Kam pievērst uzmanību, gatavojot gada pārskatus

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? 

«Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci, veikt peļņas — zaudējumu aprēķinus, bet visiem pielikumiem būtu jābūt brīvi aizpildāmiem.»

Kā piemēru revidente min vienu finanšu pārskata pielikuma formu, kas paredz sniegt ziņas par bilances datumā nepabeigtajiem ilgtermiņa būvniecības līgumiem — cik ir kopējā līguma summa, kāds ir saņemtais avanss, atzītie zaudējumi. Ir uzprogrammēts pielikums, kurā ziņas ir jānorāda par katru līgumu atsevišķi, nosaucot katra līguma summu. «Tā ir komercnoslēpuma atklāšana,» uzskata revidente. «Šādu informāciju atklāt publiski nedrīkst, ir jānosauc tikai kopējā bilances datumā neizpildīto ilgtermiņa līgumu summa, cik ir atzītie izdevumi, kādi ir zaudējumi.»

Nav metodoloģijas

«Ieviešot EDS strukturēto finanšu pārskata pielikumu, kuru pēc tam varam redzēt Lursoft, — ja tie nav revidēti, tad bieži nav skaidrs, kas tur ir rakstīts. Dokumentā nav atklāta informācija, kurai ir jābūt, ir redzams, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Valsts noteiktā grāmatvedības uzskaites jautājumu metodoloģija ir nepilnīga. Piemēram, nav atrodamas vadlīnijas, kā pareizi veikt klientu lojalitātes programmas darījumu uzskaiti,» vērtē I. Liepiņa.

Revidente nezina nevienu valsti, kur būtu šāda gada pārskata forma, jo katrs gada pārskats, viņasprāt, ir uzņēmuma darbības un finanšu rezultātu prezentējošs materiāls, kura sagatavošanā jāietver arī radoša pieeja un secinājumi. To nevar ietilpināt standarta kvadrātiņos, kā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju.

Absurda ir situācija, ka sistēma atļauj grāmatvedim pārskatu iesniegt EDS, uzņēmuma vadītājam to pat neredzot, jo EDS ievietotajai formai nav nepieciešams obligāts amatpersonas apstiprinājums. Ja gada pārskatu ir jārevidē, tad gan uzņēmuma vadītājs ir jāiepazīstina ar šo dokumentu.

«Grāmatvežu sertificēšana ir labs un ārkārtīgi nepieciešams process, bet tas negarantē un nenodrošina, ka gada pārskati tiks sagatavoti kvalitatīvi. Viens ir mācīties teoriju un iegūt kvalifikāciju, bet otrs — prakse, pieredze un kontroles mehānismi,» norāda I. Liepiņa.

Finanšu ministrija koordinē valsts politiku 

«Pagājušā gadsimta 90. gados, kad veidojās Latvijas valsts, bija izvēle — vai nu pievienoties starptautiskajai grāmatvedības kārtošanas un pārskatu veidošanas praksei, vai izveidot savus standartus,» atceras revidente. «Ja paskatāmies starptautisko finanšu pārskatu sagatavošanas standartus, tur ir izdotas rokasgrāmatas — tiek skaidrots, kā un ko darīt, kā novērtēt, ir pieejama plaša grāmatvedības normu piemērošanas starptautiskā prakse.»

Latvija uz brīvprātības principa izvēlējās otro variantu — veidot savus standartus, sāka darbu, tomēr rezultātā projekts netika realizēts, piebilst I. Liepiņa.

Finanšu ministrijas tīmekļvietnē uzsvērts, ka valsts politiku grāmatvedības jomā izstrādā un tās īstenošanu koordinē tieši šī valsts iestāde.

«Nodokļi ir VID kompetencē, bet grāmatvedība — Finanšu ministrijas pārziņā, bieži cilvēki to nezina un jauc,» saka I. Liepiņa. «Bet nav tādas vietnes, kuru var atvērt un izlasīt ministrijas ieteikumus, kā un ko konkrēti grāmatvedībā darīt, ko būtu svarīgi zināt katram grāmatvedim.»

Rada kļūdas uzņēmējdarbībā

Kvalitatīvas grāmatvedības politikas trūkums rada neskaidrības un kļūdas uzņēmējdarbības uzskaitē, uzņēmēja lēmumu pieņemšanā.

«Ikdienā bizness attīstās, ir ļoti daudz darījumu veidu, kur Latvijā nav grāmatvedības politikas, kā tos uzskaitīt. Piemēram, punkti, kurus krājam pircēju kartēs, iepērkoties mazumtirdzniecības veikalos. Latvijā nav vispārpieņemta prakse un kultūra, kā tos uzskaitīt,» atklāj I. Liepiņa. «Lielie uzņēmumi to uzzina no revidenta un konsultantiem, lasa starptautiskos finanšu pārskatu sagatavošanas standartus, bet ir mazāki uzņēmumi, kuri to nezina.»

