0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSAr attālināto darbu saistītos izdevumus var kompensēt arī 2022. gadā

Ar attālināto darbu saistītos izdevumus var kompensēt arī 2022. gadā

Foto: Vlada Karpovich, Pexels.com

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams  noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs.

Tāpēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.

Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada laikā. Uz to norādīja arī Kaspars Rācenājs, jurists, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību konsultants, uzstājoties žurnāla Bilance konferencē ar prezentāciju “Covid-19 ietekme uz darba tiesībām“. Viņš arī minēja, ka Finanšu ministrija strādā pie iespējamām likuma izmaiņām, kas varētu  palielināt kompensējamo izdevumu apjomu.

K. Rācenājs par to, kādi izdevumi darbiniekam var rasties:

Kā savā prezentācijā norādīja K. Rācenājs, attālinātais darbs likuma izpratnē ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē  netiek uzskatīts darbs, kas darba rakstura dēļ saistīts ar nodarbinātā regulāru pārvietošanos (to noteic 2021. gada 27. maija grozījumi likumā, kas  stājās spēkā 2021. gada 1. augustā).

Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināto darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis.

Kādi nosacījumi jāievēro?

Savukārt jau 2020. gada 27. novembra grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredzēja nosacījumus, ka izdevumus par attālināta darba veikšanu sedz darba devējs, ja:

  • vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu;
  • ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
  • ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
  • izdevumu apmērs nepārsniedz 30 eiro mēnesī par pilnas slodzes darbu.

Ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā, izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Piemēram., par pusslodzi tie būtu 15 eiro mēnesī.

Būtiski zināt, ka darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam.

Ja izdevumu summa mēnesī pārsniedz 30 eiro, pārsniegumu apliek ar IIN. Šo kompensācijas mehānismu nevar piemērot darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

Kā jau iepriekš norādījis LBAS jurists, vērtējot grozījumu anotācijā pausto, tad likuma izpratnē IIN nav jāietur, ja darba devējs pats iegādājas krājumus vai pamatlīdzekļus (piemēram, dod lietot ārpus biroja telpām portatīvo datoru, biroja krēslu, mobilo telefonu) un darba pienākumu veikšanai tos nodod (uz laiku) darbiniekam, IIN saistības nerodas. Tāpat IIN saistības nerodas, ja darba ņēmējs, saskaņojot ar darba devēju, pats iegādājas preces (krājumus, mazvērtīgo inventāru – piemēram, iegādājas papīru, skavotāju u.tml.)), kuras izmanto darba veikšanas procesā, un šo preču iegādes dokumentus atspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā.

Var kompensēt arī personīgā datora nolietojumu

Savukārt, ņemot vērā regulējumu par izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar attālināto darbu, darba devējam, nosakot kompensāciju ietvaru, būtu jāņem vērā vēl vairāki apsvērumi. Tā, piemēram, attiecībā uz darba vietas aprīkojuma nolietojuma noteikšanu, vērā var ņemt nosacītu aprīkojuma iegādes summu, kura pēc lineārā nolietojuma metodes sadalīta pa mēnešiem triju gadu periodā. Šajā gadījumā kompensācijas priekšnoteikums nav, ka darbinieks iegādājas, piemēram, jaunu datoru u.c., bet tiek kompensēts viņam jau piederošā datora nolietojums, kas rodas, izmantojot šo datoru darba vajadzībām. Savukārt, nosakot abonēšanas maksas, varētu ņemt vērā, ka internetu un telefonu var lietot personīgajām vajadzībām, tādēļ varētu ņemt vērā darba laika proporciju. Darba devējs var kompensēt telefona sarunas arī atbilstoši faktiskajiem izdevumiem kā darba devēja izdevumus, taču tad jāiesniedz attaisnojuma dokumenti, piemēram, izdrukas, kas apliecina telefona sarunas utt.

Darba devējam arī jāiesniedz paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajiem ienākumiem (šim mērķim izveidots īpašs ar IIN neapliekamo ienākumu kods – 3063 “Attālinātā darba kompensācija”).

