Administratīvo pārkāpumu kodeksu nomainīs jauns Administratīvās atbildības likums

Saeima  25.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas nomainīs līdz šim spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kurš ir spēkā  kopš padomju laikiem un grozīts vairāk nekā 150 reizes.  Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Tieslietu ministrija Administratīvās atbildības likuma izstrādes laikā ir izveidojusi pamatus jaunai administratīvās atbildības piemērošanai, kurā priekšroka tiek dota mūsdienu tiesiskajiem standartiem – pārkāpuma pārtraukšanai un novēršanai, pretstatā sodīšanai par katru cenu. Jaunais likums stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Turpmāk administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikta virkne grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš bija iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā.

Turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi, kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Tādējādi atcelts tāds soda veids kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.

Likuma grozījumi arī uzlabos naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Piemēram, jau šobrīd personas, kas nav samaksājušas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, nevar veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.

Kā minēts likumprojekta anotācijā, jaunajam regulējumam administratīvā sodīšanas procedūras gan iestādē, gan tiesā ir jāpadara „lakoniskas”, cik vien iespējams mazinot iespējas iesniegt dažādas blakus sūdzības un veikt dažādas procesuālās darbības, kas nav vērstas tieši uz mērķi izlemt jautājumu par pārkāpuma izdarīšanas faktu un sodīšanu. Likums samazinās iespēja noslogot kontrolējošās iestādes un tiesas ar nepamatotām pārsūdzībām, kuru mērķis ir atlikt paredzamā soda izpildi, tāpat samazinās iespējas vairākām pārsūdzībām par mazsvarīgiem pārkāpumiem un nelieliem sodiem.Vienlaikus likumam jānodrošina iespēja noteiktā kārtībā tikt uzklausītam un noteiktā kārtībā iesniegt pierādījumus, lai pierādītu pārkāpuma izdarīšanu vai personas nevainīgumu.