Kļūdas gada pārskatos un kad nepieciešams zvērināta revidenta atzinums

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums.

Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības aplēses. Tātad uzņēmums ir iegrāmatojis pārāk lielus zaudējumus, lai gan tam pieder vērtīgs aktīvs. Uzņēmējs pat nesaprot, ka ir jāpārvērtē aktīvs. Bet tā arī ir grāmatveža nezināšana, neiedziļināšanās,» uzskata I. Liepiņa.

«Šāda prakse ir no tiem laikiem, kad likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» bija norādīts, kā saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķiniem tiek amortizēti pamatlīdzekļi. Tad ieviesās prakse: nolietojums ēkām 10% gadā. Bet vai tad nams pēc desmit gadiem sabruks? Tam pēc desmit gadiem tāpat būs nozīmīga vērtība!» Ja ir nepareizi novērtēts pamatlīdzekļa nolietojums, tad ir nepareiza peļņa. Uzņēmējs domā, ka ir maza peļņa, bet tas neatbilst patiesībai.

Divas metodes

Kā pamatlīdzekļiem būtu pareizi rēķināt nolietojuma likmi? «Ir divas pieejas, kas arī pamato to, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) nevar ieviest strukturētu formu, kurā norādīts: jums jādara tieši tā,» saka revidente.

Viens veids, kā var darīt: kad nopērk ēku Rīgas centrā, var noteikt neamortizējamo daļu, jo nams vienmēr kaut ko maksās, pat tad, ja tam vajadzēs kapitālo remontu. Tas ir apspriežams jautājums. Piemēram, uzņēmums iegādājies ēku par trīs miljoniem eiro. Var noteikt, ka 500 000 eiro šis nams maksās vienmēr, arī pēc 30 gadiem, jo atrodas Rīgas centrā.

Šādā gadījumā 500 000 eiro atstāj kā neamortizējamo vērtību. Grāmatvedības programmās to var uzstādīt, tam ir paredzēta speciāla ailīte. Pēc tam var amortizēt atlikušo vērtību, noteikt saprātīgu termiņu, pieņemsim, 30 gados, jo mājai vērtība jau nekritīsies tik dramatiski.

«Vēl arī aizmirst no nekustamā īpašuma iegādes izdalīt zemi, jo zeme ir neamortizējama vērtība. Mūžīga ir problēma: ja no pirkuma summas atsevišķi nav nodalīta zeme, kā to nodalīt? Ir pieņemta metode, ka zemi nodala pēc zemes un ēkas kadastrālo vērtību proporcijas,» norāda I. Liepiņa.

Otra metode, kā var uzskaitīt pamatlīdzekli: nenoteikt likvidācijas vērtību, bet trīs miljonus eiro amortizēt nevis 30 gados, bet 50–60 gados. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa vērtība samazināsies pakāpeniski.

«Šis ir domāšanas jautājums: ir jāizvēlas pareizā pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanas politika,» akcentē revidente.

Nolietojums automašīnām

Līdzīga situācija, kā ar nekustamo īpašuma nolietojumu, ir arī ar automašīnām. Cik ir uzņēmumu, kas izmanto automašīnas desmit, piecpadsmit gadu un tām nav nekādas vainas? Bet faktiski transportlīdzekli noraksta zaudējumos daudz ātrāk, nekā to vajadzētu darīt. Un tad uzņēmēji brīnās, ka neizpildās noteikti koeficienti, nevar dabūt līzingu un ir lieli zaudējumi, kaut gan faktiski zaudējumu nav.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā nav rakstīts, kā tieši notiek pamatlīdzekļu amortizācija. Likumā ir teikts, ka ir jāņem vērā faktiskais nolietojums, uzsver I. Liepiņa.

«Var uzņēmuma vadītājam nopirkt jaunu automašīnu, bet viņš ilgāk par diviem, trim gadiem nebrauks, tā tiks pārdota. Tad, protams, atkal ir cita pieeja, kā notiek automašīnas amortizācija, — nosaka neamortizējamo vērtību, kas varētu atbilst automašīnas tirgus vērtībai pēc diviem, trīs gadiem un katru gadu amortizē tikai starpību,» skaidro revidente. Bet, ja uzņēmums automašīnu nopērk tirdzniecības nodaļas darbiniekiem, tad ir skaidri zināms, ka ar to brauks tik ilgi, cik vien tā ripos. Tas ir jāņem vērā, nosakot nolietojuma likmes, piemēram, nenosaka neamortizējamo vērtību un pieņemtais amortizācijas periods varētu būt desmit gadi.

Pārāk ātri amortizēt aktīvus — tas Latvijā uzņēmumiem ir ļoti raksturīgi, to var atrast teju vai katrā gada pārskatā, piebilst I. Liepiņa.

