No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – ES Tiesa).
Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām.
Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju atbildība6 vai arī cik likumīga ir personas datu saglabāšana, ko veic elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji7.
Lai gādātu, ka tiek aizsargāti prejudiciālā nolēmuma lietās iesaistīto fizisko personu dati, vienlaikus nodrošinot sabiedrības informēšanu un tiesu darba atklātību, ES Tiesa ir nolēmusi visos dokumentos, ko tā publicē par ikvienu prejudiciālā nolēmuma lietu, kas uzsākta pēc 2018. gada 1. jūlija, aizstāt lietā iesaistīto fizisko personu vārdus ar sākumburtiem. Arī jebkāda cita informācija, ar kuras palīdzību būtu iespējams identificēt attiecīgās personas, tiks svītrota.
Šīs jaunās pamatnostādnes – kuras gan neattiecas uz juridiskajām personām un no kurām ES Tiesa varēs arī atkāpties gadījumā, ja to skaidri lūgs lietas dalībnieks vai šāda rīcība būs attaisnojama ar kādiem lietas īpašiem apstākļiem, – tiks ievērotas visās publikācijās, kas veicamas lietas izskatīšanas gaitā: no lietas uzsākšanas līdz pabeigšanai (paziņojumi Oficiālajā Vēstnesī, secinājumi, spriedumi…), kā arī pašas lietas nosaukumā.
Lai atvieglotu anonimizēto lietu citēšanu un identificēšanu, ES Tiesa katrai no tām piešķirs parasto nosaukumu šādā kārtībā:
- ja lieta ir tikai starp fiziskām personām, tās nosaukumu veidos divi burti, kas apzīmē prasītāja vārdu un uzvārdu, taču atšķiras no viņa patiesā vārda un uzvārda sākumburtiem. Tālab, lai novērstu, ka vairāku lietu nosaukumos ir vieni un tie paši burti (jo burtu kombinācijas nav bezgalīgas), ES Tiesa šos abus burtus papildinās ar vēl kādu iekavās norādītu papildinformāciju par atšķirīgo iezīmi. Šī papildinformācija var norādīt vai nu uz kādu juridisko personu, kas, lai arī nebūdama lietas dalībniece, ir tajā minēta vai skarta, vai arī attiecīgā strīda priekšmetu, vai to, par ko šī lieta ir. Šī minētā metode ir izmantota, piemēram, nesenajā ES Tiesas 2018. gada 26. jūnija spriedumā lietā C-451/16 MB (Dzimuma maiņa un vecuma pensija) 8;
- ja lietā ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, tās nosaukums atbildīs tam, kā sauc kādu no šīm juridiskajām personām. Taču gadījumā, ja tā ir valsts vai pašvaldību iestāde, kas bieži vien ir kāda no ES Tiesā izskatāmās lietas dalībniekiem (piemēram, finanšu ministrs), lietas nosaukums tiks papildināts arī ar atšķirīgās iezīmes norādi.
Ar iepriekš izklāstītajiem pasākumiem ir iecerēts nodrošināt personas datu pienācīgu aizsardzību saistībā ar Es Tiesas publikācijām. Tie neattiecas uz veidu, kādā ES Tiesa nodrošina lietas virzību un parasto tiesvedības gaitu, konkrēti tiesas sēžu norisi, kas joprojām notiks līdzšinējā kārtībā.
- 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).
- 2 Pašreiz spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).
- 3 Tiesas spriedums, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C-131/12).
- 4 Tiesas spriedums, 2015. gada 6. oktobris, Schrems (C-362/14, ).
- 5 Tiesas atzinums, 2017. gada 26. jūlijs (1/15).
- 6 Tiesas spriedums, 2018. gada 5. jūnijs, Wirtschaftsakademie Schleswig-Holstein (C-210/16).
- 7 Tiesas spriedums, 2014. gada 8. aprīlis, Digital Rights Ireland (C-293/12 un C-594/12), un Tiesas spriedums, 2016. gada 21. decembris, Tele2 Sverige (C-203/15 un C-698/15).
- 8 Skat. paziņojumu presei Nr. 92/2018.