Darbiniekam ar Latvijas darba devēju ir noslēgts darba līgums. Ir izbraukumi uz ārzemēm celtniecības darbu veikšanai. Firma nodarbojas ar inženierkomunikācijas darbiem. Piemēram, celtnieks, autovadītājs un brigadieris. Par laiku, ko pavada ārzemēs, tiek sagatavots A1 sertifikāts. Vai tas ir darba brauciens, darbinieka nosūtīšana vai komandējums?

Atbilde

Darījuma atbilstība kādai no jautājumā minētajām kategorijām ir atkarīga no vairākiem apstākļiem.

Darbinieku nosūtīšana veikt celtniecības darbus nevar būt kvalificējama kā komandējums, jo neatbilst tā definīcijai. Protams, var noformēt institūcijas rīkojumu, kurā tiks norādīts galamērķis (cita apdzīvotā vieta), darba uzdevums un uzdevuma izpildes termiņš. Tomēr definīcijā ir minēts, ka rīkojumā jānorāda, ka komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Šaubos, ka darbinieki varētu tikt sūtīti komandējumā, jo statūtos par uzņēmuma darbības mērķi uzrādīta objektu celtniecība dažādās citās valstīs noteiktos (iespējams — ilgstošos) laika periodos.

Celtniecība — tā ir uzņēmuma saimnieciskā darbība, sakarā ar kuru daži uzņēmuma darbinieki varētu būt nosūtīti komandējumā, piemēram, jaunu tehnoloģiju apgūšanai vai specializētās izstādes apmeklēšanai.

Parasti komandējumā sūta personu, kurai pastāvīgi jāatrodas savā darba vietā, jāveic atbilstošs darbs (saskaņā ar darba līgumu vai dienesta instrukciju) un dažreiz rodas nepieciešamība kaut kur izbraukt un izpildīt kādu uzdevumu (kaut gan noteikumi neierobežo atrašanās komandējumā ilgumu).

Tātad paliek darba brauciens vai nosūtīšana.

Lai izvēlētos, kurš termins ir atbilstošāks reālajai situācijai, vispirms jāņem vērā abu terminu definīcijas atšķirība. 

Darījums atbilst jēdzienam "darba brauciens", ja darbs notiek (..) ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē) (MK not. Nr. 969, 3. punkts). Tātad, ja uzņēmuma darbinieki tiek nosūtīti uz ārvalstīm veikt celtniecības darbus, tad darījums var būt kvalificēts kā darba brauciens un Latvijas uzņēmumam jāvadās pēc MK noteikumu Nr. 969 normām (apkopotas 3. punktā). Ja kopā ar celtniekiem darba braucienā atrodas arī autovadītājs un brigadieris, var pieņemt, ka komanda darbojas sava darba devēja labā un vadībā.

Ja darījums kvalificējams kā darba brauciens, īpaša uzmanība pievēršama vispirms MK noteikumu Nr. 969 ierobežojumiem par papildu nodokļu piemērošanu dienas naudas un naktsmītnes normu pārsniegumam. Jāņem vērā arī uzņemošās valsts likumdošana. Tas nozīmē, ka par vietējām normām un prasībām biznesa kārtošanai ir jāzina pirms došanās šādā darba braucienā.

Tomēr apskatīsim, vai kādas darījuma pazīmes liecina, ka darījums ir nosūtīšana, jo vairākas pazīmes, kas raksturo darba braucienu, izskatās ļoti līdzīgas.

Darba likuma 14. pants nosaka, ka darbinieka nosūtīšana ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu:

1. darba devējs [Latvijas nodokļu maksātājs], pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu [ar ārvalsts nodokļu maksātāju], kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti;
2. darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu [šie uzņēmumi ir ārvalsts nodokļu maksātāji];
3. darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs [Latvijas uzņēmums] kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam [kādam ārvalsts uzņēmumam], kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī [mēdz būt situācija, kad nosūtītais darbinieks tiks nosūtīts tālāk].

Tādējādi darījums var būt kvalificēts kā nosūtīšana, ja izpildās kaut viena no iepriekš minētajām trim situācijām. Piemēram, Latvijas uzņēmums noslēdz starptautiskā pakalpojuma līgumu, kuru izpildīs uzņēmuma nosūtītie darbinieki, kuru darbu vadīs un kontrolēs ārvalsts uzņēmuma vadība.

Nosūtītais darbinieks Darba likuma izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti strādā.

Lai nosūtītajiem darbiniekiem ārvalstīs nerastos pienākums veikt sociālās iemaksas, Latvijas uzņēmums nodrošina tiem sertifikāta A1 saņemšanu (to izsniedz VSAA). Darba devēja pienākums pirms nosūtīšanas — iesniegt VID ziņas par darba ņēmējiem [kods 71], kas nosūtīti veikt darbu ārvalstī, bet darbiniekiem paliek pienākums maksāt nodarbinātības valstī ienākuma nodokli.

Atkarībā no veicamo darbu ilguma ir jānovērtē pienākums reģistrēt ārvalstī pastāvīgo pārstāvniecību. Jārēķinās arī ar to, ka būs jāatskaitās un jāņem vērā vietējās administrācijas prasības.

Jebkurā gadījumā Latvijas uzņēmumam būtu jāsazinās ar ārvalsts nodokļu administrāciju, lai laikus konstatētu vietējo noteikumu īpatnības un likumdošanu. Bet vispirms, protams, ir Latvijas Valsts darba inspekcija.

→ https://europa.eu/youreurope/citizens/work/work-abroad/posted-workers/index_lv.htm#shortcut-4

→ https://www.vsaa.gov.lv/lv/darbs-cita-es-valsti-a1-sertifikats

→ Konsultanti: tālr. 67186522, 24777997

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.