Valsts ieņēmumu dienests 
(VID) aizvadītajā nedēļas nogalē dziļās sērās paziņoja, ka naktī uz sestdienu, 10.martu, mūžībā devusies VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Izdevniecības un portāla redakcijas vārdā izsakām vislielāko līdzjūtību Ilzes Cīrules ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, kā arī visai Latvijas grāmatvežu saimei.
Kā atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID vadītāja bija profesionāle savā jomā – mērķtiecīga un izdarīga. Laikā kopš 2016. gada novembra, kad Ilze Cīrule bija dienesta vadītāja, VID darbībā ir panāktas nozīmīgas pārmaiņas, kas apstiprina vadītājas prasmīgo un radošo skatījumu un pieeju darbam.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi nožēlu par negaidīto vēsti un uzsver, ka Ilzes Cīrules vadības laikā darba devēju pārstāvji ir iesaistījušies VID konsultatīvās padomes darbā, kā arī aktīvi sadarbojās, sniedzot priekšlikumus VID darba efektivitātei, padarot to mērķtiecīgāku. LDDK atzinīgi vērtē gan kopīgo darbu, kas ieguldīts valsts pārvaldes un nodokļu reformas izstrādes laikā, gan arī Ilzes Cīrules apņēmību mainīt pieeju, kādā kontrolējošā iestāde sadarbojas ar klientiem, parakstot sadarbības memorandu par “Konsultē vispirms” principa iedzīvināšanu.
Pirms vairāk nekā gada, sagaidot žurnāla BILANCE 400. numuru (2017. gada februārī), redakcija aicināja VID vadītāju uz interviju, kurā viņa stāstīja par plānoto VID turpmākajā darbībā. Ticam, ka viņas aizsāktais darbs tiks turpināts un attaisnosies cerētais. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos.
“Mana pieredze ar grāmatvežiem ir bijusi tikai pozitīva”
Par vienu no galvenajiem iemesliem nodokļu nemaksāšanai nereti min cilvēku neuzticēšanos valsts pārvaldei. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule apņēmusies palielināt sabiedrības uzticību vismaz pašai nodokļu administrācijai, padarot VID par “klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā”. Intervijā portāla Plz.lv redaktoram Ikaram Kubliņam viņa atklāj vairākas ieceres, kas vērstas uz lielāku pretimnākšanu godprātīgajiem klientiem, vienlaikus solot piešķirt galveno prioritāti cīņai ar ēnu ekonomikas “lielajām haizivīm” un neaizmirst arī par iespējamajām “dzeguzes olām” pašā VID ligzdā.
Kādi būs galvenie principi VID turpmākajā sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, grāmatvežiem – kas mainīsies salīdzinājumā ar Ināras Pētersones laiku?
Vadības līmenī esam vienojušies, ka VID jākļūst par klientiem visdraudzīgāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā. Tas ir iespējams, jo vēsturiski tā ir bijis. Protams, uzraugošās institūcijas nemīl nevienā valstī, tas arī ir saprotams. Taču tas ir lielais mērķis, uz ko tiekties. Ikdienā ir daudz citu, mazāku uzdevumu, piemēram, jāievieš princips “Konsultē vispirms!”. Mums ir jāprot būt labiem konsultantiem. Labi saprotam, ka esam tilts starp klientu un likumdevēju. Mēs uztveram neapmierinātību gan no vienas, gan otras puses – mums jāspēj skaidrot abām pusēm iespējamās problēmas. Tāpat svarīgi ir komunicēt ar klientu, ar sabiedrību. VID nedrīkst būt noslēgta iestāde, kas dzīvo savā Talejas ielas cietoksnī. Mēģināsim būt atvērti un atklāti, kā arī runāt “cilvēku valodā” ar tiem, kas mūsu profesionālo terminoloģiju nesaprot. Igaunijas ieņēmumu dienesta vadītājs man stāstīja, ka viņiem sarakstes vienkāršošanas projekts aizņēmis divarpus gadu. Šajā procesā viņi no “pareizās”, oficiālās, juridiskās valodas ir pārgājuši uz klientam saprotamu valodu. Tagad vēstule viņiem ir vienu, maksimāli, pusotras lappuses gara, tajā sākumā tiek izskaidrots, kas klientam ir jādara, un pēc tam sniegts īss pamatojums, kāpēc tā ir jādara. Arī mēs vēlamies panākt to pašu. Vēl plānojam rīkot tikšanās ar uzņēmēju organizācijām arī šeit, Talejas ielā. Tāpat aktīvi komunicēsim ar presi, stāstīsim, kā mēs strādājam.
