Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Arī šogad konferences dalībniekus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sniedzot pārskatu par būtiskākajiem procesiem finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomā. Ministrs atzina, ka grāmatvedības pasaulē pašlaik briest lielas pārmaiņas.
Cita starpā A. Ašeradens norādīja uz iespaidīgo izaugsmi kapitāla tirgū, īpaši obligāciju emisiju jomā, kas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumu kreditēšanas mehānismiem Baltijā. Šis pieaugums Baltijā ir tuvu pie 150% gadā, un kompānijas ļoti strauji dodas tā saucamajā parādu tirgū. Kā piemēru straujajai attīstībai ministrs minēja Latvenergo, kas tikko iestartēja ar vienu miljarda obligāciju laidienu.
Tomēr, salīdzinot ar Zviedriju, kur kapitalizācijas līmenis kapitāltirgos ir 160% no IKP, Latvijā akciju tirgus, šķiet, virzās pretējā virzienā, attiecīgi tas ir pie 1,3%. Obligāciju tirgus gan ir dinamisks un svarīgs tautsaimniecības finansēšanas avots.
Lai uzņēmumi varētu veiksmīgi piesaistīt kapitālu, īpaši tie, kas meklē naudas avotus citur, ne tikai bankās, un vēlas strauji augt, ir nepieciešams pāriet uz starptautisko grāmatvedības standartu. Bez šāda standarta iet kapitāltirgos nav iespējams. Ministrs atzina, ka arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) notiek sarunas. Tas ir svarīgi, jo, piemēram, ASV uz Latviju, Lietuvu un Igauniju skatās kā uz vienu tirgu (Baltiju), tādēļ standartu sakritība ir ļoti svarīga.
Otrs svarīgais attīstības virziens, kam grāmatvežiem jāsagatavojas, ir tehnoloģiju attīstība un mākslīgā intelekta (MI) rīki, kas ienāk ikdienā ar milzīgu tempu. Finanšu ministrijas (FM) dienesti, tostarp Valsts kase, arvien vairāk lieto šos rīkus, un notiek grāmatvedības konsolidācija valsts iestādēm un pašvaldību sektoram vienotajā SAP sistēmā. MI rīki galvenokārt tiek ieviesti servisa daļā, lai palīdzētu grāmatvežiem tikt galā ar apjomīgām lietām.
Tomēr A. Ašeradens aicināja būt uzmanīgiem, jo pastāv "halucināciju" līmenis. Halucinācija nozīmē to, ka uz vienu un to pašu jautājumu var gadīties saņemt pilnīgi atšķirīgu atbildi, kas ir problemātiski grāmatveža darbā. Valsts kase, kas ir viena no vistālāk tikušajām iestādēm ar MI rīku ieviešanu, ziņo, ka halucināciju līmenis ir 50 pret 50.
Interesanta pieredze ir VID, kas MI rīkus lietoja apkalpošanas zvaniem: tika konstatēts, ka 80% zvanītāju pārtrauc sarunu brīdī, kad tiek lūgts identificēt sevi, kas apgrūtina personalizētas palīdzības sniegšanu.
Ministrs norādīja, ka pēc trīs gadu stagnācijas valsts ekonomika sākusi atgūties. Praktiski visas nozares ziņo par izaugsmi. Šogad gaidāmā attīstība varētu būt 1,1%, bet nākamgad 2%, kas ir virs Eiropas vidējā attīstības tempa (1,4%).
Viena no pazīmēm ir kreditēšanas pieaugums: uzņēmumu kreditēšana deviņos mēnešos pieaugusi par 16%, bet hipotekārā kreditēšana par aptuveni 8%.
Taču Latvijā joprojām ir pamatīgs darbaspēka deficīts. Pēc FM datiem valstī nodarbināti ir 870 tūkstoši cilvēku, bet vajadzētu būt 900 tūkstošiem. Bezdarba līmenis ekonomiskajos centros (izņemot Latgali) ir 4–5%, kamēr līdzsvara punkts ir 7%. Šis deficīts nozīmē, ka uzņēmumi pārmaksā, un darba samaksa netiek līdzi produktivitātes līmenim.
Pozitīvi ir tas, ka darba algas aug: šogad vidējā darba alga ir 811 EUR (lai gan sagaidāms, ka 2027. gadā tā pāries 2000 EUR robežu). Darba samaksas pieaugums svārstās no 6% līdz 9% faktiskajās cenās. Straujāks algu pieaugums ir svarīgs signāls, jo tas veicina to cilvēku atgriešanos, kuri emigrēja pēc 2008. gada krīzes.
Ministrs atzīmēja pozitīvas pārmaiņas VID darbā, kur, atdalot Nodokļu un muitas policiju, dienests tiek virzīts uz servisa organizācijas modeli. Nodokļu politika valstī ir bijusi stabila, izņemot akcīzes nodokļu korekcijas (azartspēles, alkohols). Plānots, ka nākamās lielās nodokļu izmaiņas notiks 2027. gadā ar paredzamo stāšanos spēkā 2028. gadā, lai nodokļu politiku mainītu vienreiz politiskajā ciklā.
Liela daļa ekonomikas (gandrīz 14%) saistīta ar publisko iepirkumu, kura apjoms 2024. gadā bija 5,2 miljardi eiro. FM iesniedza priekšlikumus radikālai publisko iepirkumu reformai, lai atbrīvotos no birokrātiska apauguma un nodrošinātu maksimālu vērtību par katru ieguldīto eiro. Tas nepieciešams, jo tikai 2% no Latvijas kompānijām līdz šim piedalījās publiskajos iepirkumos.
A. Ašeradens atzina problēmas ar strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, atliekot obligāto ieviešanas laiku uz 2028. gadu. Ministrs atzina, ka e-rēķini ir nepieciešami modernai valstij, un šis jautājums ir jārisina sadarbībā ar VID un vienoto pakalpojumu portālu latvija.lv.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
