Uzņēmējdarbības uzsākšana — būtiskākie jautājumi

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi.

Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai?

Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas.¹

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ES piedāvā vairākas programmas, kas veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu. Piemēram, «Erasmus jaunajiem uzņēmējiem» ir programma, ko daļēji finansē ES. Šī programma dod iespēju ar ES līdzfinansējumu kādu laiku pavadīt citā ES valstī un apgūt uzņēmējdarbību, strādājot un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem. Apkopotā statistika rāda, ka programma «Erasmus jaunajiem uzņēmējiem» ir augsti novērtēta — 98% jauno uzņēmēju to iesaka citiem un 92% dalībnieku uztur kontaktu arī pēc apmaiņas braucieniem.²

1 https://european-union.europa.eu/priorities-and-actions/eu-priorities/european-union-priorities-2024-2029_lv

2 https://latvia.representation.ec.europa.eu/jaunumi/veiksmigi-istenota-programma-erasmus-jaunajiem-uznemejiem-atbalsts-uznemejdarbibai-jau-15-gadus-2024-03-05_lv

3 https://www.lad.gov.lv/lv/darbibas-jomas

Autores pieredzē populārākas ir tās ES finansētās programmas, kurās iespējams saņemt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Piemēram, Lauku atbalsta dienests (LAD) administrē Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)/Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF), kuru ietvaros ir iespējams saņemt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. LAD administrēto finansējumu ir iespējams saņemt gan iesaistoties tieši LAD izsludinātajās projektu konkursu kārtās, gan vietējo rīcības grupu izsludinātajās kārtās.³

Atkarībā no izvēlētā fonda un projekta kārtas nosacījumiem, uzņēmējdarbības uzsākšanai ir iespējams saņemt finansējumu no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro, taču vienmēr ir nepieciešams arī savs līdzfinansējums. Lai gan ES fondu finansējums nav kredītsaistības, tas tomēr uzliek pienākumu sasniegt izvirzītos mērķus. Nesasniedzot izvirzītos mērķus, finansējums daļēji vai pilnībā var tik atprasīts.

4 https://www.nva.gov.lv/lv/komercdarbibas-uzsaksana

Populāra programma uzņēmējdarbības uzsākšanai ir arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākums «Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai». Šajā pasākumā tiek aicināti iesaistīties bezdarbnieki, lai saņemtu finansiālu un informatīvu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. NVA apkopotā statistika liecina, ka laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam ik gadu vidēji 70 bezdarbnieki, tieši pateicoties šai programmai, kļūst par uzņēmējiem.⁴ Šajā rakstā autore apskatīja tikai dažas uzņēmējdarbības uzsākšanas programmas, taču tādu ir daudz vairāk. Atliek vien meklēt, kura programma visvairāk atbilst topoša uzņēmēja vajadzībām un iespējām.

Uzņēmējdarbības dažādās formas un ar tām saistītie riski

Autorei visbiežāk jautā par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju) un pilna vai mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ viņa šīs formas uzskata par populārākajām uzņēmējdarbības formām, kuras arī tiks apskatītas šajā rakstā. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale.

Uzņēmējdarbība nav iespējama bez riskiem un uzņēmējdarbībā tie noteikti iestāsies, tādēļ pirmais, kas jāapsver, ir kādus riskus topošais uzņēmējs uzņemas, atkarībā no izvēlētās uzņēmējdarbības formas, ja uzņēmējdarbība ir tik nerentabla, ka radušies zaudējumi un vienīgais loģiskais solis ir uzņēmējdarbību izbeigt. Izvēloties pašnodarbināto vai mikrouzņēmumu, topošais uzņēmējs neveiksmes gadījumā riskē ar visu savu mantu, proti, parādi citiem uzņēmējiem un nodokļu parādi būs jāmaksā no savas personīgās naudas, un parādu piedziņa varēs tikt vērsta pret personīgo mantu. Mazkapitāla SIA īpašnieks riskē ar savu mantu par summu, kura pietrūkst līdz pilnam pamatkapitālam — 2800 eiro. Proti, ja pamatkapitāls ir 100 eiro, tad par zaudējumiem ar savu mantu uzņēmējs atbildēs 2700 eiro apmērā. Savukārt pilna kapitāla SIA neveiksmes gadījumā uzņēmējs riskē tikai ar uzņēmuma mantu. Taču uzņēmējam der atcerēties, ka gadījumā, ja valdes loceklis ļaunprātīgi nebūs norēķinājies par savām saistībām, tad arī valdes loceklis ir saucams pie atbildības, un parādu piedziņa var tikt vērsta arī pret personīgo mantu.

