TIESU PRAKSE

Maksātnespējas procesa ietvaros kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par komercsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem ir būtisks instruments kreditoru interešu aizsardzībai. Latvijas Republikas Senāta judikatūrā tiek uzsvērts, ka valdes locekļiem savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā to paredz Komerclikuma 169. pants. Ja valdes locekļu rīcības dēļ tiek samazināta uzņēmuma manta un liegta iespēja segt kreditoru prasījumus, rodas pamats prasībai par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts savā spriedumā skatīja jautājumus par valdes locekļu atbildību apstākļos, kad darījumi slēgti ar saistītajām personām un vienlaikus konstatēta uzņēmuma pāreja.Lietas faktiskajos apstākļos parādnieces valdes locekļi laikā, kad uzņēmumam jau pastāvēja nodokļu parāds valsts budžetam, noslēdza cesijas līgumus par prasījuma tiesību nodošanu pret saistīto sabiedrību par labu trešajai personai. Vēlāk izrādījās, ka cesionārs ir uzņēmums bez saimnieciskās darbības un reāliem aktīviem, kura pamatkapitāls ir tikai viens eiro. Turklāt valdes locekļi parakstīja vienošanos, ar kuru cesionārs atbrīvoja saistīto parādnieku no pilnas saistību izpildes pret simbolisku samaksu, tādējādi liedzot maksātnespējīgajai sabiedrībai...

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.Apstrīdētās normas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personai var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām. Atgādinām, ka šis likums piemērojams, ja parādniekam visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtību.Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to...

Latvijas Republikas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas lēmumu un piemērojis pagaidu aizsardzību SIA “SS”, apturot Konkurences padomes (KP) noteikto pienākumu trīs mēnešu laikā pārstrādāt tiešsaistes sludinājumu platformas ss.lv lietošanas noteikumus. Senāts atzina, ka uzņēmumam noteiktā pienākuma tūlītēja izpilde var radīt būtisku kaitējumu, turklāt KP lēmumā nav pietiekami pamatots, kāpēc tieši šādi pasākumi konkrētajā gadījumā ir nepieciešami un samērīgi.Senāta lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam strīdam, bet arī konkurences tiesību piemērošanai. No tā izriet, ka, uzliekot uzņēmumam tiesisku pienākumu pēc konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanas, iestādei jāspēj pamatot ne tikai ko uzņēmumam jādara, bet arī kāpēc tieši šāds pienākums ir nepieciešams konkrētajā situācijā.Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, kad pienākuma izpilde prasa būtiskas izmaiņas uzņēmuma iekšējos procesos, informācijas sistēmās vai darbības modelī. Šādās situācijās jāvērtē ne tikai izpildes izmaksas, bet arī iespējamās ilgtermiņa un grūti atgriezeniskās sekas.Strīds par platformas lietošanas noteikumiemKP 2026. gada 5. martā konstatēja SIA “SS” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās kā sludinājumu...

Tas, ka uzņēmuma izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora iespējas piedzīt parādu, pats par sevi nedod tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu administratīvajā tiesā. Kreditoram savas intereses jāaizsargā ar Komerclikumā paredzētajiem līdzekļiem, norādījis Latvijas Republikas Senāts.Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 27. jūlijā atteicās izskatīt SIA "AZK" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu (SKA-744/2026). Kreditors bija apstrīdējis UR lēmumu par SIA “GLEAR” izslēgšanu no komercreģistra, jo uzskatīja, ka tādējādi tiek apgrūtināta civillietā atzīta prasījuma piedziņa.Kreditoram jāizmanto iespēja iecelt likvidatoruSenāts skaidroja, ka Komerclikums kreditoram kā ieinteresētajai personai paredz konkrētu iespēju aizsargāt savas intereses – iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 317.panta otrā daļa, 318.1pants).Tāpēc kreditora tiesības administratīvajā procesā ir saistītas ar šo Komerclikumā paredzēto iespēju. Ja kreditors to nav izmantojis un nav objektīvu iemeslu, kas tam to būtu liedzis, uzņēmuma vēlākā izslēgšana no komercreģistra pati par sevi nenozīmē, ka ir aizskartas kreditora publiskās tiesības.Parāda piedziņas grūtības nav pietiekams pamatsKonkrētajā gadījumā SIA “GLEAR” tika...