Liela daļa no tā, ko jūs sakāt, attiecas uz VID publisko tēlu – lai cilvēkiem rastos labs priekšstats par iestādi. Bet galvenā praktiskā rīcība tātad būs sarakstes valodas vienkāršošana, kur, kā sapratu, plānota tāda kā revolūcija?
Jā, un šī revolūcija tiks ieviesta arī ikdienas konsultācijās. Tikko kā biju atnākusi uz šejieni strādāt, sacīju kolēģiem – vajadzētu konsultēt klientus saistībā ar gaidāmajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, minimālajām sociālajām iemaksām… Es saņēmu atbildi, ka “mums nav konsultāciju tālruņa, mums ir tikai informatīvais tālrunis”. Tātad pārmaiņām ir jānotiek domāšanā. Mums jāspēj ne tikai informēt, bet arī konsultēt klientu – ieteikt, kā katrā situācijā rīkoties pareizi, kā darīt labāk. Tāpat mēs plānojam veidot pilnīgi jaunu nodokļu kontroles un audita stratēģiju, kur galvenais vairs nebūs kvantitāte, kad auditori cenšas ķeksīša pēc “izskriet cauri” pēc iespējas vairāk mazajiem uzņēmumiem. Būs prioritārās nozares, ar kurām strādāsim. Protams, tas būs saistīts ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu būtu ļoti svarīgi, lai vismaz daži gadījumi aizietu “līdz galam” – lai uzņēmējs, kurš negodprātīgi rīkojies, saņemtu sodu.
Kas būs galvenie VID darbības virzieni, un kādi plānoti sasniedzamie mērķi ēnu ekonomikas apkarošanā, nodokļu iekasēšanā tuvāko trīs gadu periodā? Vai tiks definēti konkrēti, izmērāmi rezultāti, kas jāsasniedz?
Vislabāk nodokļu iekasēšanas progresu var noteikt, skatoties, kādā mērā nodokļu iekasēšanas pieaugums pārsniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Pagājušajā gadā atšķirība bija ļoti būtiska – IKP pieauga tikai par 1,8%, taču nodokļi tika iekasēti par 7,3% vairāk. Protams, kāda daļa no tā ir attiecināma uz nodokļu likmju izmaiņām, bet pārējais ir efektīvākas nodokļu iekasēšanas rezultāts. Šogad mēģināsim to izmērīt vēl precīzāk.
Kas rada lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru? Kādi ir VID aprēķini, piemēram, attiecībā uz PVN zudumiem? Publiski izskan summas no vairākiem simtiem miljonu līdz pat miljardam gadā…
PVN zudumu aprēķinu kvalitāte būtu jāuzlabo. Patlaban tas tiek darīts ar makrometodi – ļoti virspusējiem pieņēmumiem, un mēs šos vispārējos skaitļus nevaram precīzi konkretizēt pat ne pa nozarēm, kur nu vēl uzņēmumu līmenī. Tas būs viens no mūsu šāgada galvenajiem uzdevumiem – uzlabot metodes, kā aprēķināt PVN plaisu. Jau esam runājuši ar Saukas kungu (Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka – I.K.) par to, kā šos aprēķinus varētu uzlabot.
Bet, jūsuprāt, līdzšinējie aprēķini ir bijuši pārāk pesimistiski un patiesībā situācija nav tik slikta vai, tieši otrādi, patiesie PVN zudumi ir vēl lielāki?
Pašreizējie aprēķini par neiekasēto PVN tiek izdarīti uz aptauju pamata. Uzņēmējiem tiek jautāts viedoklis – kādi, viņuprāt, viņu pārstāvētajā nozarē ir nesamaksātā PVN apjomi? Mums ir būtiski nonākt līdz aprēķiniem, kas ir balstīti uz statistiku. Ir eksperti, kas saka, ka Latvijas un Igaunijas PVN plaisas atšķirības rodas dažādas aprēķināšanas metodikas dēļ. Protams, neraugoties uz to, kāda metodika tiek izmantota, ir svarīga tendence – ja PVN plaisa pastāvīgi un pietiekami strauji samazinās, tas noteikti liecina par to, ka darbs šajā jomā nepaliek bez rezultāta. PVN krāpšanas apkarošanā VID cenšas strādāt jau sākumposmā, pirms darījums ir noticis, nevis pēc tam, kad shēma jau ir pabeigta, mēs saņemam deklarāciju un konstatējam, ka buferuzņēmums ir likvidēts un mēs vairs neko nevaram iesākt.