Kā piemēru revidente min arī kriptovalūtas, ar kurām var saskarties ikviens uzņēmums. «Lielākai daļai grāmatvežu nav sapratnes, kas ir kriptovalūtas, kas ir jāpārbauda, par ko ir jāpārliecinās,» apgalvo I. Liepiņa. «Turklāt uz jebkuriem darījumiem attiecas arī sankciju ievērošana, naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumi. Nereti grāmatveži tam pat nepievērš uzmanību.»

Daudzi uzņēmumi arī saskaras ar situāciju, ka īpašumā ir meži. Kā uzskaitīt mežaudzi — kas ir zeme, kas ir celmu nauda, kā to novērtēt, kas kur ir jāliek gada pārskatā? Kā pareizi atdalīt mežu no zemes? Kas ir meža pašizmaksa, ja mežu audzē, kas notiek, ja mežu izcērt?

«Latvijā nav metodikas, ieteikumu, kā kārtot daudzus grāmatvedības jautājumus,» apgalvo I. Liepiņa. «Vienīgais, kas ir daudzmaz sakārtots — ir izdota rokasgrāmata par grāmatvedības politiku valsts un pašvaldību iestādēm.»

Kā grāmatveži risina neskaidros jautājumus? «Finanšu ministrijai rakstām lūgumus skaidrot konkrētas situācijas, kas ietekmē gada pārskatus. Nodokļi tiek rēķināti uz pareizi sakārtotas grāmatvedības pamata, tāpēc ir svarīgi, ko un kā iegrāmato pārskatos,» atbild revidente.

Uzņēmuma vizītkarte

Kāpēc ir svarīgi, lai gada pārskatos viss būtu kārtībā? «Tas liecina par uzņēmumu finanšu kultūru,» atbild I. Liepiņa. «Banka pārskatos var visu redzēt, izsniedzot aizdevumu. Ja kāds pirks uzņēmumu, viņš arī skatīsies vispirms gada pārskatu. Tas ir indikators attīstībai un sapratnei, ko vispār uzņēmums dara un kādi ir tā darbības rezultāti.»

«Arī uzņēmējam svarīgs ir pārskats. Bizness ir tāpēc, lai pelnītu, lai maksātu dividendes. Un gada pārskats norāda, vai uz šiem datiem var vai nevar paļauties. Gada pārskats — tā ir uzņēmuma vizītkarte un grāmatveža ikgadējais diplomdarbs.»

I. Liepiņa uzskata: lai gada pārskati būtu kvalitatīvi, ir jābūt vienotai metodikai, kā tos pildīt. Otrs variants — Latvijā vajadzētu nevis daļēji un īpašās situācijās, bet pilnībā atļaut izmantot starptautiskos finanšu pārskatu standartus.

Revidenti pārbauda (revidē) tikai to uzņēmumu gada pārskatus, kas ir noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. «Ir uzņēmumi, kas paši grib, lai pārbauda gada pārskatus,» atklāj I. Liepiņa. «Bez revidentiem neviens cits gada pārskatus nepārbauda. VID tikai formāli konstatē — dokuments ir iesniegts vai nav.»

Kā iegrāmatot kredītsaistības

Parasti raksturīgākās kļūdas gada pārskatos ir saistītas ar samērā vienkāršām lietām. Piemēram, kā pareizi iegrāmatot kredītsaistības vai līzinga, atpakaļpirkuma darījumus?

«Pārskatā ir jāsadala ilgtermiņa un īstermiņa daļa. Tas ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus, tas ir svarīgi arī bilancei,» skaidro I. Liepiņa.

Ja ir kredīti vai kādas citas finanšu saistības, kas attiecas uz 2024. gadu, par kuru šobrīd tiek gatavoti gada pārskati, bet rēķini izrakstīti pēc bilances datuma, t.i., 2025. gadā, tad jau 2024. gadā ir jāgrāmato uzkrātās saistības. Bieži vien tas netiek pienācīgi izdarīts.

Vēl ir situācijas, kad šajā gadījumā uzkrātās finanšu saistības tiek iegrāmatotas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Reizēm grāmatvežiem nav sapratnes, kad rodas PVN, bet kad ir izmaksas. Uzkrāto saistību situācijā izdevumi attiecas uz 2024. gadu, bet PVN rodas tikai rēķina izrakstīšanas datumā 2025. gadā.