Satversmes tiesā (ST) tiek vērtēts, vai par dabas resursu izmantošanu bez nepieciešamās atļaujas piemērotais desmitkāršais dabas resursu nodoklis ir samērīgs. Kamēr ST lieta vēl tiek izskatīta, Rīgas rajona tiesa apturējusi tiesvedību krimināllietā par nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanu, kurā valstij radītais kaitējums lēsts 1,85 miljonu eiro apmērā.Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrā daļa paredz – ja persona dabas resursus iegūst vai izmanto vai veic piesārņojošas darbības bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, nodokli aprēķina desmitkāršā apmērā. Tieši šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei patlaban vērtē Satversmes tiesa.Lietas pamatā ir jautājums, vai desmitkārša nodokļa likme ir samērīga visos pārkāpumu gadījumos, tostarp situācijās, kad nav konstatējama personas ļaunprātīga rīcība. Administratīvā apgabaltiesa, kas vērsusies Satversmes tiesā, norāda, ka šāda nodokļa likme pēc būtības var būt pielīdzināma kriminālsodam, turklāt regulējums neparedz iespēju samazināt aprēķināto nodokli netipiskos gadījumos.ST lieta ierosināta par Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidzis kriminālprocesu lietā par piesavināšanos lielā apmērā, atzīstot, ka apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.Preces saņēma, bet par tām pilnībā nesamaksājaNo apsūdzības izriet, ka apsūdzētajam piederēja komercsabiedrība, kuras vārdā viņš kā prokūrists bija noslēdzis līgumu ar Vācijas komercsabiedrību par preču piegādi. Lai gan apsūdzētais preces saņēma un daļu preču realizēja, par tām saņemot samaksu, viņš tikai daļēji apmaksāja pirmo piegādātāja iesniegto rēķinu un turpmāk neveica nekādus maksājumus.Apsūdzētais atteicās veikt atlikušo rēķinu apmaksu, kā arī radīja šķēršļus piegādāto preču atgūšanai, pārvietodams tās uz citu sev piederošu komercsabiedrību. Kā norādīts apsūdzībā, apsūdzētais tādējādi piesavinājās preces un par to realizāciju iegūto naudu.Rīgas pilsētas tiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Par spriedumu tika iesniegta aizstāvja apelācijas sūdzība, pēc kuras izskatīšanas Vidzemes apgabaltiesa samazināja apsūdzētajam noteikto brīvības atņemšanas sodu par četriem mēnešiem sakarā...

Ar Ekonomisko lietu tiesas 2026. gada 6. jūlija spriedumu, kas jau ir stājies likumīgā spēkā, pilnībā noraidīta būvkomersanta prasība par zaudējumu piedziņu. Šis nolēmums vēlreiz apliecina, cik izšķiroša nozīme būvniecības projektos ir līgumā noteiktajai defektu apzināšanas, apsekošanas un dokumentēšanas kārtībai, norāda Zvērinātu advokātu birojs "CersJurkāns", kurš tiesā pārstāvēja savu klientu.Lietā tika vērtēts strīds starp būvkomersantu (pasūtītāju/ģenerāluzņēmēju) un apakšuzņēmēju par asfaltēšanas darbu defektu novēršanas pienākumu, šo darbu apjomu un izmaksām. Prasītājs tiesai norādīja, ka pēc tam, kad konstatējis defektus, viņš garantijas ietvaros piesaistījis trešo personu to novēršanai. Pēc darbu pabeigšanas prasītājs pieprasīja apakšuzņēmējam pilnībā segt šo darbu izmaksas.Atbildētājs atteicās segt prasītās izmaksas, izvirzot vairākus būtiskus iebildumus. Pušu noslēgtais līgums skaidri noteica, ka pasūtītājam par atklātajiem defektiem vispirms ir rakstveidā jāpaziņo apakšuzņēmējam un jāuzaicina tas piedalīties kopīgā defektu apsekošanā. Atbildētājs tiesā pierādīja, ka prasītājs šo noteikto kārtību nebija ievērojis un aktu sagatavoja vienpusēji.Tāpat no lietas materiāliem nebija iespējams precīzi noskaidrot, kad šis vienpusējais akts...

