0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKA#SIF_MAF2024Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci

Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci

Aiga Pelane, "Latvijas Radio" speciāli "Bilancei"

Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
Ilustrācija: © Wisiel — stock.adobe.com

Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomikuJa patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. 

Statistika skarba, vēl skarbāka

Šāds secinājums rodas, skatoties pašreizējos statistikas datus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita (2024. gada sākuma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam vecumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvairāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt vismazāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas iedzīvotāju grupas — jaunie un vecie — svārstās, tad darbaspējīgo iedzīvotāju vecuma struktūra teju visur ir vienāda — vidēji ap 60–61% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienīgi Rīgā — tie ir 62%, savukārt Ventspilī — 59%. 

Nedaudz cita aina paveras, ja skatāmies uz dzimstības rādītājiem. Ja salīdzinām 2022. gada sākuma datus ar 2024. gada datiem, tad Daugavpilī bērnu skaits līdz 4 gadiem šajā laikā sarucis par 14%, Rīgā un Valmierā — par 12%, savukārt Ogrē — tikai par 6,6%, bet Ventspilī par 6%. Tiesa, te jāpiebilst, ka situācija turpina pasliktināties. Gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņoja, ka dzimušo skaits Latvijā turpina sarukt un pirmo reizi pērnā gada deviņu mēnešu laikā nav sasniedzis 10 tūkstošus. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā laika periodā.

Šī statistika labi iezīmē gan demogrāfisko rādītāju strauju pasliktināšanos kopumā valstī, gan arī saasina situāciju starp pilsētām, kurām jau tagad jākonkurē iekšējā tirgū par darbaspēku. Kā norāda viens no Tautas ataudzes stratēģijas autoriem Imants Parādnieks — Latvijas demogrāfisko situāciju viskrasāk ietekmē trīs galvenie faktori, proti, cilvēku aizbraukšana no valsts, drošības situācija un karš Ukrainā, kā arī nenoliedzami ekonomiskā situācija. «Protams, ir labi, ka piemēram, pašvaldības palielina kaut vai vienreizējos pabalstus par bērnu piedzimšanu, taču daudz svarīgāk ir tas, lai jaunie vecāki sajustos paši spējīgi nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu savus bērnus uzturēt,» uzsver I. Parādnieks un piebilst, ka ģimenes noteikti izvēlas tās vietas, kur var gan nopelnīt vairāk, gan arī dzīvošanai un bērnu audzināšanai ir labāki apstākļi. Pašvaldībām par to jādomā jo īpaši, ja vēlas piesaistīt sev jaunus iedzīvotājus. 

Rīga un Pierīgas faktors

Lai arī dati rāda, ka Rīgā ir visvairāk strādājošo salīdzinot ar citām valstspilsētām (gan nomināli — vairāk nekā 376 tūkstoši, gan procentuāli 62% no visiem Rīgas iedzīvotājiem), pavisam mazo bērnu skaita sarukums pirmajā brīdī vieš pamatīgu satraukumu. Taču situācija nav tik slikta. «Rīgas situācija, protams, atšķiras no pārējās Latvijas. Rīga ir ekonomiski pievilcīga, te ir visaugstākais dzīves līmenis un visaugstākās algas. Protams, te arī ir visvairāk strādājošo. Taču jaunās ģimenes, kurām ir bērni, labprāt izvēlas dzīvot nevis pašā Rīgā, bet gan Pierīgā,» norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš pastiprināti pēta reģionu ekonomiku Latvijā.

Ekonomists norāda, ka jaunās ģimenes nereti izvēlas dzīvot tieši privātmāju rajonos, ja vien var atļauties šādu īpašumu iegādāties. Rīgā privātmāju rajonu nav daudz, taču to daudz vairāk ir apkārt Rīgai. Tāpat lieli privātmāju rajoni ir Jelgavā un arī Ogrē, un lai arī statistikas dati parāda, ka bērni arī tur dzimst mazāk, taču dzimstības kritums nav tik straujš kā citviet. «Rīgas un Pierīgas attīstība jau pēdējos desmit gadus ir vērtējama kā stabila,» uzsver ekonomists. Viņa teiktajam piekrīt Saeimas deputāts, bijušais reģionālās attīstības ministrs un arī Ādažu mērs Māris Sprindžuks, uzsverot, ka vairākām Pierīgas pašvaldībām jādomā gan par jaunu bērnudārzu, gan skolu celtniecību. «Zinu, ka Ādažos jau atkal domā par jaunas skolas celšanu, lai arī pavisam nesen viena jau tika uzcelta,» uzsver M. Sprindžuks. 

Daugavpili sagaida krīze?

