tas nav saistīts ar kalendāra gadu. «Tātad 12 mēneši ir jāskaita atpakaļ,» skaidroja J. Bukovska. «Uz 1. jūliju ir jārēķina 12 mēneši atpakaļ.» 

Fiziskai personai, kura veic saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamus darījumus, t.i., veic vismaz divas kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā PVN maksātāju reģistrā pirms šo darījumu veikšanas.

Ja darījumu summa nepārsniedz 40 000 eiro

Likumdevējs ir noteicis, kad ir tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Tas ir tad, ja nodokļa maksātāja apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu periodā nav pārsniegusi 40 000 eiro. 

Tas nozīmē, ka, pārdodot kokmateriālus vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, jāseko, kad tiek pārsniegts minētais slieksnis.

Fiziskai personai — iekšzemes nereģistrētam nodokļa maksātājam — līdz sekojošā mēneša 15. datumam, kad ir pārsniegts noteiktais reģistrācijas slieksnis — 40 000 eiro, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums reģistrācijai dienesta PVN maksātāju reģistrā. 

Reģistrācijas iesniegumu var iesniegt jebkurā dienesta klientu apkalpošanas centrā, kā arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

Nodoklis no pārsnieguma summas

Ja ir veikts viens darījums 12 mēnešu laikā un apliekamo darījumu kopējā vērtība ir pārsniegusi 40 000 eiro, bet turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt ar PVN apliekamus darījumus, tad nodokļu maksātājam ir tiesības nomaksāt valsts budžetā PVN no pārsnieguma summas 40 000 eiro. Šādā gadījumā nodokļa maksātājam ir tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

PVN aprēķina par to taksācijas periodu, kad šī summa pārsniegta, un iemaksā budžetā līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša 20. datumam.

Ja ir tikai viens darījums

Var reģistrēties uz laiku

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēta iespēja, ka PVN maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, piemēram, uz mēnesi, diviem mēnešiem — cik ilgi tiks veikta darbība. Šāda iespēja labi noder gadījumā, ja neplāno ilgstošu sistemātisku darbību.

45 000 + 45 000 – 40 000 = 50 000 eiro (pārsniegums)

50 000 × 21 : 121 = 8677,69 (PVN).

Ja tiek pārdotas ciršanas tiesības reģistrētam PVN maksātājam, tad rēķinā ir jānorāda tikai pakalpojuma vērtība bez PVN un atsauce «nodokļa apgrieztai maksāšanai». 

Savukārt, ja ciršanas tiesības vai kokmateriāli tiek pārdoti nereģistrētam PVN maksātājam, tad ir jāpiemēro PVN 21% likme, kas ir jāsamaksā valsts budžetā. Šajā gadījumā radīsies tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. 

Ja pārdod vairākas cirtes vienotā mežā

Saimnieciskā darbība nebūs arī gadījumā, kad divi ciršanas apliecinājumi ir saņemti par ciršanas tiesībām dažādos īpašumos. Publiski pieejamajā datu bāzē, piemēram, kadastrs.lv, var pārliecināties, ka tas ir vienots mežs: ciršanas nogabalam ir kopīgas robežas vismaz ar vienu malu vai ar vienu virsotni, tikai atrodas dažādās, blakus esošajās, pašvaldībās. Tad nebūs jāreģistrējas kā PVN maksātājam un nebūs jāmaksā PVN.

Mežiem ir dažādi kadastra numuri, bet teritorijas robežojas. Ir divi līgumi. Cik darījumu skaitās? Vai var slēgt vienu līgumu?

Atbilde

Ja ir noslēgti divi līgumi, tad tie ir divi darījumi. Ja abi darījumi ir ar vienu personu un mežu teritorijas robežojas, tad var slēgt vienu līgumu.

Katru darījumu vērtē atsevišķi

J. Bukovska uzsvēra, ka katrs darījums ir jāanalizē atsevišķi un jāskatās pēc ekonomiskās būtības. Ja ir darījums virs 40 000 eiro, un tas nav vienreizējs darījums, bet viena līguma ietvaros ir veikti vairāki darījumi, tad Valsts ieņēmumu dienests aicina reģistrēties kā PVN maksātājam, lai pēc tam nebūtu nekādu problēmu. 

Ja reģistrējas kā PVN maksātājs, tad, pārdodot kokmateriālus PVN maksātājam un saņemot ienākumus, reversajā kārtībā pircējs gan aprēķina, gan maksā PVN valsts budžetā.

Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības

J. Bukovska minēja, ka var arī būt viens darījums ar kokmateriāliem, kurā ir saskatāmas saimnieciskās darbības pazīmes.

Kāpēc jāreģistrējas, ja ir tikai viens darījums 

(55 000 – 40 000) × 21 : 121.