Par efektīvu PVN krāpniecības novēršanas instrumentu tiek uzskatīta reversā PVN maksāšanas kārtība. Tagad laiku pa laikam tiek ieviestas arvien jaunas nozares, kur šo kārtību piemēro, taču krāpnieki var pārmesties no vienas fiktīvas nozares uz otru, kā jau pieredzēts, piemēram, ar dārgmetālu tirdzniecību. Vai nebūtu pareizāk piemērot reverso PVN kārtību visās nozarēs, tādējādi noklājot visu laukumu uzreiz?
Sarežģījumus rada tas, ka daudzās nozarēs reversā PVN ieviešana ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to reversā PVN piemērošana nav lieta, ko mēs varētu izdarīt tikai Latvijas līmenī.
Bet vai Latvijai vajadzētu ES mērogā iestāties par to, lai mums būtu atļauja ieviest reverso PVN visur, kur to vēlamies?
Jā, pēc iespējas visur, kur vien tas neuzliek papildu slogu gala patērētājam, privātpersonai. Visās nozarēs, kur pārsvarā notiek juridisko personu darījumi, vajadzētu izvērtēt reversā PVN ieviešanu. Un to mēs kopā ar finanšu ministri un valdību vērtēsim Latvijas jaunās nodokļu stratēģijas izstrādes procesā.
Kas vēl tiek darīts, lai apkarotu PVN shēmošanu?
Mēs esam vidēji par divām dienām paildzinājuši PVN reģistrāciju. Protams, uzņēmēji var pārmest, bet tās ir papildu kontroles. Tāpat tiek izmantoti riska personu un riska adrešu reģistri. Jaunreģistrējamo uzņēmumu īpašnieki tiek intervēti, lai, cik tas ir iespējams, labāk pārliecinātos, kādi ir viņu mērķi un ko tie plāno darīt. Ja uzņēmums jau pirmajā darbības gadā plāno lielākus darījumus, mūsu speciālisti ir klāt un tos novēro. Uzņēmumam ir pienākums pie pirmajām izejmateriālu piegādēm pieaicināt VID speciālistus, kuri aizbrauc uz vietas, noliktavā, un pārliecinās, ka šie materiāli tur tiešām tiek piegādāti. Ja uzņēmums nepilda prasību paziņot par darījumu, tad VID, to konstatējot, ir tiesības to izslēgt no PVN maksātāju reģistra, kas ir viens no briesmīgākajiem sodiem, kas uzņēmējam var būt. Tāpat uzņēmumu amatpersonām varam aizliegt nodarboties ar uzņēmējdarbību, ieņemt amatus uzņēmumos. Tie ir sodi, kas iedarbojas ļoti spēcīgi.
Jūs jau aplokšņu algu kontekstā minējāt, ka ir būtiski, lai vismaz daži gadījumi nonāk tiesā. Līdzīgi ir dzirdēts par PVN shēmām – ka galvenā atšķirība to izskaušanā Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, ir tā, ka Igaunijā šo shēmu organizētāji tiek reāli notiesāti un tāpēc pārējie sāk baidīties. Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā nav šo krimināllietu un tiesas procesu, lai gan PVN izkrāpšana notiek milzīgos apmēros? Vai trūkst pierādījumu, vai tiesu sistēma ir pārāk neefektīva?
Process ir smagnējs, jo visās Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs ir problēmas ar resursiem. Mūsu cilvēki uzsāk šos kriminālprocesus, veic operatīvās darbības, izmeklēšanu, pēc tam lietas tiek nodotas prokuratūrai kriminālvajāšanai. Tur ir būtiski, lai būtu laba sadarbība ar prokuratūru, lai uzraugošais prokurors būtu šajā lietā maksimāli iesaistīts jau no paša sākuma. Lai neiznāk tā, ka lieta tiek pabeigta, prokurora priekšā tiek nokrauti daudzi sējumi, bet viņš pasaka, ka lietā vēl arvien trūkst būtisku pierādījumu. Tāpēc ir svarīgi, lai darbs jau no paša sākuma notiktu kopā, lietas tiktu kvalitatīvi sagatavotas un nonāktu līdz tiesai.