Savukārt otrās lielākās Latvijas pilsētas attīstība nākotnē ir apdraudēta, ja nekas netiks mainīts pilsētas pārvaldes politikā. Daugavpils šobrīd ir straujāk novecojošā pilsēta, bērnu un jauniešu tajā ir mazāk nekā citās valstspilsētās. 

I. Parādnieks norāda, ka, pētot demogrāfiskos rādītājus, atklājies, ka latviešu ģimenēs bērnu tomēr dzimst nedaudz vairāk nekā cittautiešu. Viņš pieļauj, ka tas arī varētu būt vēl viens papildu faktors, kāpēc demogrāfiskā situācija Daugavpilī tomēr ir sliktāka. P. Strautiņš uzskaita citas, vairāk ekonomiskās, problēmas: «Pilsēta nav bijusi aktīva un sekmīga jaunu investīciju piesaistei. Tagad, lai tā izaugtu, vajadzētu daudz vairāk iespringt. Vai to pašvaldības politiķi darīs, rādīs laiks, taču pieļauju, ka situācija tomēr nākotnē varētu būt visai drūma — pilsēta drīzāk zaudēs daļu no sevis. Iespējams, pēc gadiem liela daļa padomju laiku apbūve stāvēs tukša,» pesimistisks ir ekonomists. 

Tiesa, Daugavpilij un kopumā Latgales pierobežai jaunu izrāvienu varētu sniegt piešķirtais vairāk nekā 600 miljonu eiro finansējums, ko paredz Austrumu pierobežas rīcības plāns. Taču, lai varētu attīstīt jaunas ražotnes un piesaistīt arī strādājošos, vajag gan mājokļus, gan projektus, gan arī jau tagad — darbaspēku, kuram drīzāk ir tendence samazināties. Turklāt jāuzsver, ka vairākas citas pilsētas jau daudz aktīvāk strādā, lai piesaistītu investorus, radītu jaunas darbavietas, un tādājādi piesaistītu arī jaunus cilvēkus. Viena no aktīvākajām šajā darbā ir Liepāja, kas atver jaunas ražotnes, tāpat vairākas jaunas rūpnīcas gatavojas celt arī Valmierā. «Arī Rēzeknē parādās daudz labāka dinamika nekā Daugavpilī. Ja apkārtnē kāds sasparojas, tas nozīmē, ka arī tuvākās nelielās pilsētas sāk attīstīties, piemēram, Rēzeknes gadījumā tā varētu būt Ludza. Savukārt Valmieras gadījumā skaidri iezīmējas sadarbība ar Smilteni un Cēsim,» uzsver P. Strautiņš. 

Vajag valstisku risinājumu

«Nenoliedzami konkurence starp pilsētām par darbaspēku palielināsies apstākļos, kad demogrāfiskie procesi nav iepriecinoši un arī migrācijas jautājumi nav pietiekami skaidri. Ja demogrāfijas jautājums ar sabiedrības novecošanos skar lielāko daļu attīstīto ekonomiku, tad migrācijas politika ir tieši saistīta ar ilgtermiņa redzējumu par ekonomikas attīstības modeli un arī valsts pašreizējo pievilcīgumu no darba iespēju un atalgojuma līmeņa», uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists Jānis Priede.

Jānis Priede, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists
Jānis Priede,
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists
Foto: Aivars Siliņš

Ekonomists norāda, ka demogrāfijas izaicinājumi nav nekāds jaunums, par to tiek ilgi diskutēts un runāts, un šķiet, ka visiem ir skaidra situācija, tāpēc būtu jāķeras arī pie darbiem ar politikas inciatīvām, kas situāciju mainītu. Jāpiebilst, ka demogrāfijas risinājumi ir ilgtermiņā, tāpēc īstermiņā ir svarīga pārdomāta migrācijas politika, kas atbalstītu augstākas pievienotās vērtības ekonomikas modeļa veidošanu Latvijā, kā arī uzņēmumu modernizācija ar automatizācijas risinājumiem, kas daļēji risinātu darbaspēka trūkumu. Tāpat J. Priede norāda, ka nodokļu politikas pārdomāta veidošana ir ļoti būtisks aspekts augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstībai, tāpēc saprotama sabiedrības neizpratne par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes palielinājumu līdz 25,5% gan lielo algu saņēmējiem, gan arī kapitāla pieaugumam, un neizpratne var mazināt motivāciju. 