Latvijas Republikas Senāts ir pieņēmis spriedumu, kas ievieš skaidrību par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu bērnu sporta nodarbībām, ko organizē sabiedriskā labuma organizācijas. Tiesa secinājusi, ka maksa par bērnu un jauniešu tenisa treniņiem nav automātiski atbrīvojama no PVN maksāšanas ar pamatojumu, ka tā veicina "bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību".Strīds izcēlās starp biedrību „VL tenisa skola” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). VID veica datu atbilstības pārbaudi par 2018., 2019. un 2020. gadu, secinot, ka biedrība ir ilgstoši un par maksu organizējusi tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem. Tā kā organizācijas ieņēmumi pārsniedza likumā noteikto slieksni, VID uzskatīja, ka biedrībai bija jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jānomaksā valsts budžetā aprēķinātais nodoklis un nokavējuma nauda.Biedrība, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šim lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tā argumentēja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu tai pienākas atbrīvojums no PVN, jo tās sniegtie pakalpojumi bērniem atbilst bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2026. gada 11. maija lēmumā lietā Nr. SKC-192/2026 ir sniedzis komerctiesībām un biznesa videi nozīmīgas atziņas. Strīds, kas aizsākās kā asa cīņa par varu kādā uzņēmumā, sniedz atbildes uz jautājumiem - vai valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi var celt prasību tiesā, ja otrs valdes loceklis (ar tādām pašām tiesībām) tam kategoriski iebilst? Vai no amata atsauktam valdes loceklim ir tiesības apstrīdēt dalībnieku sapulces lēmumu par viņa atlaišanu, izmantojot reiderisma novēršanai paredzēto speciālo tiesvedības kārtību? Korporatīvais konflikts mātes un meitas sabiedrībāStrīda sakne meklējama SIA „firma C” dalībnieku sastāvā. Tajā 70% pieder SIA „firma B”, bet pa 15% – SIA „AG Holding” un kādam . Savukārt SIA „firma B” uz pusēm (katram 50% pamatkapitāla) pieder diviem biznesa partneriem – un , kuri abi ir arī šīs sabiedrības valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.Konflikts eskalējās, kad , nesaskaņojot to ar , pieprasīja sasaukt SIA „firma C” dalībnieku...

Latvijas Republikas Senāts 1. jūlijā pieņēma rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-470/2026, kurā skaidrots par importēto preču klasificēšanu atbilstoši Kombinētajai nomenklatūrai (KN) un ar to saistītajām sekām sankciju piemērošanā. Lēmums svarīgs uzņēmējiem, grāmatvežiem un muitas jomas speciālistiem, jo atgādina par riskiem, kas rodas, neprecīzi deklarējot preces un to komplektācijas līmeni.Lietas būtībaStrīds izcēlās starp SIA „AVERTO” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par no Baltkrievijas importētu preču klasifikāciju. Uzņēmums vēlējās piemērot muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", deklarējot preces kā saliekamās būvkonstrukcijas (siltumnīcas) ar vienu KN kodu un polikarbonāta loksnes ar citu.VID veica pārbaudi un konstatēja, ka preces ir jāpārklasificē. VID atzina, ka uzņēmums faktiski ieved nevis gatavas siltumnīcas, bet gan atsevišķus to komplektējošos elementus: siltumnīcu karkasus un vēdlodziņus no cinkota tērauda (KN 73. nodaļa), kā arī polikarbonāta loksnes.Šādai preču pārklasificēšanai bija ievērojamas tiesiskās sekas. VID konstatēja, ka KN 73. nodaļā norādītās tērauda preces (karkasus un vēdlodziņus) ir aizliegts importēt Eiropas Savienībā, ja to izcelsme ir...

Satversmes tiesā 20. jūlijā ierosināta lieta Lieta Nr. 2026-11-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 109. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai”.Apstrīdētā norma nosaka, ka pensiju apdrošināšanai noteikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu.Pieteikuma iesniedzējs bija vērsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu nodrošināta viņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite atbilstoši viņa ieskatam un veikta to indeksācija. Iestāde atteicās izdot šādu administratīvo aktu, un administratīvā tiesa pieteikumu noraidīja.Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma paredz tikai daļas no pensiju apdrošināšanai novirzītajām iemaksām ieskaitīšanu valsts pensijas kapitālā un fondēto pensiju shēmā. Līdz ar to tā, viņaprāt, ierobežo viņa tiesības veidot pensijas kapitāla uzkrājumu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un aizskar viņam Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā lietā SKA-160/2026 ir ieviesis nozīmīgu pavērsienu tiesu praksē, nosakot stingras robežas tiesas kontrolei gadījumos, kad uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra bez likvidācijas. Šis lēmums kalpo kā nopietns brīdinājums uzņēmējiem, kuri nolaidīgi izturas pret likumā noteiktajiem pienākumiem, jo turpmāk pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par sabiedrības izslēgšanu šo procesu vairs nebūs iespējams vērst atpakaļ.Sabiedrības izslēgšana bez likvidācijas ir divu posmu process, kurā: pirmajā fāzē Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu. Ja šis lēmums netiek apstrīdēts viena mēneša laikā, tas kļūst neapstrīdams un tiesiskās stabilitātes vārdā vairs nav pārskatāms;otrajā posmā, ja neviens neizrāda interesi par likvidatora iecelšanu, seko lēmums par izslēgšanu no reģistra, kas tiek izpildīts nekavējoties tajā pašā dienā. Strīda pamatā bieži ir pienākums atklāt uzņēmuma patiesos labuma guvējus, kas ir ieviests visas sabiedrības drošības un caurskatāmības vārdā. Senāts skaidri norāda, ka uzņēmuma dalībnieka statuss nav automātiski pielīdzināms patiesajam labuma guvēja statusam, un uzņēmējiem ir pienākums sniegt šo...