Krājumu uzskaite

Nereti gada pārskatos nav pareizi novērtēti krājumi. Grāmatvedībā krājumi ir izejvielas un materiāli, kuri ir paredzēti produkcijas ražošanai un/vai pakalpojumu sniegšanai. Šajā kategorijā tiek iekļautas arī jau gatavas preces, kuras iegādātas tālākai pārdošanai, bet netiek iekļautas ražošanas iekārtas. Parasti krājumi ir iedalāmi četrās kategorijās:

• izejvielas;
• nepabeigtie ražojumi;
• palīgmateriāli;
• gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

Finanšu uzskaitē krājumus var uzskaitīt pēc nepārtrauktās inventarizācijas metodes. Tas nozīmē, ka visi darījumi ietekmē uzreiz virsgrāmatas noliktavas atlikumu — cik nāk klāt, cik tiek norakstīti.

Savukārt periodiskā inventarizācija ir tad, kad krājumi ir atsevišķi un grāmatvedība koriģē atlikumu vienreiz gadā pēc inventarizācijas datiem.

«Bieži vien grāmatvedis iedomājas: ja ir periodiskā inventarizācijas metode, viņu neinteresē krājumu analītiskā uzskaite. Bet Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» 8. punkts noteic, ka ir jāveic krājumu analītiskā uzskaite un jānodrošina visa izsekojamība — kad, ko pārdod vai nopērk, pēc kādas cenas noraksta — vidējās svērtās cenas vai FIFO (pirmais iekšā, pirmais ārā) metodes,» apgalvo I. Liepiņa.

«Līdz ar to grāmatvedis nevar sevi nodalīt no ikdienas darba. Tās ir problēmas. Ar daudziem jautājumiem ir sarežģījumi, jo uzņēmumi izmanto grāmatvedības ārpakalpojumus. Šie grāmatveži neatrodas uzņēmumā uz vietas, apkalpo ārkārtīgi lielu klientu skaitu. Ja grāmatvedis neuzdod pareizos jautājumus, uzskaite var kļūt neprecīza un ļoti attālināta no realitātes.»

Kad vajag veikt revīziju

Jautājumus, kādos gadījumos gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude, regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants.

Revidents pārbauda gada pārskatus, ko sagatavo:

• vidējas sabiedrības;
• lielas sabiedrības;
• sabiedrības, ja to pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
• koncerna mātes sabiedrības;
• publiskas personas kapitālsabiedrības, tās meitas sabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
• ja sabiedrība attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;
• mazas sabiedrības likumā noteiktos gadījumos;
• ja sabiedrībai jāgatavo ilgtspējas ziņojums un konsolidētais ilgtspējas ziņojums atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.

Palielināja robežvērtības

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā 2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi, kas palielināja noteiktās mazo sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Līdz ar to mainījās kritēriji, kuri nosaka, kad mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta gada pārskata ierobežotai pārbaudei vai revīzijai.

Mazas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu zvērināts revidents revidē (pārbauda) un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem tikai šādos gadījumos.

Ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā — pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto kritēriju robežvērtībām:

• bilances kopsumma — 1 000 000 eiro;
• neto apgrozījums — 2 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Savukārt gada pārskata ierobežotā pārbaude tiek veikta, ja mazo sabiedrību lieluma robežvērtības pārsniedz divas no trim vērtībām divus gadus pēc kārtas:

• bilance 500 000 eiro;
• neto apgrozījums 1 000 000 eiro;
• 25 darbinieki.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka revidenta ziņojums nepieciešams par katru gada pārskatu.

Kā krāpjas grāmatveži

Ja kādai no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pantā noteiktām sabiedrībām ir meitas uzņēmumi, t.i., pieder vismaz 51% daļu, arī tās gada pārskatam ir nepieciešams zvērināta revidenta revīzijas atzinums, norāda I. Liepiņa.

Nereti uzņēmumam pieder asociētā sabiedrība. Likums nosaka, ka tā ir sabiedrība, kurā citai sabiedrībai ir kapitāla līdzdalība un kuras darbības un finanšu politika atrodas šīs citas sabiedrības būtiskā ietekmē, kas tiek nodrošināta ar ne mazāk par 20% un ne vairāk par 50% no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām.

«Ja uzņēmumam pieder asociētā sabiedrība, uzņēmuma gada pārskats nav obligāti revidējams. Savukārt, ja aizpilda rindiņu, ka uzņēmumam ir meitas sabiedrība, sistēma nepieņem gada pārskatu, kamēr to nav revidējis zvērināts revidents,» stāsta I. Liepiņa.

«Kā krāpjas grāmatveži? Ja uzņēmumam ir meitas sabiedrība, līdzdalību tajā ieraksta citā strukturētās formas EDS rindiņā — pie asociētās sabiedrības, kuras gada pārskatu nevajag revidēt. Ja būtu kontrole un salīdzinātu ar Lursoft datiem, uzreiz automātiski varētu redzēt, ka uzņēmumam ir meitas sabiedrība neatkarīgi no tā, kurā bilances rindiņā kaut kas ir uzrādīts.»