«Diemžēl arī tā saucamā sudraba ekonomika, par ko tiek runāts arvien biežāk, Latvijas apstākļos var radīt arvien jaunus izaicinājumus. Teorētiski, sudraba ekonomikas apstākļos, preces un dažādi pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe, tiek pielāgoti gados vecākai sabiedrības daļai, jo tur akumulējas lielākā labklājība, taču Latvijas gadījumā tas var radīt problēmu, ja vecākā sabiedrības daļa nav tā turīgākā,» uzsvēra J. Priede.

Taču tikmēr valstī veidojas sava veida divu līmeņu ekonomika — būs pilsētas, kur attīstība būs straujāka, bet būs vietas, kur attīstība ies uz priekšu ļoti lēni. «Diemžēl slikta situācija veidojas Talsos. Biju aizbraucis, runāju ar vietējiem. Viņi saka, ka Talsos pansionāti tik veras vaļā. Līdzīga situācija veidojas arī Limbažos, kur arī ražotņu ir ļoti maz,» saka P. Strautiņš. 

Kopš 2020. gada Latvijā veras vaļā jauni pansionāti, kas domāti tieši pensijas vecuma cilvēkiem. Turklāt arvien vairāk šajā nozarē iesaistās arī privātie uzņēmēji. Sociālo pakalpojumu reģistrā ir reģistrēti 957 sociālo pakalpojumu sniedzēji. No tiem 153 iestādes ir uzrādījušas, ka sniedz pakalpojumus tieši pensionāriem ar uzturēšanās iespējām. Taču ir vēl vairāki pansionāti, kur mīt dažāda vecuma cilvēki ar garīga rakstura problēmām. No 153 pansionātiem 28 ir izveidojuši uzņēmēji. 

Savukārt pašu jaunāko mūsu valsts pilsoņu paliek arvien mazāk. Un par to labi liecina bērnudārzu skaits. 2023. gadā laukos bija 127 bērnudārzi, kas ir par 28 izglītības iestādēm mazāk nekā 2019. gadā un par 45 izglītības iestādēm mazāk nekā 2015. gadā. Tikmēr pilsētās pēdējo piecu gadu laikā darbu sākuši 16 jauni bērnudārzi, un 2023. gadā valstī bija 495 pirmsskolas izglītības iestādes. Vienlaikus tas ir par sešiem bērnudārziem mazāk nekā 2021. gadā, kad tas bija lielākais pēdējos deviņos gados. Gluži tāpat pēdējos gados slēgtas daudzas skolas — nav bērnu, nav skolu.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada janvāra (517.) numurā.

Lasiet arī:

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
Ilustrācija: © Wisiel — stock.adobe.com

Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomikuJa patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. 

Statistika skarba, vēl skarbāka

Šāds secinājums rodas, skatoties pašreizējos statistikas datus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita (2024. gada sākuma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam vecumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvairāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt vismazāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas iedzīvotāju grupas — jaunie un vecie — svārstās, tad darbaspējīgo iedzīvotāju vecuma struktūra teju visur ir vienāda — vidēji ap 60–61% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienīgi Rīgā — tie ir 62%, savukārt Ventspilī — 59%. 

Nedaudz cita aina paveras, ja skatāmies uz dzimstības rādītājiem. Ja salīdzinām 2022. gada sākuma datus ar 2024. gada datiem, tad Daugavpilī bērnu skaits līdz 4 gadiem šajā laikā sarucis par 14%, Rīgā un Valmierā — par 12%, savukārt Ogrē — tikai par 6,6%, bet Ventspilī par 6%. Tiesa, te jāpiebilst, ka situācija turpina pasliktināties. Gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņoja, ka dzimušo skaits Latvijā turpina sarukt un pirmo reizi pērnā gada deviņu mēnešu laikā nav sasniedzis 10 tūkstošus. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā laika periodā.

Šī statistika labi iezīmē gan demogrāfisko rādītāju strauju pasliktināšanos kopumā valstī, gan arī saasina situāciju starp pilsētām, kurām jau tagad jākonkurē iekšējā tirgū par darbaspēku. Kā norāda viens no Tautas ataudzes stratēģijas autoriem Imants Parādnieks — Latvijas demogrāfisko situāciju viskrasāk ietekmē trīs galvenie faktori, proti, cilvēku aizbraukšana no valsts, drošības situācija un karš Ukrainā, kā arī nenoliedzami ekonomiskā situācija. «Protams, ir labi, ka piemēram, pašvaldības palielina kaut vai vienreizējos pabalstus par bērnu piedzimšanu, taču daudz svarīgāk ir tas, lai jaunie vecāki sajustos paši spējīgi nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu savus bērnus uzturēt,» uzsver I. Parādnieks un piebilst, ka ģimenes noteikti izvēlas tās vietas, kur var gan nopelnīt vairāk, gan arī dzīvošanai un bērnu audzināšanai ir labāki apstākļi. Pašvaldībām par to jādomā jo īpaši, ja vēlas piesaistīt sev jaunus iedzīvotājus. 