Satversmes tiesas (ST) kolēģija ir pieņēmusi lēmumu atteikties ierosināt lietu par Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot, ka nodokļu prioritāte pār citiem kreditoriem izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma.Vai sods par nodokļu parādu bija paredzams?Pieteikumu tiesā iesniedza kādas komercsabiedrības dalībnieks un bijušais valdes loceklis, kurš tika atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Iesniedzējs apstrīdēja Krimināllikuma 218. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada beigām), uzskatot, ka tā nav pietiekami skaidra un paredzama.Pieteikuma iesniedzējs argumentēja, ka noziedzīgā nodarījuma laikā viņam neesot bijis paredzams "nodokļu nomaksas prioritātes princips". Viņa ieskatā nebija skaidrs, ka saistību segšana pret citiem kreditoriem pirms nodokļu samaksas var tikt kvalificēta kā izvairīšanās no nodokļiem, jo īpaši situācijā, kad uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi nesasniedza pat pusi no nodokļu parāda.Par nodokļu prioritātiST kolēģija pieteikumu noraidīja, norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim:Ikvienai...

Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 27. maijā ir pieņēmis vēsturisku nolēmumu, kas iezīmē būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesu praksē attiecībā uz trešo personu mantisko interešu aizsardzību. Ar šo spriedumu paplašinātā sastāvā Senāts ir atzinis, ka ieķīlātājs, ar kura mantu nodrošināta citas personas saistība, pēc ieķīlātās lietas pārdošanas iegūst automātisku regresa prasības tiesību pret galveno parādnieku. Šis lēmums atceļ iepriekšējo, 2017. gadā nostiprināto atziņu, ka Civillikums šādas tiesības ieķīlātājam tieši neparedz.Izmaiņas judikatūrā izriet no lietas, kurā bijusī laulātā vērsās tiesā pret savu bijušo vīru pēc tam, kad viņas nekustamais īpašums tika pārdots izsolē vīra neizpildīto kredītsaistību dēļ. Lietas apstākļi liecināja, ka vīrs apzināti pārtrauca maksājumus drīz pēc laulības šķiršanas, kaut arī viņa mantiskais stāvoklis bija pietiekams saistību kārtošanai. Lai gan zemāko instanču tiesas sākotnēji saskārās ar pretrunām tiesību normu piemērošanā, Senāts secināja, ka līdzšinējais regulējums radīja netaisnīgu un nepamatoti atšķirīgu situāciju, salīdzinot ieķīlātājus ar galviniekiem.Senāts savā argumentācijā norādīja uz "atklātu likuma robu" un uzsvēra,...

Darba tiesiskajās attiecībās pārbaudes laiks vienmēr ticis uzskatīts par periodu, kurā abas puses "pielaiko" viena otru. Tomēr nesenais Senāta spriedums lietā Nr. SKC-35/2026 ir ieviesis nozīmīgu judikatūras maiņu, kas būtiski ietekmēs to, kā turpmāk risināmi strīdi par darba attiecību izbeigšanu šajā posmā.Beigas tiesībām prasīt atjaunošanu darbāLīdz šim tiesu praksē pastāvēja uzskats, ka darbinieks var prasīt atjaunošanu darbā, ja uzteikums pārbaudes laikā atzīts par spēkā neesošu. Tagad Senāts ir lēmis citādi - darbiniekam vairs nav prasības tiesību pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tāpat darbinieks vairs nevar prasīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, kas būtu pakārtota šādai prasībai.Senāts skaidro, ka pārbaudes laiks ir specifisks "iepazīšanās laiks", kura mērķis ir noskaidrot savstarpējo piemērotību un uzticēšanās potenciālu. Ja šī uzticēšanās nav radusies, to nav iespējams atjaunot ar tiesas spriedumu un piespiedu kārtā.Uzticēšanās un subjektīvie faktoriViens no sprieduma stūrakmeņiem ir atziņa, ka pārbaudes rezultāts var būt balstīts...