Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati par uzņēmumu apgrozījuma īpatsvaru internetā 2016. gadā liecina, ka Latvijas e-komercijas attīstības rādītājs* ir 9%. Mūsu kaimiņvalstīs tirdzniecība internetā ir attīstītāka - Lietuvā šis rādītājs sastāda 13%, savukārt Igaunijā - 16%, atklāj iMarketings.lv digitālā mārketinga aģentūra, kura veikusi detalizētāku analīzi. E-komercijas attīstības rādītājs parāda, cik liels uzņēmumu apgrozījums tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām) salīdzinājumā pret kopējo uzņēmumu apgrozījumu.
"Dati uzrāda, ka 9% no Latvijas uzņēmumu apgrozījuma tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Pārējā apgrozījuma daļa (91%) tiek saņemta, realizējot preces/pakalpojumus offline vidē (ne internetā). Lai gan Latvijai šis e-komercijas rādītājs ir zemākais rādītājs Baltijā, tomēr, ja salīdzinām attīstības dinamiku, redzam, ka Latvijai Baltijas valstu vidū 2016. gadā - attiecībā pret 2015. gadu - ir bijusi straujākā izaugsme - par 28,5 %,” skaidro Dr. Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs. Lietuvai e-komercijas attīstības kāpums ir par 18,2%, bet Igaunijai 6,7%.
“Skaidrs, ka zemāks e-komercijas attīstības līmenis nav izdevīgs ne uzņēmējiem, jo tie zaudē peļņu, ne arī valstij - jo iedzīvotājiem pastāv izvēles iespēja iegādāties produktus vai pakalpojumus ārvalstu interneta veikalos. Līdz ar to nauda aizplūst no valsts, netiek maksāti nodokļi. Mazāk attīstītāks e-komercijas līmenis negatīvi ietekmē t.sk. arī valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī,” norāda S. Volvenkins.
Zemāks e-komercijas attīstības rādītājs kā Latvijai ir Rumānijai (8%), Bulgārijai (5%), Kiprai (5%) un Grieķijai (4%). Visaugstākie e-komercijas attīstības rādītāji ir Īrijai (33%), Čehijai (31%), Beļģijai (31%), Norvēģijai (21%) un Somijai (21%). Lielbritānijai, kur šķietami ir ļoti aktīva e-komercija, šis rādītājs sastāda tikai 18%, kas ir divas reizes augstāks nekā Latvijai.
"Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir liels potenciāls attīstīt tirdzniecību internetā. Skatoties uz attīstītākām Eiropas valstīm, redzam, ka mūsu e-komercijas attīstība atrodas sākotnējā posmā.
Jo prasmīgāki būs Latvijas uzņēmēji tiešsaistes (online) tirdzniecības jautājumos, jo vieglāk būs sākt apgūt eksporta tirgus un konkurēt tajos ar vietējiem uzņēmumiem.
Taču jāņem vērā - jo attīstītāka e-komercijas vide citās valstīs, jo striktāki ir arī spēles noteikumi,” uzsver S. Volvenkins. "Tomēr, lai mēs varētu apsteigt kaimiņus, diemžēl ar uzņēmēju vēlmi un centieniem vien nepietiks. Aktīvam jābūt arī valsts atbalstam. Valstij jārada programmas/iniciatīvas, kas palīdzēs attīstīt e-komercijas nozari kopumā.”. Kā labās prakses piemēru viņš min, piemēram, vienas no Skandināvijas valstu pieredzēm, kur skolēniem jau mācību laikā tiek uzdoti praktiski uzdevumi izveidot savu pirmo e-veikalu.