Jāapliecina arī ilgtspējas ziņojums

Ar grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, 91. pantā ir noteikts, ka noteiktos gadījumos zvērinātam revidentam ir jāapliecina sabiedrības sagatavotā ilgtspējas ziņojuma un sagatavotā konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstība Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma, kas stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Likuma prasības saistītas ar normatīvo regulējumu Eiropas Savienības (ES) līmenī. 2023. gada 5. janvārī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kura uzliek par pienākumu noteiktiem uzņēmumiem finanšu pārskatu vadības ziņojumos iekļaut ilgtspējas ziņojumu.

Ilgtspējas direktīva paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sagatavošanas prasības, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par tādiem jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori. Ilgtspējas ziņojums būs daļa no uzņēmuma gada pārskata, tas būs jāiekļauj vadības ziņojumā (tam paredzētajā sadaļā). Direktīva paredz, ka ilgtspējas ziņojumam būs nepieciešams saņemt neatkarīga revidenta ierobežotas pārliecības atzinumu, nākotnē pārejot uz pietiekamas pārliecības atzinumu.

Ievieš pakāpeniski

Finanšu ministrija informē, ka Ilgtspējas direktīvas prasības attiecas uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem.

Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiek ieviests pakāpeniski, sākot ar 2024. pārskata gadu. Tas attiecas uz tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti ES dalībvalstu regulētajā tirgū, proti, uz sabiedrībām, uz kurām jau pašlaik attiecas prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu.

No 2025. gada 1. janvāra prasības attiecas uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām šobrīd vēl neattiecas prasības par nefinanšu paziņojumu sniegšanu un kas pārsniedz divus no trim kritērijiem:

• bilances kopsumma — 25 000 000 eiro;
• neto apgrozījums — 50 000 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Šīm sabiedrībām pirmie ziņojumi jāpublicē 2026. gadā.

Ziņošanas pienākums attiecas ne tikai uz konkrētā uzņēmuma darbību, bet arī uz tā piegādes ķēdes vadību. Tas prasa identificēt būtiskās ietekmes jomas un riskus.

Pārskati jāsagatavo 230 uzņēmumiem

Latvijā ilgtspējas ziņojuma pārskati par 2025. gadu būs jāsagatavo apmēram 230 lielajiem uzņēmumiem. Tā kā mātes sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tad meitas sabiedrība no tā ir atbrīvota, norāda I. Liepiņa. Revidente atzīst, ka ilgtspējas ziņojuma pārskatu veidošanas prakse tikko sāk veidoties, tāpēc ir daudzi neskaidri jautājumi, kuri tiek precizēti kopā ar Finanšu ministriju. Turklāt Latvijā trūkst ilgtspējas ziņojuma speciālistu.

«Ilgtspējas ziņošanas prasības uzņēmumā nevar ieviest 2026. gada sākumā ar atpakaļejošu datumu. Sistēma, kas ir jāveic, ir ļoti sarežģīta. Lai saprastu un nonāktu līdz dubultā būtiskuma aprēķiniem finanšu izteiksmē, lai aprēķinātu visus riskus — to nevar izdarīt gada beigās. Tas ir jāsāk darīt jau patlaban,» spriež revidente.

Jāpiebilst, ka uzņēmumiem būs jānosaka un jāaprēķina dubultais būtiskums, kuram ir divas dimensijas: ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ilgtspējas jautājums dubultā būtiskuma kritēriju izpilda, ja tas ir būtisks ietekmes ziņā vai finanšu ziņā, vai arī abējādi.

«Daudzi iedomājas, ka samērīs oglekļa dioksīda izmešus un viss būs kārtībā. Bet tā tas nav. Ilgtspējas ziņojums ietver uzņēmuma pārvaldības sistēmas analīzi un daudz ko citu,» saka I. Liepiņa. «Ilgtspējas ziņojumā uzņēmumam ir jāanalizē ne tikai tas, kur pārdod preci, bet arī no kā pērk izejmateriālus. Piemēram, ja ražo vēja ģeneratora lāpstiņas, uzņēmums apkalpo tehnoloģijas, kas dos pienesumu ilgtspējai. Vai, piemēram, cementa ražošanā izmanto tehnoloģiju, kas ir kaitīga, bet tai nav alternatīvas. Jautājums: vai vispār ir alternatīvas?»

I. Liepiņa vērš uzmanību, ka ilgtspējas ziņojumi attiecas uz finanšu un nefinanšu institūcijām. «Svarīgs aspekts — kredītiestāde nedos kredītu, ja uzņēmuma aprēķinātais koeficients būs zem noteiktās ilgtspējas robežas.»

Revidente grāmatvežus aicina visu laiku mācīties, interesēties un apgūt jaunāko, lai varētu kvalitatīvi sniegt grāmatvedības pakalpojumus un gudri sagatavot gada pārskatus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

Lasiet arī:

• Kam pievērst uzmanību, gatavojot gada pārskatus
• Integrētais pārskats kā ilgtspējas veicināšanas rīks
• Uzkrātās saistības — palīgs izmaksu uzrādīšanai attiecīgajos pārskata periodos