Noteikti jāvērtē arī topošajam uzņēmējam izvirzītās prasības gan pirms reģistrēšanās, gan veicot saimniecisko darbību. Piemēram, pašnodarbināto bez reģistrācijas maksas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests (VID), taču to nav iespējams reģistrēt visās jomās. Saraksts ar jomām, kurās nav iespējams reģistrēt pašnodarbināto, pieejams VID tīmekļvietnē. Mikrouzņēmums ir nodokļa maksāšanas veids, kuram var pieteikties, reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā (UR) (reģistrējot individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību) vai VID (reģistrējot saimnieciskās darbības veicēju jeb pašnodarbināto). Ja reģistrācija MUN netiek veikta vienlaikus ar reģistrēšanos UR vai VID, tad šim nodokļa maksāšanas veidam var reģistrēties tikai ar nākamo gadu, līdz tekošā gada 15. decembrim iesniedzot iesniegumu VID.

Lai gan pašnodarbinātie un MUN maksātāji, kuri reģistrēti kā pašnodarbinātie var neatvērt atsevišķu kontu bankā, autore tomēr iesaka arī šiem uzņēmējiem atvērt atsevišķus kontus savai saimnieciskajai darbībai. Nodalot uzņēmējdarbības finanšu plūsmu no personīgās finanšu plūsmas ir vieglāk izdarīt secinājumus par savu uzņēmējdarbību un pieņemt lēmumus par tās tālāku attīstību. Savukārt mazkapitāla un pilna kapitāla SIA reģistrē UR, bet par reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva — 25 eiro apmērā, reģistrējot mazkapitāla SIA, un 75 eiro apmērā — pilna kapitāla SIA. SIA obligāti ir jāatver atsevišķs bankas konts, turklāt, dibinot pilna kapitāla SIA, tas jādara pirms reģistrācijas UR. Pilna kapitāla SIA pamatkapitāls ir 2800 eiro, kas pirms dibināšanas naudas vai mantas izteiksmē iemaksājams uzņēmumā.

Kas parūpēsies par grāmatvedības kārtošanu?

Visiem uzņēmējiem, neatkarīgi no to izvēlētās uzņēmējdarbības formas, ir jākārto grāmatvedība un jāsniedz pārskati un deklarācijas VID. Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem grāmatvedību ir iespējams kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, izvēloties sev visērtāko veidu — izmantot kādu programmu vai kārtot žurnālu papīra formā. Pašnodarbinātajiem VID reizi ceturksnī jāsniedz pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums un reizi gadā — gada ienākumu deklarācija. Savukārt mikrouzņēmumiem ir iespēja arī nekārtot grāmatvedību un reizi ceturksnī nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju, ja tiek atvērts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI). Tādā gadījumā par atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu VID, kā arī par nodokļa iemaksāšanu Valsts kasē, parūpēsies banka, kurā atvērts SDI konts. Pašlaik SDI kontu iespējams atvērt tikai AS Industra bank. Mazkapitāla un pilna kapitāla SIA grāmatvedības kārtošanu var veikt pats tad, ja uzņēmumā ir tikai viens valdes loceklis un dalībnieks, kurš ir arī kompetents grāmatvedības jautājumos, tādēļ šajās uzņēmējdarbības formās grāmatvedības kārtošanu visbiežāk jāuztic grāmatvedībā kompetentai personai. Lai gan normatīvie akti neuzliek par pienākumu izmantot grāmatvedības programmu, šķiet, ka mūsdienās vairs nav iedomājama grāmatvedības kārtošana bez tās. Kā arī SIA obligāti ir jāizstrādā grāmatvedības iekšējie normatīvie akti, kuros noteikta kārtība, kādā uzņēmumā kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo attaisnojuma dokumentus un organizē to apriti, veic inventarizāciju, sagatavo gada pārskatu un citus grāmatvedības pārskatus un glabā grāmatvedības dokumentus. Pilna kapitāla SIA reizi mēnesī VID jāsniedz darba devēja ziņojumsª, ja tiek algoti darbinieki, un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija, ja tiek sadalīta peļņa. Arī mazkapitāla SIA reizi mēnesī jāsniedz darba devēja ziņojums, ja tiek algoti darbinieki, bet UIN deklarācija visbiežāk jāsniedz tikai reizi gadā, jo var sadalīt tikai iepriekšējo gadu peļņu. Ikvienam SIA reizi gadā jāsagatavo gada pārskats, kas sniedz informāciju par uzņēmuma iepriekšējā gada saimniecisko darbību. Autore uzsver, ka rakstā nav minētas visas nodokļu deklarācijas un pārskati, kuri jāsniedz VID, un, visticamāk, ikvienam uzņēmējam būs jāsniedz vairāk deklarāciju un pārskatu nekā minēts rakstā.

