Budžeta veidošana kļūst jutīga

Lai arī līdz nākamā gada budžeta izveidei un iesniegšanai Saeimā ir palicis mazāk nekā mēnesis (plānots, ka tam jānotiek 15. oktobrī), tieši šis laiks solās būt karsts. No vienas puses, valdībai ir jāsamazina izdevumi un jāizvairās no lielās kritikas, ka pūliņi ir pārlieku mazi un valsts parāds tik aug, no otras puses – jādabū līdzekļi, lai nodrošinātu ne tikai aizsardzības vajadzības, bet arī kaut nedaudz apmierinātu neapmierinātās sabiedrības grupas un skaļākās partijas saņemtu vēl papildu plusus nākamā gada parlamenta vēlēšanās, darot „labos” darbus šajā pirmsvēlēšanu laikā.

Patlaban iezīmējas trīs prioritātes, par ko vienojušās visas pie varas esošās partijas un kuras būtu grūti arī neatbalstīt valstiski domājošai opozīcijai, proti – papildu līdzekļi ir jāatvēl aizsardzībai, tāpat arī demogrāfijas problēmu risināšanai un izglītībai – konkrēti vienam pasākumam „Programma skolā”. Taču tas ir arī viss, par ko līdz šim, šķiet, izdevies vienoties. Tālākais sabiedrības un politiķu tirgus jau var noritēt daudz emocionālāk.

Tiesa, politiskie eksperti medijos ir izteikušies visai skeptiski par visām nesaskaņām, tās norakstot uz pirmsvēlēšanu retoriku un īsti neticot, ka šī valdība varētu budžeta dēļ krist. „Pieļauju, ka budžets nebūs iemesls valdības krišanai. Lai arī nesaskaņas samilzt, tomēr pieļauju, ka koalīcijai izdosies tās atrisināt. Tiesa, premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības nemaz nesteidz būt par starpnieku, kas nogludina visas nesaskaņas,” portālam BilancePLZ atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Politiskie paziņojumi

Diskusija par budžetu iesākas ar darba devēju prasību ietaupīt 850 miljonus eiro un novirzīt tos aizsardzībai un drošībai. Valdība reaģēja un atrada ietaupījumu ap 170 miljoniem eiro, bet joprojām solot, ka meklē vēl iespējas, kā taupīt.

Septembra vidū viens no koalīcijas partneriem – ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) – pirmais publiski paziņoja, ka vajag samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas produktiem un vajag atbalstīt mazās lauku skolas. Savukārt viņa partijas biedrs zemkopības ministrs Armands Krauze paralēli spiež atvieglot nosacījumus meža ciršanai.

Pret meža ciršanu iebilst cits koalīcijas partneris – Progresīvie. Te vēl jāpiebilst, ka meža izciršanas atļauja cieši saistīta arī ar ienākumu palielināšanu no valsts uzņēmumiem, atņemot tiem peļņu 90% apmērā. Arī te var būt virkne neapmierināto. Lai arī publiski lielie valsts uzņēmumi skaļi neko nesaka, taču 90% peļņas atņemšana izjaukšot investīciju plānus. Turklāt nu jau Progresīvie grib arī peļņu no Latvijas Valsts mežiem, bet ZZS – saka, ka ir pret.

Progresīvie arī nosaukuši savas ieceres, ko grib panākt medicīnā - lai finansējums ir ne mazāks kā šogad, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat arī viņi iestājas par pārtikas cenu samazināšanu, tātad – visdrīzāk šajā gadījumā varētu bloķēties ar ZZS par samazinātu PVN likmi pārtikai.

Ja šoreiz no skolotājiem skaļus paziņojumus nedzird, tad viena no lielākajām neapmierināto grupām joprojām ir mediķi, kuri arī domā par protesta akcijām, ja netiek palielināts atalgojums. Problēmas ir arī pasažieru pārvadātājiem, kas septembra vidū rīkoja protesta akciju. Arī tur būtu jāatrod papildu nauda. Tāpat neapmierinātas ir arī pašvaldības. Proti, kā medijiem atzinis Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis - Finanšu ministrija lielā steigā virza izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, un tieši šī lielā steiga nav pieņemama. Vai tas būs vienīgais klupšanas akmens, par ko nevarēs vienoties pašvaldības ar valdību? Diezin vai.