Tiek pārmests, ka VID auditu pamatojumi ir nesaprotami uzrakstīti, bezjēdzīgi gari, izstiepti uz vairākiem simtiem lappušu, kamēr no Eiropas Komisijas par ne mazāk sarežģītiem nodokļu jautājumiem pienākot skaidrojumi 2-3 lappušu garumā… Vai līdzīgi kā uzziņu sniegšanā un klientu konsultēšanā, arī auditu jomā ir plānota “valodas vienkāršošanas revolūcija”?
Jā, arī šeit vienkāršosim skaidrojumus. Mēs noteikti vairs tik daudz uzmanības nepievērsīsim vēsturiskajiem periodiem. Lai arī mums ir tiesības pētīt 3 gadu vecus periodus, mēs vairāk fokusēsimies uz to, kas notiek šobrīd un sagaidāmo nodokļu apjomu, ko uzņēmējs maksās nākamajā gadā. Nevaru noliegt, ka pietiekami daudz jādara arī mūsu darbinieku zināšanu un kompetences līmeņa celšanā, jo mainās visa biznesa vide – arvien vairāk ir starptautisku, sarežģītu darījumu. Piemēram, no jaunā gada mūsu atbildībā ir arī cīņa pret nelegālām televīzijām un interneta veikaliem, šeit mums ir īpaša jaunu puišu brigāde, kas ir gatavi to darīt.
Viena no jaunajām VID prioritātēm būs ēnu ekonomikas apkarošana internetveikalu, e-komercijas jomā. Publiskajā telpā izskanējis, ka VID būs tiesīgs bloķēt tās vietnes, kuru “darbībā būs novērojamas ēnu ekonomikas pazīmes”. Ko tas reāli nozīmē? Tieši pie kādām pazīmēm VID varēs bloķēt interneta vietnes darbību?
Pats pirmais – nereģistrēta uzņēmējdarbība. Tas ir tas, ar ko mēs sāksim. Protams, sarežģītāk būs atrast nenomaksāto nodokļu apjomus uzņēmumos, kas ir oficiāli reģistrēti. Šeit sadarbosimies gan ar bankām, gan mūsu IT speciālistiem – nevis mēģinot izsekot katram pircējam, bet iegūstot informāciju no maksājumu apstrādes sistēmām.
Vai pamatā ir runa par lielajiem interneta veikaliem vai arī par kādiem privātajiem sludinājumiem, kur cilvēki viens otram kaut ko pārdod?
Pamata fokuss būs lielie un vidējie interneta veikali, bet tas nenozīmē, ka laiku pa laikam nevarētu būt arī kāda mazajiem interneta komersantiem tēmēta kampaņa.
Pēc kādiem kritērijiem VID izvēlas savus prioritāros darbības virzienus nodokļu iekasēšanā, ēnu ekonomikas apkarošanā? Kā izlemjat, kam veltīsiet visvairāk uzmanības un resursu?
Svarīgākie ir ekonomiskie kritēriji – kur pazūd visvairāk naudas. Tāpēc skaidrs, ka viena no prioritātēm mūsu darbā būs būvniecības nozare. Visefektīvākos risinājumus iespējams atrast sadarbībā ar nozaru asociācijām, kuras arī ir ieinteresētas apkarot ēnu ekonomiku, jo tā kropļo normālu konkurenci.
Tomēr uzņēmēji pārmet, ka VID ļoti uzcītīgi cīnās par katru centu ar pamatā godīgiem nodokļu maksātājiem, jo no tiem var vismaz kaut ko paņemt, pat ja pārkāpumi ir netīši un nelieli, savukārt “lielās zivis”, īstie shēmotāji, netiek ķerti, jo tam pietrūkst kapacitātes. Pēc analoģijas ar ceļu policiju – ātrumpārkāpējs, kas pārsniedz ātrumu par 20 kilometriem stundā virs atļautā, tiks apturēts un sodīts, taču, ieraugot kādu, kas aiztraucas ar 200 kilometriem stundā, policists atmetīs ar roku, jo viņa paša auto varbūt nemaz nespēs šo pārkāpēju panākt…
Mūsu stratēģija – atrast kādu citu nozares uzņēmumu, kurš mums var pateikt priekšā, kā negodīgo apturēt. Mēs paši varbūt tiešām reizēm nezinām, kā to izdarīt.