Kā aprēķināt vidējo algu

Problēmas rodas arī uzkrāto saistību veidošanā attiecībā uz darbinieku neizmantotiem atvaļinājumiem — tiek nepareizi aprēķināta vidējā darba alga. Kā to pareizi sarēķināt? «Nereti grāmatvedis domā, ka viņam ir datorprogramma un viss ir kārtībā. Bet datorprogrammā ir algoritmi, kuri arī ir jāpārbauda,» akcentē revidente. «Atvaļinājuma izmantošanas gadījumā nepareizi aprēķini ietekmē darbinieka ieņēmumus.»

Kā pareizi aprēķināt vidējo izpeļņu? To nosaka Darba likuma 75. pants. Kad darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.

Papildatvaļinājumi

Grāmatveži kļūdās arī aprēķinot, par ko darbiniekam pienākas papildatvaļinājumi, piemēram, par donora pienākuma pildīšanu.

Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka Darba likuma 74. panta sestā daļa paredz, ka darbiniekam pēc asins un asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Šādu atpūtas dienu parasti piešķir nākamajā darba dienā pēc asins nodošanas, taču drīkst izmantot arī vēlāk. Darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā. Piemēram, pelnīto papildu brīvdienu var pievienot darbinieka ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka atpūtas diena par konkrēto asins vai asins komponentu nodošanas reizi ir izmantojama ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins nodošanas dienas.

Darba likuma 74. panta trešajā daļā precizēts abos gadījumos (gan par laiku, kas nepieciešams, lai nodotu asinis, gan atpūtas dienu) izmaksājamās atlīdzības apmērs. Proti, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Likumdevējs ir ierobežojis apmaksāto atpūtas dienu skaitu, nosakot, ka darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas atpūtas dienas pēc asins vai asins komponentu nodošanas kalendāra gada laikā ar piebildi — ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits.

Papildatvaļinājums, ja ir trīs bērni

Grāmatveži nereti kļūdaini aprēķina vai neņem vērā, ka Darba likumā noteiktas darbinieku tiesības uz papildatvaļinājumu, ja aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai trīs bērni.

Darba likuma 151. panta pirmajā daļā noteiktais papildatvaļinājums pienākas bērnu vecākiem. Likumā noteiktajos gadījumos papildatvaļinājumu piešķir:

• trīs darba dienas — darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punkts);
• ne mazāk par vienu darba dienu — darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem (Darba likuma 151. panta pirmās daļas 3. punkts).

Papildatvaļinājums piešķirams darbinieka darba dienās, nevis kalendāra dienās. Atkarībā no bērnu vecuma un to skaita ģimenē papildatvaļinājumu saņemt ir tiesības visiem bērnu vecākiem. Likums paredz papildatvaļinājumu piešķirt gan bērna mātei, gan tēvam neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu.

Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss — vai tie dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tiesības uz papildatvaļinājumu nav attiecināmas arī uz to, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā bērns vai bērni ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams arī tad, ja tie strādā vienā darbavietā.

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, skaidro VDI.

Atbilstoši Darba likuma 151. panta otrajai daļai darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Kā rēķina UIN

«Nereti dažādos forumos vai slēgtās sociālo tīklu grupās tiek apspriesti grāmatvedības jautājumi, par kaut ko rodas nepareizs priekšstats un strauji izplatās kļūdaina informācija,» akcentē I. Liepiņa. Viens no šādiem gadījumiem bijis 2018. gadā, kad stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums un mainījās dividenžu aplikšana ar UIN. Svarīgi bija saprast, kad ir jāiegrāmato nodoklis, kā pareizi to darīt.

«Ja uzņēmuma dalībnieki pieņem lēmumu sadalīt dividendēs 100 000 eiro, tad UIN ir jāuzrēķina virs šīs summas. Formula likumā ir pateikta, bet daudzi darīja pēc vecās prakses — sadalīja dividendēs 100 000 eiro, t.i., izmaksāja dalībniekiem 80 000 eiro, bet UIN ieturēja 20 000 eiro,» saka revidente. «Taču dividendēs izmaksājamā summa ir jādala ar 0,8% un jāreizina ar 0,2%, kas faktiski sanāk, ka UIN ir 25%. Ja summa ir 100 000 eiro, tad UIN vēl ir jāsamaksā 25 000 eiro. Kopumā tātad no uzņēmuma uzkrātās peļņas ir izlietoti 100 000 eiro, bet UIN daļa 25 000 eiro ir izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā lēmuma pieņemšanas datumā.»

Kad ir jāmaksā UIN? Tas ir jāmaksā nevis tad, kad peļņa ir nopelnīta, bet tad, kad dalībnieki pieņem lēmumu par dividenžu izmaksu. Piemēram, ja 2025. gadā sadala iepriekšējā gada dividendes, tad UIN ir jāmaksā šogad, norāda I. Liepiņa.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā