Valdība atbalsta dažādas izmaiņas PVN piemērošanā

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās.

Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem

Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem.

Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem

Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav pietiekami skaidrs un rada neērtības praksē. Tiek veiktas izmaiņas PVN likumā, izslēdzot īpašos noteikumus attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu. No šī brīža to noteiks pēc vispārējiem PVN noteikumiem, kas vienkāršo regulējumu un nodrošina konsekvenci.

Fiskālā pārstāvja reģistrācija PVN maksātāju reģistrā

PVN likumā nav skaidri noteikts laika periods, par kuru fiskālajam pārstāvim jāsniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas. Tas rada nevajadzīgas grūtības uzņēmējiem, kā arī nav noteikts tolerances līmenis attiecībā uz nelieliem kavējumiem. PVN likumā regulējums precizēts, skaidri nosakot, ka  reģistrētu PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā kā fiskālo pārstāvi, ja tas iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos sniedzis VID nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī VID noteiktajā termiņā rakstveida sniedzis pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās PVN summas vai PVN pārmaksas noteikšanai, vai iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēta PVN maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktais iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedz piecas kalendāra dienas.

Atļaujas saņemšana īpašajam PVN režīmam preču importa darījumos

Pašreizējā regulējuma dēļ, ja kāda informatīvā deklarācija ir iesniegta pat ar vienas dienas kavējumu, VID ir jāatsaka atļauja piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos. PVN likuma 85. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar nosacījumu, ka VID drīkst piešķirt atļauju piemērot īpašo PVN režīmu, ja kavējums vienas deklarācijas (vai gada pārskata) iesniegšanā nepārsniedz piecas dienas. Tas padara regulējumu saprātīgāku un elastīgāku.

Reprezentatīvie automobiļi

2023.gada 7. decembrī veikti grozījumi PVN likumā, kas nosaka, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums pilnā apmērā ir attiecināms tikai uz reprezentatīvā automobiļa izmaksām, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā. Pēc minētā 60 mēnešu perioda PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli 50 procentu apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā automobiļa uzturēšanu. Šāda interpretācija neatbilst likuma mērķim, radot nepieciešamību precizēt PVN likuma formulējumu, lai novērstu iespējamās neskaidrības un kļūdas praktiskajā piemērošanā. PVN likuma 100.panta otrā daļa būtu izsakāma jaunā redakcijā, tādējādi paredzot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums 50 procentu apmērā ir attiecināms arī uz reprezentatīvā automobiļa uzturēšanas izmaksām, kas rodas pēc 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā.

Citas ES dalībvalsts PVN maksātāju pienākums reģistrēties VID reģistrā

Šobrīd pastāv nevienlīdzība starp nosacījumiem, kas attiecas uz citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem, kuri veic darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm un tiem, kas veic darījumus ar precēm muitas noliktavās vai brīvajās zonās. Atšķirīgie nosacījumi rada apgrūtinājumu komersantiem un nevienmērīgu regulējuma piemērošanu, prasot atsevišķos gadījumos reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu regulējumu, PVN likuma 61. pants tiks grozīts, paplašinot ES PVN maksātāju tiesības nereģistrēties VID reģistrā arī uz tiem gadījumiem, kad darījumi veikti ar pagaidu uzglabāšanā esošām precēm. Turklāt tiks veikts redakcionāls labojums, lai muitas jomas terminoloģija būtu konsekventi piemērota, aizstājot nepareizi lietoto terminu "preču izvešanas procedūra" ar pareizo - "preču eksporta procedūra".

Trešās valsts PVN maksātāju tiesības nereģistrēties VID reģistrā

Pastāv atšķirīgi nosacījumi trešo valstu PVN maksātājiem, kas veic darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm, salīdzinot ar tiem, kas veic darījumus ar precēm muitas noliktavās vai brīvajās zonās. Šī atšķirība rada nevajadzīgu administratīvo slogu, liekot reģistrēties VID PVN reģistrā noteiktos gadījumos. PVN likuma 63. pants tiks grozīts, lai trešās valsts PVN maksātājiem tiktu paplašinātas tiesības nereģistrēties VID reģistrā attiecībā uz darījumiem ar pagaidu uzglabāšanā esošām precēm. Šis grozījums palīdzēs samazināt administratīvo slogu un nodrošinās vienotu pieeju attiecībā uz preču uzglabāšanu, atvieglojot preču plūsmu un samazinot nevajadzīgas birokrātiskās prasības.