Autori

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības...

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? «Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci,...

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. Kāds ir jūsu viedoklis...

Revidenta un revidenta palīga profesijās pēdējos gados būtiskas izmaiņas ieviesušas gan noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas normatīvā regulējuma, gan sankciju procedūru prasības. Taču tikpat būtiska tendence revidentu darbā ir uz risku balstītas revīzijas principu atgriešanās, skaidro Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Uz risku balstītā revīzija ir atgriezusies modē apmēram pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas ir "labi aizmirsts vecais", par ko būtu ļoti ieteicams papildināt zināšanas," saka I. Liepiņa. Revidenta profesiju ietekmē arī straujā jauno tehnoloģiju attīstība un jaunradīto biznesa veidu specifika. "Gan revīzijas procedūras, gan darba dokumentus, gan pierādījumu veidu...

Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kuru saskaņā ar lēmumu un namu apsaimniekotāja rēķinu pārskaita namu apsaimniekotājam. Pieņemsim, finansējuma summa ir 2000 eiro, t.sk. PVN, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Kāda summa pēc finansējuma saņemšanas namu apsaimniekotājam ir jāiegrāmato mājas uzkrājumos — ar PVN (2000 eiro) vai bez PVN (1652,89 eiro)? Atbilde Pašvaldības budžeta finansējuma piešķiršana dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai nav Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) objekts, jo ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek preču piegādi (tai skaitā preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportu) par atlīdzību, pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un preču iegādi...

Jau 13 gadus žurnāls Bilance gada nogalē pulcēja grāmatvežus, finanšu ekspertus un visus interesentus, lai apspriestu aizvadīto gadu un jaunajā gadā sagaidāmās aktualitātes. Konferences vienmēr tiek organizētas par aktuālām tēmām, un plaši tika apspriesta digitalizācijas ietekme uz grāmatvežu ikdienu. Konferences pirmajā daļā bija aicināti piedalīties Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji: FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Astra Priede, kā arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Otrajā daļā jau visiem pazīstami publikāciju un semināru autori: Ilze Zvirbule–Palmbaha, Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, kā arī Dita Sloka no AS Cēsu alus....