E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSBilance: kā pareizi noformēt maksātnespējas procesa pieteikumu
BILANCES SATURSGRĀMATVEDĪBANODOKĻIPERSONĀLSBIZNESS

Bilance: kā pareizi noformēt maksātnespējas procesa pieteikumu

Žurnāla Bilance nr.17 (269), kas iznāk 5. augustā, saturs: LIKUMDOŠANA Komersanta iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums Pēdējos gados, kad Latvijas uzņēmējdarbības vidi plosa valstī pastāvošā ekonomiskā krīze, ir tikai loģiska strauji augošā maksātnespējas nozares popularitāte. Parādu piedziņas firmas „maksātnespēju” bieži vien izmanto arī kā iebiedēšanas līdzekli parāda atgūšanai. Maksātnespējas likums regulē atsevišķi fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesus. Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. FINANSES Latvijas pensiju sistēma Atskatoties vēsturē, Latvijas valsts 1990. gada 29. novembrī pieņemtais likums „Par valsts pensijām” (stājās spēkā 1991.…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Žurnāla Bilance nr.17 (269), kas iznāk 5. augustā, saturs: LIKUMDOŠANA Komersanta iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums Pēdējos gados, kad Latvijas uzņēmējdarbības vidi plosa valstī pastāvošā ekonomiskā krīze, ir tikai loģiska strauji augošā maksātnespējas nozares popularitāte. Parādu piedziņas firmas „maksātnespēju” bieži vien izmanto arī kā iebiedēšanas līdzekli parāda atgūšanai. Maksātnespējas likums regulē atsevišķi fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesus. Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. FINANSES Latvijas pensiju sistēma Atskatoties vēsturē, Latvijas valsts 1990. gada 29. novembrī pieņemtais likums „Par valsts pensijām” (stājās spēkā 1991. gada 1. janvārī) bija nepilnīgs un neatbilda tirgus apstākļiem, līdz ar to tas nebija efektīvs. Iemesli tam bija šādi: - pastāvēja pārāk daudz priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, kuriem nebija pietiekamu kompensēšanas mehānisma; - pensionēšanās vecums bija pārāk zems; - pensijas izmaksas priekšnosacījums bija darba devēja sava darbinieka labā iemaksātās valstī noteiktās minimālās obligātās iemaksas; - pensijas apmērs bija piesaistīts strādājošā darba stāžam, nevis veiktajām sociālajām iemaksām (sievietēm – 20 gadi, vīriešiem – 25 gadi); - pensijas apmērs daudzos gadījumos sasniedza 55% no pirms pensionēšanās ienākumu līmeņa. Tika noteikti pensijas griesti – 80% no pirms pensionēšanās ienākumiem. Minētie iemesli nestimulēja strādājošos maksāt nodokļus, un situācijā, ja strauji palielinās pensionāru skaits (t.i., mūsdienu situācijā), šāda pensiju sistēma nespētu nodrošināt pensijas visiem, kam tā pienāktos, un visa pensiju sistēmas stabilitāte, spēja funkcionēt ir nopietni apdraudēta. Dāsnā valsts pieeja atspoguļojās arī 1993. gada likumā „Par pagaidu valsts pensiju aprēķināšanas kārtību”, kas paredzēja, ka valstij ir lielākā atbildība par tās iedzīvotāju nodrošināšanu vecumdienās, nevis paši iedzīvotāji. Lai gan pieeja nav peļama, to nevar atļauties tik vāja, jauna ekonomika, kāda bija (un joprojām ir) Latvijas valstij. Turklāt acīmredzamas sekas bija arī tā saucamo aplokšņu algu parādīšanās – laika posmā no 1991. gada līdz 1995. gadam sociālās iemaksas tika veiktas tikai par aptuveni pusi strādājošo. Situācijā, kad valsts cīnījās ar pārejas uz tirgus ekonomiku grūtībām, strauji kritās IKP, kamēr inflācija tikai auga, dāsnā pieeja pensiju nodrošināšanai nespēja funkcionēt un kontekstā ar dzimstības kritumu un sabiedrības novecošanos iezīmēja krīzes tuvošanos. LIETVEDĪBA DOKUMENTI UN TO PĀRVALDĪBA ORGANIZĀCIJĀ Īsi par galveno Latvija ir maza valsts, un arī vairums organizāciju nav lielas. Tādēļ bieži sastopami „apvienotie amati” – vai nu grāmatvedis, kurš kārto arī lietvedību, vai sekretāre, kura veic arī kasieres vai personāla pārvaldības pienākumus... Kombinācijas mēdz būt visdažādākās. Kaut šāda situācija ir saprotama, „apvienoto pienākumu veicēju” darba rezultāti ne vienmēr ir tik labi, kā gribētos. Mūsu dinamiskajā laikā nav viegli būt kompetentam visās jomās un izsekot līdzi jaunākajam (jo sevišķi tad, ja kāda no „uzdotajām” jomām izpildītājam nav tuva un zināma). Tad rodas un izplatās visdažādākie „ticējumi”, kuru rezultātā sevi apkraujam ar nevajadzīgiem darbiem, radot organizācijai liekus izdevumus. BILANCES PIELIKUMS Neguli, apzags jeb Par iekšējo kontroli lauksaimniecībā Lauksaimniecības uzņēmumu iekšējās kontroles objektu un subjektu funkcionālās īpatnības Iekšējās kontroles metodes un paņēmieni ir jebkurā saimnieciskajā vienībā. Nav uzņēmumu, kuros iekšējā kontrole nepastāv vispār, tomēr tā var būt neefektīva.  Iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti ietekmē ne tikai izmantotās metodes un paņēmieni, bet arī līmenis, kādā uzņēmumus izprot savas saimnieciskās darbības specifiku. Iekšējās kontroles pilnveidošanas virzieni tiek definēti, analizējot uzņēmuma darbu kopumā. Analīzes laikā tiek noteikti kontroles objekti, subjekti un to īpatnības, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku. Apkopojot iegūtos datus, tiek noteikti arī riska faktori, kuri negatīvi ietekmē kontroles objektus. Tā kā kontroles objekts un to ietekmējošie riski ir saistīti laikā un telpā, var secināt, ka arī tie būs atkarīgi no uzņēmuma saimnieciskās darbības specifikas. Iekšējās kontroles pilnveidošanas iespējas lauksaimniecības uzņēmumos var noteikt, definējot īpatnības, kuras piemīt šai nozarei. NUMURĀ: -    Ja vēlaties sakārtot iekšējās kontroles sistēmu savā uzņēmumā vai iestādē -    Kokrūpniekus jau tuvākajā nākotnē gaida būtiskas problēmas -    Revidenta loma turpmāk – ne tikai revidēt vēsturi, bet arī prognozēt nākotni? Uzzināt vairāk par žurnālu Bilance, kā arī abonēt to, Jūs varat  šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058