Nodokļu aprēķināšana un peļņas sadale

Ja uz jautājumu skatās šauri, tikai no nodokļu sloga perspektīvas, tad visizdevīgākā forma ir gan pilna, gan mazkapitāla SIA. Tām nav jāmaksā nodokļi no apgrozījuma vai peļņas, ja tā netiek sadalīta vai nosacīti sadalīta. Savukārt, sadalot peļņu, UIN likme ir 20%, taču, piemērojot 0,8 koeficientu, nodoklis jāsamaksā 25% apmērā. Lai gan SIA var būt apgrozījums līdz piecām minimālajām algām un nebūt darbinieku, jāsaprot, ka ilgtermiņā tas, visticamāk, liecina par dalību «ēnu ekonomikā» un vairos atbildīgo iestāžu interesi. Tādēļ, domājot par SIA nodokļiem, jāpatur prātā, ka būs jāmaksā algas darbiniekiem un līdz ar to arī nodokļi no darba algām. 2025. gadā minimālā darba samaksa ir 740 eiro, un kopā ar darba devēja VSAOI par vienu pilnas slodzes darbinieku uzņēmumam jārēķinās ar vismaz 915 eiro izmaksām ik mēnesi. Turklāt jau ir zināmās, ka minimālā alga pieaugs arī turpmākajos gados.

Autore uzskata, ka pašnodarbinātā nodokļu aprēķināšana ir gana sarežģīta ar daudz izņēmumiem, tādēļ rakstā apskatīts vispārējs gadījums. Pašnodarbinātajiem reizi ceturksnī jāmaksā nodoklis, kuru aprēķina par katru mēnesi atsevišķi. Proti, ja pašnodarbinātajam mēnesī ir peļņa 740 eiro (minimālās algas apmērā) vai vairāk, tad no 740 eiro jāmaksā VSAOI 31,07% apmērā jeb 229,92 eiro, un par peļņas daļu, kas pārsniedz 740 eiro, jāmaksā 10% nodoklis pensijas apdrošināšanai. Savukārt, ja peļņa nesasniedz 740 eiro, tad jāmaksā tikai 10% nodoklis pensijas apdrošināšana, bet, ja peļņas nav, tad nav jāmaksā arī nodoklis. Pašnodarbinātajiem papildus VSAOI reizi gadā jāsniedz arī gada ienākumu deklarācija, kur tiek ņemti vērā visi atvieglojumi un attaisnotie izdevumi, un no peļņas jāmaksā ienākumu nodoklis 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 105 300 eiro gadā IIN likme ir 33%, bet ienākumiem virs 200 000 eiro ir noteikta papildu 3% IIN likme. Mikrouzņēmumiem, arī tad ja tie neizmanto SDI kontu, nodokļu maksāšana ir viegla — reizi ceturksnī jāmaksā 25% no apgrozījuma.