Pilnu K. Rācenāja uzstāšanās video ierakstu var skatīt portāla plz.lv abonenti šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Vlada Karpovich, Pexels.com

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams  noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs.

Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.

Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada laikā. Uz to norādīja arī Kaspars Rācenājs, jurists, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību konsultants, uzstājoties žurnāla Bilance konferencē ar prezentāciju "Covid-19 ietekme uz darba tiesībām". Viņš arī minēja, ka Finanšu ministrija strādā pie iespējamām likuma izmaiņām, kas varētu  palielināt kompensējamo izdevumu apjomu.

K. Rācenājs par to, kādi izdevumi darbiniekam var rasties:

Kā savā prezentācijā norādīja K. Rācenājs, attālinātais darbs likuma izpratnē ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē  netiek uzskatīts darbs, kas darba rakstura dēļ saistīts ar nodarbinātā regulāru pārvietošanos (to noteic 2021. gada 27. maija grozījumi likumā, kas  stājās spēkā 2021. gada 1. augustā).

Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināto darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis.

Kādi nosacījumi jāievēro?

Savukārt jau 2020. gada 27. novembra grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredzēja nosacījumus, ka izdevumus par attālināta darba veikšanu sedz darba devējs, ja:

  • vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu;
  • ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
  • ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
  • izdevumu apmērs nepārsniedz 30 eiro mēnesī par pilnas slodzes darbu.

Ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā, izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Piemēram., par pusslodzi tie būtu 15 eiro mēnesī.

Būtiski zināt, ka darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam.

Ja izdevumu summa mēnesī pārsniedz 30 eiro, pārsniegumu apliek ar IIN. Šo kompensācijas mehānismu nevar piemērot darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

Kā jau iepriekš norādījis LBAS jurists, vērtējot grozījumu anotācijā pausto, tad likuma izpratnē IIN nav jāietur, ja darba devējs pats iegādājas krājumus vai pamatlīdzekļus (piemēram, dod lietot ārpus biroja telpām portatīvo datoru, biroja krēslu, mobilo telefonu) un darba pienākumu veikšanai tos nodod (uz laiku) darbiniekam, IIN saistības nerodas. Tāpat IIN saistības nerodas, ja darba ņēmējs, saskaņojot ar darba devēju, pats iegādājas preces (krājumus, mazvērtīgo inventāru – piemēram, iegādājas papīru, skavotāju u.tml.)), kuras izmanto darba veikšanas procesā, un šo preču iegādes dokumentus atspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā.

Var kompensēt arī personīgā datora nolietojumu

Savukārt, ņemot vērā regulējumu par izdevumu kompensēšanu, kas saistīti ar attālināto darbu, darba devējam, nosakot kompensāciju ietvaru, būtu jāņem vērā vēl vairāki apsvērumi. Tā, piemēram, attiecībā uz darba vietas aprīkojuma nolietojuma noteikšanu, vērā var ņemt nosacītu aprīkojuma iegādes summu, kura pēc lineārā nolietojuma metodes sadalīta pa mēnešiem triju gadu periodā. Šajā gadījumā kompensācijas priekšnoteikums nav, ka darbinieks iegādājas, piemēram, jaunu datoru u.c., bet tiek kompensēts viņam jau piederošā datora nolietojums, kas rodas, izmantojot šo datoru darba vajadzībām. Savukārt, nosakot abonēšanas maksas, varētu ņemt vērā, ka internetu un telefonu var lietot personīgajām vajadzībām, tādēļ varētu ņemt vērā darba laika proporciju. Darba devējs var kompensēt telefona sarunas arī atbilstoši faktiskajiem izdevumiem kā darba devēja izdevumus, taču tad jāiesniedz attaisnojuma dokumenti, piemēram, izdrukas, kas apliecina telefona sarunas utt.

Darba devējam arī jāiesniedz paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajiem ienākumiem (šim mērķim izveidots īpašs ar IIN neapliekamo ienākumu kods - 3063 "Attālinātā darba kompensācija").

Pilnu K. Rācenāja uzstāšanās video ierakstu var skatīt portāla plz.lv abonenti šeit.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: