Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada valsts budžeta likumprojektā, žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sniedza Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Prezentācijas laikā, 27. novembrī, budžeta un to pavadošie likumprojekti Saeimā vēl nebija pieņemti, taču Saeimas 3. decembra tie tika skatīti otrajā steidzamajā lasījumā un arī pieņemti.
Kā konferences dalībniekiem norādīja I. Šņucins, budžets ir veidots uz ekonomikas izaugsmes pamata. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, IKP turpina pieaugt, un vidējā termiņā prognozētais IKP pieaugums ir aptuveni 2% salīdzināmās cenās. Šī izaugsme nodrošina stabilu ieņēmumu pieaugumu – aptuveni 700 līdz 800 miljoni eiro ik gadu nonāk valsts un pašvaldību maciņos pat bez būtiskām politikas izmaiņām, pieaugot apgrozījumam un atalgojumam.
Tomēr pastāv izaicinājumi. Pirmkārt, darbaspēka piedāvājums krīt, bet algas aug, radot spiedienu uz budžeta prognozēm. Otrkārt, valsts investīciju pusē liela svārstība vērojama ārvalstu finanšu palīdzībā (ES fondos). Tiek prognozēts ļoti augsts ieņēmumu līmenis nākamajā gadā, jo beidzas viens ES fondu periods, bet tam sekos kritums, uzsākot jaunu plānošanas periodu.
I. Šņucins uzsvēra, ka Latvija 2026. gadā ir izvēlējusies saglabāt stabilitāti būtiskākajos nodokļos, atšķirībā no kaimiņvalstīm. Netiek mainītas ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes, ne arī standarta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.
Salīdzinājumam: Igaunijā ir paaugstināts gan IIN, gan PVN, savukārt Lietuvā paaugstinātas UIN likmes, ieviesta progresīvāka IIN likme un paaugstinātas samazinātās PVN likmes.
FM valsts sekretārs arī norādīja, ka tiek turpināta darbaspēka nodokļu reforma, kas paredz pāreju uz fiksētu neapliekamo minimumu. Nākamgad neapliekamais minimums tiks palielināts par 40 eiro (no 510 uz 550 eiro). Turpinājums paredzēts 2027. gadā ar papildu 20 eiro pieaugumu.
Minimālā alga tiek paaugstināta par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro. Šīs izmaiņas nodrošina aptuveni 10 eiro papildu ieguvumu katra strādājošā maciņā mēnesī tikai no neapliekamā minimuma izmaiņām.
Lai atvieglotu dzīvi ārvalstu investoriem – fiziskajām personām, tiek piedāvāta alternatīva. Uzņēmumiem, kuru akcionāri ir fiziskās personas, būs iespēja izvēlēties maksāt mazāku UIN pie peļņas sadales, bet papildus tam piemērot IIN, lai saglabātu aptuveni līdzīgu kopējo nodokļu slogu. Šis mehānisms ļaus izmantot divpusējās nodokļu konvencijas (ko nevarēja darīt, ja dividendēm bija 0% likme). Fiskālā ietekme tiek prognozēta kā neliela un neitrāla, lai gan daļa ienākumu pāries no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem.
I. Šņucins arī norādīja, ka attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokli tika novērota darījumu aktivizācija pirms likmes paaugstināšanas 2024. gada beigās. Tiem darījumiem, kas uzsākti 2024. gadā, pat ja pabeigti šogad vai nākamgad, tiks piemērota iepriekšējā likme.
Tāpat I. Šņucins uzsvēra, ka 25,5% likme ir augsta, un lai gan darbaspēka nodokļu vienkāršošana varētu pozitīvi ietekmēt ēnu ekonomiku (jo algas aprēķins kļuvis vienkāršāks), kapitāla pusē nav īsti skaidrs, vai jaunā likme stimulēja ekonomiku.
No 1. jūlija (nevis 1. janvāra) tiks paplašināts to preču klāsts, kurām piemēro samazināto PVN likmi – tas attieksies uz maizi, pienu, olām un mājputnu gaļu. Šī norma paredzēta uz gadu (līdz 2027. gada 30. jūnijam).