Rīga un Pierīgas faktors

Lai arī dati rāda, ka Rīgā ir visvairāk strādājošo salīdzinot ar citām valstspilsētām (gan nomināli — vairāk nekā 376 tūkstoši, gan procentuāli 62% no visiem Rīgas iedzīvotājiem), pavisam mazo bērnu skaita sarukums pirmajā brīdī vieš pamatīgu satraukumu. Taču situācija nav tik slikta. «Rīgas situācija, protams, atšķiras no pārējās Latvijas. Rīga ir ekonomiski pievilcīga, te ir visaugstākais dzīves līmenis un visaugstākās algas. Protams, te arī ir visvairāk strādājošo. Taču jaunās ģimenes, kurām ir bērni, labprāt izvēlas dzīvot nevis pašā Rīgā, bet gan Pierīgā,» norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš pastiprināti pēta reģionu ekonomiku Latvijā.

Ekonomists norāda, ka jaunās ģimenes nereti izvēlas dzīvot tieši privātmāju rajonos, ja vien var atļauties šādu īpašumu iegādāties. Rīgā privātmāju rajonu nav daudz, taču to daudz vairāk ir apkārt Rīgai. Tāpat lieli privātmāju rajoni ir Jelgavā un arī Ogrē, un lai arī statistikas dati parāda, ka bērni arī tur dzimst mazāk, taču dzimstības kritums nav tik straujš kā citviet. «Rīgas un Pierīgas attīstība jau pēdējos desmit gadus ir vērtējama kā stabila,» uzsver ekonomists. Viņa teiktajam piekrīt Saeimas deputāts, bijušais reģionālās attīstības ministrs un arī Ādažu mērs Māris Sprindžuks, uzsverot, ka vairākām Pierīgas pašvaldībām jādomā gan par jaunu bērnudārzu, gan skolu celtniecību. «Zinu, ka Ādažos jau atkal domā par jaunas skolas celšanu, lai arī pavisam nesen viena jau tika uzcelta,» uzsver M. Sprindžuks. 

Daugavpili sagaida krīze?

Savukārt otrās lielākās Latvijas pilsētas attīstība nākotnē ir apdraudēta, ja nekas netiks mainīts pilsētas pārvaldes politikā. Daugavpils šobrīd ir straujāk novecojošā pilsēta, bērnu un jauniešu tajā ir mazāk nekā citās valstspilsētās. 

I. Parādnieks norāda, ka, pētot demogrāfiskos rādītājus, atklājies, ka latviešu ģimenēs bērnu tomēr dzimst nedaudz vairāk nekā cittautiešu. Viņš pieļauj, ka tas arī varētu būt vēl viens papildu faktors, kāpēc demogrāfiskā situācija Daugavpilī tomēr ir sliktāka. P. Strautiņš uzskaita citas, vairāk ekonomiskās, problēmas: «Pilsēta nav bijusi aktīva un sekmīga jaunu investīciju piesaistei. Tagad, lai tā izaugtu, vajadzētu daudz vairāk iespringt. Vai to pašvaldības politiķi darīs, rādīs laiks, taču pieļauju, ka situācija tomēr nākotnē varētu būt visai drūma — pilsēta drīzāk zaudēs daļu no sevis. Iespējams, pēc gadiem liela daļa padomju laiku apbūve stāvēs tukša,» pesimistisks ir ekonomists. 

Tiesa, Daugavpilij un kopumā Latgales pierobežai jaunu izrāvienu varētu sniegt piešķirtais vairāk nekā 600 miljonu eiro finansējums, ko paredz Austrumu pierobežas rīcības plāns. Taču, lai varētu attīstīt jaunas ražotnes un piesaistīt arī strādājošos, vajag gan mājokļus, gan projektus, gan arī jau tagad — darbaspēku, kuram drīzāk ir tendence samazināties. Turklāt jāuzsver, ka vairākas citas pilsētas jau daudz aktīvāk strādā, lai piesaistītu investorus, radītu jaunas darbavietas, un tādājādi piesaistītu arī jaunus cilvēkus. Viena no aktīvākajām šajā darbā ir Liepāja, kas atver jaunas ražotnes, tāpat vairākas jaunas rūpnīcas gatavojas celt arī Valmierā. «Arī Rēzeknē parādās daudz labāka dinamika nekā Daugavpilī. Ja apkārtnē kāds sasparojas, tas nozīmē, ka arī tuvākās nelielās pilsētas sāk attīstīties, piemēram, Rēzeknes gadījumā tā varētu būt Ludza. Savukārt Valmieras gadījumā skaidri iezīmējas sadarbība ar Smilteni un Cēsim,» uzsver P. Strautiņš. 