Tad jau kas līdzīgs kā Konkurences padomei, atklājot aizliegtās vienošanās, – karteļa dalībniekus iespējams pieķert, kad kāds no karteļa dalībniekiem ziņo par karteļa eksistenci?
Jā… Piemēram, būvniecības nozare jau pati iekšēji ir izstrādājusi mehānismu, kā pēc iespējas izskaust aplokšņu algas. Tā ir darba laika uzskaites ieviešana un ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par apakšuzņēmēju sociālo iemaksu veikšanu. Ja nozare ir ieinteresēta izskaust negodīgos savā vidū, tad ir sagaidāms rezultāts.
Bet VID filozofija tātad ir – galvenos spēkus veltīt “lielo zivju”, nevis “mazo blusu” ķeršanai?
Kamēr nenomaksāto nodokļu apjoms valstī ir tik liels, mūsu spēka metodes un kontroles resursi ir maksimāli jāvirza uz lielajām lietām un jāmēģina radīt tādu vidi, lai mazajiem norēķini būtu iespējami vienkāršāki. Tāpēc jau arī ir ideja mazajiem uzņēmumiem ieviest īpašus darījumu kontus nodokļu nomaksai, līdz ar to šiem uzņēmējiem nebūtu vajadzīga vispār nekāda grāmatvedība, jo viss notiktu automātiski – VID pats aprēķinātu un atskaitītu nepieciešamo nodokļu summu. Uz to jau bija virzīta arī sākotnējā mikrouzņēmumu ideja, bet laika gaitā tas diemžēl aizgāja nepareizā virzienā. Attiecībā uz nākotnes regulējumu mazajiem uzņēmumiem tiek plānots ieviest nosacījumu, ka preces tie varēs pārdot arī juridiskām personām, bet pakalpojumus varēs sniegt tikai privātpersonām. Pakalpojuma sniegšana juridiskai personai tomēr parasti ir saistīta ar darba algas optimizāciju.
Kā VID ir sagatavojies iedzīvotāju ienākumu deklarāciju cunami vilnim, kas sāks velties pēc 1. marta saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma atmaksu pieprasīšanu?
Diferencētais neapliekamais minimums ir iestrādāts sistēmā un tiks aprēķināts automātiski. Mūs vairāk uztrauc tas, ka ir palielinājies attaisnoto izdevumu klāsts – pulciņi, interešu izglītība – un nav reglamentēta, kopēja saraksta, kurā varētu redzēt, kuri no šiem pulciņiem ir sertificēti pašvaldībās un par kuriem mēs varam dot nodokļa atlaidi, bet par kuriem nevaram. Tā ir viena no būtiskajām atšķirībām starp Latviju un Igauniju – viņiem nav bezgala daudz dažādu atvieglojumu katram nodoklim. Ja ir regulējums, tad tas ir standarta regulējums ar ļoti maz izņēmumiem. Mēģināsim darīt visu, kas mūsu spēkos – attiecīgā struktūrvienība visus savus resursus periodā pēc 1. marta piesaistīs iedzīvotāju ienākumu deklarāciju apstrādei. Protams, mēs sagaidām, ka šogad vēl vairāk iedzīvotāju izmantos Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Pērn tie bija aptuveni 70%, un, ja šogad būs vēl vairāk, tad ar visu tikt galā būs vienkāršāk.
Droši vien jums no iepriekšējās darba pieredzes apdrošināšanas nozarē ir izveidojies arī savs priekšstats par grāmatvežiem. Kā būtu jāuzlabo VID un grāmatvežu sadarbība?
Nupat SKDS prezentēja mūsu klientu aptaujas datus, kas tika veikta pagājušā gada beigās. Klienti saka, ka mēs rīkojam par maz semināru un nestāstām par saviem jaunumiem. Kad notiek izmaiņas normatīvajos aktos, VID nav tā vieta, uz kurieni grāmatveži dodas pēc skaidrojuma. Protams, likumdevējs ir Finanšu ministrija, bet viņi jau neveiks šo skaidrojošo darbu. Tāpēc mums pašiem ir vairāk jāiesaistās.
Jūs šo jautājumu pavērsāt paškritiski, bet varat pateikt arī, ko sagaidāt no grāmatvežiem – kādi būtu jūsu ieteikumi viņiem?
Praksē pārsvarā iznācis sastapties ar profesionāliem cilvēkiem, tāpēc neko sliktu nevaru teikt. Mana pieredze sadarbībā ar grāmatvežiem līdz šim bijusi tikai pozitīva.