Apskatot katras uzņēmējdarbības formas potenciālo attīstību, nākas secināt, ka pilna un mazkapitāla SIA nav nekādu ierobežojumu uzņēmējdarbības attīstībai, taču, plānojot attīstību, ir jāpēta dažādu jomu normatīvie akti, kuri, iespējams, uzliek papildu nosacījumus, piemēram, pienākumu reģistrēties kādā reģistrā vai datu bāzē. Savukārt pašnodarbinātajiem jāseko līdzi savam apgrozījumam un darbinieku skaitam (ja tādi ir), jo ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 eiro un ja saimnieciskajā darbībā vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki, uzņēmējam ir jāmaina uzņēmējdarbības forma, reģistrējoties komercreģistrā. Ja darbinieku skaits ir mazāks par pieci, bet gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro, arī tad pašnodarbinātajam ir jāmaina uzņēmējdarbības forma. Autore uzskata, ka mikrouzņēmumi ir visvairāk ierobežoti attīstībā, jo, saņemot ES fondu atbalstu vai jebkuru citu atbalstu, tas ir jāskaita apgrozījumā un no tā ir jāmaksā 25% nodoklis. Turklāt mikrouzņēmums nevar būt PVN maksātājs, kas, ļoti vienkāršojot PVN likuma normas, nozīmē, ka mikrouzņēmums drīkst darboties tikai Latvijas tirgū un izmantot tikai Latvijas uzņēmēju sniegtos pakalpojumus, un apgrozījums nevar pārsniegt 50 000 eiro gadā.

Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem peļņas sadale ir visvieglākā — naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc visu izdevumu segšanas, uzņēmējs var pārskaitīt uz savu personīgo kontu un izlietot savām vajadzībām. Arī SIA peļņas sadale ir samērā vienkārša, uzņēmuma dalībnieki nolemj par peļņas sadali un grāmatvedis aprēķina valsts budžetā maksājamo nodokli. Savukārt, mazkapitāla SIA pirms tiek lemts par peļņas sadali 25% no peļņas ir jānovirza obligātajai rezervei pamatkapitāla palielināšanai līdz tas sasniedz 2800 eiro. Tādēļ mazkapitāla SIA nevar peļņu izmaksāt pilnā apmērā un dividendes var izmaksāt tikai par iepriekšējo gadu.

Kāda informācija par uzņēmēju būs publiska?

Lai gan kļūstot par uzņēmēju, visticamāk, topošais uzņēmējs rēķinās, ka par viņu būs iegūstama un pieejama dažāda informācija dažādos reģistros, to tomēr ir vērts arī apskatīt un apsvērt, domājot par piemērotākās uzņēmējdarbības formas izvēli. Neatkarīgi no izvēlētās uzņēmējdarbības formas, uzņēmēja vārds, uzvārds un personas kods būs pieejams tā sadarbības partneriem un dažkārt arī interesentiem, jo pašnodarbinātajiem šī informācija jānorāda dokumentos, piemēram, izrakstītajos rēķinos. Savukārt par tiem uzņēmējiem, kuri savu uzņēmējdarbību reģistrējuši UR, informācija ir pieejama UR, un to var apskatīt ikviens interesents. Par pašnodarbināto personu uzņēmējdarbības finansiālajiem rādītājiem informācija publiski nav pieejama, taču par SIA gan šāda informācija ir pieejama. Ikviens interesents UR var apskatīt ikviena SIA gada pārskatu un, ja ir pietiekamas zināšanas, izdarīt secinājumus par uzņēmumu.

5 https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema

Turklāt publiski ir pieejams VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi jeb nodokļu maksātāja reitings, un nākas secināt, ka reitingu ļoti ietekmē uzņēmuma atalgojuma politika un darbinieku darba slodzes. Proti, ja uzņēmumam nav pārkāpumu saistībā ar deklarāciju iesniegšanu un nodokļi tiek maksāti laikus, bet uzņēmums algo nepilnas slodzes darbiniekus un/vai atalgojums nesasniedz vidējo bruto darba samaksas līmeni gan attiecīgajā nozarē un reģionā, gan valstī, tad uzņēmuma reitings tiek norādīts kā B. VID skaidrojums A reitingam ir «Laba saistību izpilde. A līmeņa uzņēmums laikus un pilnībā samaksā nodokļus un tam nav būtisku pārkāpumu risku.» un B reitingam — «Jāuzlabo saistību izpilde. Uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti, tomēr te ir vieta uzlabojumiem — savlaicīgāk iesniegt un precīzāk sagatavot deklarācijas, deklarēt un laikus samaksāt visus nodokļus.»⁵