J. Bukovska skaidroja, ka ir iespēja kā PVN maksātājam reģistrēties uz laiku, kad tiek sagatavoti kokmateriāli. Tad, ja pārdod kokmateriālus PVN reģistrā reģistrētam maksātājam, PVN nebūs jāmaksā. 

«Jūs izrakstiet rēķinu bez PVN un liekat klāt «apgriezto maksāšanas kārtību». Ja pārdosiet nereģistrētam PVN maksātājam, uzrēķināsiet PVN un paņemsiet no klienta izdevumus, kas būs radušies kokmateriālu gatavošanas procesā — degviela, zāģa nolietojums u.c. Līdz ar to PVN būs jānomaksā no izveidojušās starpības,» skaidroja dienesta pārstāve.

Klients pārdod kokus pie ceļa. Kāpēc jāreģistrējas, ja ir tikai viens darījums?

Atbilde

Klients ir nozāģējis kokus, tos izcirtis un sagatavojis. Tā ir saimnieciskā darbība, ja cērt mežā kokus. Līdz ar to ir labāk piereģistrēties kā PVN maksātājam. 

J. Bukovska akcentēja, ka Valsts ieņēmumu dienests vērtē katru darījumu, katru līgumu, visus nosacījumus. Šaubu gadījumā ir ieteicams piereģistrēties kā PVN maksātājam, jo tas neveido nekādas sekas.

Ja īpašumi atrodas dažādās vietās

Cita situācija ir gadījumā, ja īpašumi atrodas dažādās adresēs, teritorijas nerobežojas.

55 000 + 45 000 + 30 000 – 40 000 = 90 000 (pārsniegums)

«Bet izdevīgāk ir personai izmantot tiesības un reģistrēties PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Tas ir jūsu labā un ir izdevīgi,» ieteica J. Bukovska.

A T B I L D E S  U Z  J A U T Ā J U M I E M

Ja kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas uz laiku, vai var aprēķināt izdevumus degvielai, zāģim u.c. pirms PVN aprēķināšanas?

Atbilde

Jā, to var darīt, ja izdevumus izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem. Ja tie ir izdevumi par pakalpojumiem, tad tos var aprēķināt trīs mēnešus pirms PVN reģistrācijas. 

Ja 12 mēnešu laikā ir viens meža darījums — viens zemes nomas darījums — un tiek samaksāts ieņēmuma nodoklis. Vai tā ir saimnieciskā darbība?

Atbilde

Zemes noma nav mežs. Kokma≠teriālu pārdošana un meža izciršana ir citas darbības, kas nav skaitāmas kopā. Ja kādam no meža īpašniekiem ir arī darījumi ar lauksaimniecības zemi, to kopā neskaita.

Ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība kā lauksaimniekam, kā skata darījumus — vai kopā? Vai vēl jāreģistrējas papildus koku pārdošanai?

Atbilde

Nē, papildus nav jāreģistrējas — esat pievienotās vērības nodokļa maksātājs un ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu denestam, ka ir darījumi saistībā ar kokmatriāliem.

Vai, pārdodot ciršanas tiesības no viena gabala, var nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja pārdod apaļkokus pie ceļa?

Atbilde

Ja fiziskā persona, kas pērk apakļkokus, pati mežu arī izstrādā, tad nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un nav jāmaksā PVN. Ja es kā fiziska persona zāģēju kokus, pievedu pie ceļa un pēc tam pārdodu, tad mežā tiek veikta saimnieciskā darbība.

Kur var izlasīt noteikumus par trīs mēnešu termiņa pakalpojumiem pirms pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas?

Atbilde

To var izlasīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma XI nodaļā «Priekšnodokļa atskaitīšana no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un priekšnodokļa korekcija».

Ja meža īpašnieks brīvajā laikā pats zāģē kokus, ar savu piemājas traktoru pieved pie ceļa. Vai tiešām tā skaitās saimnieciskā darbība? Ja meža īpašnieks kokus zāģē savām vajadzībām, vai tā ir saimnieciskā darbība?

Atbilde

Fiziskā persona pieved kokus pie ceļa un pārdod — tātad tas ir darīts ar mērķi pārdot, gūt ienākumus. Līdz ar to ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Ja meža īpašnieks kokus izcērt savām vajadzībām, tad tā nav saimnieciskā darbība, jo nekas netiek pārdots.

Vai meža stādīšana, kuru vēlāk pārdod ciršanai, ir sistemātiska darbība un klasificējas kā saimnieciskā darbība? 

Atbilde

Meža stādīšana nebūs klasificējama kā saimnieciskā darbība, mežs jau aug 80 gadus. 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.