Vajag valstisku risinājumu

«Nenoliedzami konkurence starp pilsētām par darbaspēku palielināsies apstākļos, kad demogrāfiskie procesi nav iepriecinoši un arī migrācijas jautājumi nav pietiekami skaidri. Ja demogrāfijas jautājums ar sabiedrības novecošanos skar lielāko daļu attīstīto ekonomiku, tad migrācijas politika ir tieši saistīta ar ilgtermiņa redzējumu par ekonomikas attīstības modeli un arī valsts pašreizējo pievilcīgumu no darba iespēju un atalgojuma līmeņa», uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists Jānis Priede.

Jānis Priede, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists
Jānis Priede,
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomists
Foto: Aivars Siliņš

Ekonomists norāda, ka demogrāfijas izaicinājumi nav nekāds jaunums, par to tiek ilgi diskutēts un runāts, un šķiet, ka visiem ir skaidra situācija, tāpēc būtu jāķeras arī pie darbiem ar politikas inciatīvām, kas situāciju mainītu. Jāpiebilst, ka demogrāfijas risinājumi ir ilgtermiņā, tāpēc īstermiņā ir svarīga pārdomāta migrācijas politika, kas atbalstītu augstākas pievienotās vērtības ekonomikas modeļa veidošanu Latvijā, kā arī uzņēmumu modernizācija ar automatizācijas risinājumiem, kas daļēji risinātu darbaspēka trūkumu. Tāpat J. Priede norāda, ka nodokļu politikas pārdomāta veidošana ir ļoti būtisks aspekts augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstībai, tāpēc saprotama sabiedrības neizpratne par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes palielinājumu līdz 25,5% gan lielo algu saņēmējiem, gan arī kapitāla pieaugumam, un neizpratne var mazināt motivāciju. 

«Diemžēl arī tā saucamā sudraba ekonomika, par ko tiek runāts arvien biežāk, Latvijas apstākļos var radīt arvien jaunus izaicinājumus. Teorētiski, sudraba ekonomikas apstākļos, preces un dažādi pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe, tiek pielāgoti gados vecākai sabiedrības daļai, jo tur akumulējas lielākā labklājība, taču Latvijas gadījumā tas var radīt problēmu, ja vecākā sabiedrības daļa nav tā turīgākā,» uzsvēra J. Priede.

Taču tikmēr valstī veidojas sava veida divu līmeņu ekonomika — būs pilsētas, kur attīstība būs straujāka, bet būs vietas, kur attīstība ies uz priekšu ļoti lēni. «Diemžēl slikta situācija veidojas Talsos. Biju aizbraucis, runāju ar vietējiem. Viņi saka, ka Talsos pansionāti tik veras vaļā. Līdzīga situācija veidojas arī Limbažos, kur arī ražotņu ir ļoti maz,» saka P. Strautiņš. 

Kopš 2020. gada Latvijā veras vaļā jauni pansionāti, kas domāti tieši pensijas vecuma cilvēkiem. Turklāt arvien vairāk šajā nozarē iesaistās arī privātie uzņēmēji. Sociālo pakalpojumu reģistrā ir reģistrēti 957 sociālo pakalpojumu sniedzēji. No tiem 153 iestādes ir uzrādījušas, ka sniedz pakalpojumus tieši pensionāriem ar uzturēšanās iespējām. Taču ir vēl vairāki pansionāti, kur mīt dažāda vecuma cilvēki ar garīga rakstura problēmām. No 153 pansionātiem 28 ir izveidojuši uzņēmēji. 

Savukārt pašu jaunāko mūsu valsts pilsoņu paliek arvien mazāk. Un par to labi liecina bērnudārzu skaits. 2023. gadā laukos bija 127 bērnudārzi, kas ir par 28 izglītības iestādēm mazāk nekā 2019. gadā un par 45 izglītības iestādēm mazāk nekā 2015. gadā. Tikmēr pilsētās pēdējo piecu gadu laikā darbu sākuši 16 jauni bērnudārzi, un 2023. gadā valstī bija 495 pirmsskolas izglītības iestādes. Vienlaikus tas ir par sešiem bērnudārziem mazāk nekā 2021. gadā, kad tas bija lielākais pēdējos deviņos gados. Gluži tāpat pēdējos gados slēgtas daudzas skolas — nav bērnu, nav skolu.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada janvāra (517.) numurā.

Lasiet arī:

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!