Samazinātā likme tiks piemērota grāmatām un preses izdevumiem tikai tad, ja tie ir Latvijas valsts valodā, tradicionālajās Latvijas valodās (piemēram, lībiešu valodā) vai Eiropas Savienības un OECD valstu valodās.
Būtiskākās izmaiņas saistītas ar likmju ieprogrammēšanu līdz 2028. gadam. Bezalkoholisko dzērienu kategorijā tiek ieviesta jauna, augstāka likme enerģijas dzērieniem. Parlamentā tiek pārbalansētas alus un stiprā alkohola likmes: alus likmes kāpums būs nedaudz lēnāks, bet stiprā alkohola – straujāks.
Tiks paaugstinātas smilts un grants likmes nākamgad. Sākot ar 2027. gadu, būtiski pieaugs likmes kūdras ieguvei. Tiek ieviests jauns nodokļa objekts – koksne, kas tiek izvesta ārpus Eiropas Savienības, saistot to ar SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisiju radītajām izmaksām valsts budžetam.
Arī FM resorā notiek būtiskas strukturālas izmaiņas, uzsvēra FM pārstāvis. 2026. gadā tiks pabeigts process, kurā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde tiek izdalīta atsevišķā iestādē un nodota iekšlietu ministra pārraudzībā. Turpmāk kriminālprocesi nodokļu jautājumos tiks koncentrēti Iekšlietu ministrijā, nevis VID. Tāpat no nākamā gada aprīļa VID tiks integrēta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
No nākamā gada mainās sistēma nodokļu nokavējumiem: nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai divreiz mēnesī (1. un 15. datumā), nevis katru dienu. Ja maksājums tiek saņemts līdz termiņa iestāšanās datumam (mēneša pēdējai dienai), nokavējuma nauda netiks piemērota.
Lai samazinātu slogu uzņēmumiem, kam jākārto transfertcenu dokumentācija, ievērojami paaugstināti sliekšņi:
No 2026. gada 1. janvāra stājas spēkā regulējums par informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāidentificē klienti un jāsūta informācija nodokļu administrācijām, kas to apmainīs savā starpā.
Kā apgalvoja I. Šņucins, strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešana B2B segmentā (uzņēmumu starpā) un to nonākšana VID rīcībā tiek atlikta uz 2028. gadu. Tiek atzīts, ka IT infrastruktūras un risinājumu izveide nenotika tik labi un strauji, kā plānots, un valsts sektors kalpoja par pirmo pilotprojektu, atklājot virkni problēmu.
Veikti arī precizējumi regulējumā: ja ir izsniegts un apmaksāts avansa e-rēķins, gala rēķins nav obligāts, ja preču/pakalpojumu saņemšanu apliecina piegādes dokuments. Koriģējošiem rēķiniem jābūt e-rēķiniem, ja sākotnējais rēķins bija strukturēts elektroniskais rēķins.
Ilgtspējas ziņojumu (SNG) jomā regulējuma paplašināšana uz mazākiem uzņēmumiem ir atlikta par diviem gadiem, tādējādi termiņi nobīdās uz 2027. un 2028. gadu. Turklāt tiek ierosināts būtiski paaugstināt kritērijus ilgtspējas ziņošanai (piemēram, apgrozījumu pacelt līdz 450 miljoniem eiro), kas Latvijā attiektos tikai uz aptuveni septiņiem uzņēmumiem. Lai atvieglotu slogu, meitas sabiedrībām būs pienākums publicēt latviešu valodā tikai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, nevis visu vadības ziņojumu.
Ministrijas valsts sekretārs atgādināja, ka šovasar tika pieņemti apjomīgi grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas risina uzkrātās problēmas un pārņem daļu ES prasību izmaiņu, lai gan tie nemaina likuma būtību, bet skar daudzas mazas detaļas.
Kopumā, lai gan nodokļu likmes lielajiem nodokļiem saglabājas stabilas, budžets paredz būtisku administratīvo regulējumu precizēšanu un administratīvā sloga samazināšanu mazajos un vidējos uzņēmumos, īpaši transfertcenu jomā, vienlaikus pastiprinot kontroli, piemēram, kriptoaktīvu sfērā. Šņucins norādīja, ka daudzas lietas vēl ir procesā.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