Autore uzskata, ka šāds reitingu skaidrojums un darba samaksas kritērija lielā ietekme uz reitingu var maldināt potenciālos klientus par uzņēmēja saistību izpildes paradumiem, un mazos uzņēmumus atspoguļo kā sliktus nodokļu maksātājus. Savukārt nodokļu maksātāja reitings par pašnodarbinātajiem un MUN maksātājiem nav pieejams.

Autore ir izveidojusi tabulu (1. tabula), kurā ir apkopoti visi kritēriji un konspektīvi arī to skaidrojums, kas daudz pārskatāmāk ļauj apskatīt dažādas uzņēmējdarbības formas.

1. tabula

Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums

Kā reģistrēt uzņēmumu vai saimniecisko darbību?

Lai gan jautājumi par pieejamo finansējumu un piemērotāko uzņēmējdarbības formu ir vispopulārākie jautājumi, vēl viens būtisks jautājums, ko autore bieži saņem, ir par saimnieciskās darbības (pašnodarbinātā) reģistrēšanu un uzņēmuma dibināšanu. Saimniecisko darbību ir samērā viegli reģistrēt, jo VID EDS ir izstrādāta veidlapa «Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācija (saimnieciskā darbība, paziņotā saimnieciskā darbība u.c.)», kur, secīgi izpildot visas nepieciešamās darbības, saimniecisko darbību ir iespējams reģistrēt dažu minūšu laikā. Autore topošajiem uzņēmējiem saimnieciskās darbības veicējiem — pirms reģistrācijas iesaka atvērt atsevišķu kontu bankā saimnieciskai darbībai, lai to jau pie reģistrācijas var norādīt. Kā arī lietderīgi ir pirms reģistrēšanās sameklēt pamatdarbības NACE 2.1. redakcijas kodu un ja nepieciešams — arī papilddarbības kodus, kas saīsinās reģistrācijas laiku un, iespējams, radīs vēl jautājumus, kuri jāpārdomā pirms kļūšanas par uzņēmēju.

6 https://blog.swedbank.lv/riki-kalkulatori/sagatavo-uznemuma-dibinasanas-dokumentus-dazos-solos

SIA reģistrēšana ir nedaudz sarežģītāka, un to nav iespējams paveikt dažu minūšu laikā, jo jāsagatavo vairāki dokumenti un tie, izmantojot portālu latvija.lv vai Latvijas pasta pakalpojumus, ir jāiesniedz UR. Lai atvieglotu dokumentu sagatavošanu SIA dibināšanai, UR ir sagatavojis dokumentu paraugus, kā arī tīmekļvietnē ir norādīti secīgi soļi, kas jāizpilda, lai dibinātu uzņēmumu. Kā arī kopš pagājušajā gada Swedbank ir izstrādājisi rīku, kurā, ievadot nepieciešamo informāciju, ir iespēja iegūt sagatavotus tipveida dokumentus, kādus parasti sagatavo jaundibinātie uzņēmumi 98% gadījumu. Sagatavotos dokumentus iespējams lejupielādēt, parakstīt ar drošu elektronisko parakstu un iesniegt UR, izmantojot latvija.lv.⁶

Autore ikvienam topošajam uzņēmējam iesaka pirms kļūšanas par uzņēmēju konsultēties ar kādu jomas profesionāli, piemēram, juristu vai grāmatvedi, un detalizēti izrunāt plānoto uzņēmējdarbību, lai varētu pieņemt pārdomātu lēmumu. Būt par uzņēmēju ir liela atbildība, taču tā ir arī liela iespēja realizēt savas ieceres un piepildīt sapņus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

• Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos
• Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās