Vides monitoringam varētu noteikt ilgāku laika periodu

Lai ilgtermiņā varētu optimālāk plānot pasākumus vides monitoringa īstenošanai, paredzēts noteikt ilgāku periodu Vides monitoringa pamatnostādņu un programmas īstenošanai. Līdzšinējo 4 gadu vietā šis periods turpmāk varētu būt 6 gadi, paredz ceturtdien, 3. janvārī, valdības sēdē izskatāmie "Grozījumi Vides aizsardzības likumā". Ierosinājums pagarināt monitoringa periodu līdz sešiem gadiem izskanējis Vides monitoringa padomes diskusijās par jauno pamatnostādņu un programmas izstrādi. Tas pamatots ar to, ka pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kā arī ar to, ka upju baseinu apsaimniekošanas plāni tiek izstrādāti sešu gadu periodam (2010.-2015.gads) un arī ziņošanas prasību periods par Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām (Natura 2000) ir tieši seši gadi. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumu Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 12.punktā ir noteikts, ka pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem. Ar grozījumiem likumā tiek arī saskaņoti termini atbilstoši Ķīmisko vielu likumā lietotajiem...