Ārvalstu valūtu izmantošanas atspoguļošana grāmatvedībā

Augusta sākumā informējām par banku piedāvātajām iespējām veikt norēķinus līdz šim mazāk izmantotajās valūtās (skat. - Vai ir iespējams veikt norēķinus preces pārdevēja vai pircēja valsts valūtā, ja tās nav līdz šim Latvijā plaši izmantotas valūtas).

Saistībā ar publicēto portāla lasītājs uzdeva jautājumu, kā šādu valūtu izmantošanu vērtēt no normatīvo aktu viedokļa. Šai sakarā paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" jau pēc šo noteikumu grozījumu pieņemšanas 2013. gada 15. oktobrī (MK noteikumi Nr.1103), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, paredz, ka kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto euro. Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus euro un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu uz euro vismaz reizi...