Gaida izdevumu samazinājumu

Ja valdības partijas visdrīzāk spēs savā starpā panākt kādus kompromisus, lai visiem tiek kādi politiski labumi un valdība paliek dzīva, tad, budžetam nonākot Saeimā, tām būs jāsaskaras arī ar spēcīgu opozīciju – visdrīzāk prasot naudu vēl citām prioritātēm. Un kā viens no galvenajiem opozīcijas kritikas objektiem varētu būt valdības nespēja būtiski samazināt izdevumus un tas, ka valsts parāds turpina augt.

Kā portālam BilancePLZ norāda  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis – uzņēmēji joprojām uzstāj, ka valdībai ir jāsamazina izdevumi par 850 miljoniem eiro un samazinājums jānovirza aizsardzībai. „Kopā ar kolēģiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas, uzskatām, ka tas joprojām ir iespējams. Tie ir 5% no kopējā budžeta un tas nav neizpildāmi,” uzsver A. Rostovskis. Viņš piebilst, ka tas ir politisks lēmums, un tas diemžēl netiekot pieņemts, kas arī rada galveno uzņēmēju neapmierinātību ar nākamā gada valsts budžetu.

„Publiskajā sektorā ir ļoti lielas asimetrijas. Piemēram, ir kāds ārsts, kurš saņem 450 000 eiro lielu atalgojumu gadā, kamēr medmāsām ir mazas algas. Kamēr augstākie ierēdņi un tie, kas strādā valsts uzņēmumu vadībā, saņem atalgojumu, ko var saņemt attīstītāko valstu uzņēmumu vadītāji, ir ierēdņi, kas strādā par ļoti mazu atalgojumu. Asimetrija ir milzīga. Arī publiskajos iepirkumus ir pārlielu lieli tēriņi,” uzskaita A. Rostovskis.

Uzņēmēju pārstāvis norāda, ka nākamgad ir vēlēšanas un nespēja samazināt tēriņus, ko atbalsta arī liela daļa sabiedrības, var politiķiem rūgti atsaukties.

„Mums ir nepieciešama nauda aizsardzībai, un daļa no tās ir jārod citos valsts tēriņos. Ja tas nenotiks – lai tad sabiedrība pēc gada vērtē politiķus, kas to neizdarīja,” uzsver A. Rostovskis.

Svarīgi palielināt ienākumus

Darba algu palielinājums ir viena no būtiskākajām arodbiedrību prasībām. „Algu palielinājums mediķiem, skolotājiem un citiem strādājošajiem ir ļoti svarīgs. Tāpat būtu svarīgi arī atcelt 2,6% atalgojuma palielinājuma ierobežojumu publiskajā sektorā. Pirmkārt, tas kropļo darbaspēka tirgū. Otrkārt, rada arvien lielāku plaisu darbinieku vidū, proti, 2,6% pieaugums tam, kam ir vairākus tūkstošus liela alga, ir pavisam cits, nekā tam, kam knapi tūkstotis,” uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Turklāt, kā norāda arodbiedrības priekšstāvis, ierobežot atalgojumu laikā, kad valstī ir liela inflācija un viss paliek dārgāk, arī nav pareizi. „Jā, varbūt var ierobežot tās ļoti lielās algas, bet ne jau mazās,” piebilst E. Baldzēns.

Arodbiedrības noteikti iestāsies par minimālās algas palielināšanu līdz 780 eiro mēnesī, savukārt neapliekamā minimuma - līdz 550 eiro mēnesī. E. Baldzēns norāda, ka tāpat būtu svarīgi saglabāt arī 75% pabalsta saņemšanas iespējas tiem vecākiem, kas ātrāk atgriežas darba tirgū.

Lai arī darba devēji savā prasībā izvērtēt un samazināt budžeta izdevumus ir daudz uzstājīgāki, budžeta programmu vētīšana nenoliedz arī arodbiedrības, taču saka, ka tas jādara ir uzmanīgi un ne tik strauji. „Mums ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji atkal nepamestu valsti, lai šeit tomēr saglabātos darbavietas,” uzsver E. Baldzēns.