TIESU PRAKSE

Latvijas Republikas Senāts ir pieņēmis spriedumu, kas ievieš skaidrību par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu bērnu sporta nodarbībām, ko organizē sabiedriskā labuma organizācijas. Tiesa secinājusi, ka maksa par bērnu un jauniešu tenisa treniņiem nav automātiski atbrīvojama no PVN maksāšanas ar pamatojumu, ka tā veicina "bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību".Strīds izcēlās starp biedrību „VL tenisa skola” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). VID veica datu atbilstības pārbaudi par 2018., 2019. un 2020. gadu, secinot, ka biedrība ir ilgstoši un par maksu organizējusi tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem. Tā kā organizācijas ieņēmumi pārsniedza likumā noteikto slieksni, VID uzskatīja, ka biedrībai bija jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jānomaksā valsts budžetā aprēķinātais nodoklis un nokavējuma nauda.Biedrība, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šim lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tā argumentēja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu tai pienākas atbrīvojums no PVN, jo tās sniegtie pakalpojumi bērniem atbilst bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2026. gada 11. maija lēmumā lietā Nr. SKC-192/2026 ir sniedzis komerctiesībām un biznesa videi nozīmīgas atziņas. Strīds, kas aizsākās kā asa cīņa par varu kādā uzņēmumā, sniedz atbildes uz jautājumiem - vai valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi var celt prasību tiesā, ja otrs valdes loceklis (ar tādām pašām tiesībām) tam kategoriski iebilst? Vai no amata atsauktam valdes loceklim ir tiesības apstrīdēt dalībnieku sapulces lēmumu par viņa atlaišanu, izmantojot reiderisma novēršanai paredzēto speciālo tiesvedības kārtību? Korporatīvais konflikts mātes un meitas sabiedrībāStrīda sakne meklējama SIA „firma C” dalībnieku sastāvā. Tajā 70% pieder SIA „firma B”, bet pa 15% – SIA „AG Holding” un kādam . Savukārt SIA „firma B” uz pusēm (katram 50% pamatkapitāla) pieder diviem biznesa partneriem – un , kuri abi ir arī šīs sabiedrības valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.Konflikts eskalējās, kad , nesaskaņojot to ar , pieprasīja sasaukt SIA „firma C” dalībnieku...

Latvijas Republikas Senāts 1. jūlijā pieņēma rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-470/2026, kurā skaidrots par importēto preču klasificēšanu atbilstoši Kombinētajai nomenklatūrai (KN) un ar to saistītajām sekām sankciju piemērošanā. Lēmums svarīgs uzņēmējiem, grāmatvežiem un muitas jomas speciālistiem, jo atgādina par riskiem, kas rodas, neprecīzi deklarējot preces un to komplektācijas līmeni.Lietas būtībaStrīds izcēlās starp SIA „AVERTO” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par no Baltkrievijas importētu preču klasifikāciju. Uzņēmums vēlējās piemērot muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", deklarējot preces kā saliekamās būvkonstrukcijas (siltumnīcas) ar vienu KN kodu un polikarbonāta loksnes ar citu.VID veica pārbaudi un konstatēja, ka preces ir jāpārklasificē. VID atzina, ka uzņēmums faktiski ieved nevis gatavas siltumnīcas, bet gan atsevišķus to komplektējošos elementus: siltumnīcu karkasus un vēdlodziņus no cinkota tērauda (KN 73. nodaļa), kā arī polikarbonāta loksnes.Šādai preču pārklasificēšanai bija ievērojamas tiesiskās sekas. VID konstatēja, ka KN 73. nodaļā norādītās tērauda preces (karkasus un vēdlodziņus) ir aizliegts importēt Eiropas Savienībā, ja to izcelsme ir...

Satversmes tiesā 20. jūlijā ierosināta lieta Lieta Nr. 2026-11-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 109. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai”.Apstrīdētā norma nosaka, ka pensiju apdrošināšanai noteikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu.Pieteikuma iesniedzējs bija vērsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu nodrošināta viņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite atbilstoši viņa ieskatam un veikta to indeksācija. Iestāde atteicās izdot šādu administratīvo aktu, un administratīvā tiesa pieteikumu noraidīja.Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma paredz tikai daļas no pensiju apdrošināšanai novirzītajām iemaksām ieskaitīšanu valsts pensijas kapitālā un fondēto pensiju shēmā. Līdz ar to tā, viņaprāt, ierobežo viņa tiesības veidot pensijas kapitāla uzkrājumu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un aizskar viņam Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā lietā SKA-160/2026 ir ieviesis nozīmīgu pavērsienu tiesu praksē, nosakot stingras robežas tiesas kontrolei gadījumos, kad uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra bez likvidācijas. Šis lēmums kalpo kā nopietns brīdinājums uzņēmējiem, kuri nolaidīgi izturas pret likumā noteiktajiem pienākumiem, jo turpmāk pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par sabiedrības izslēgšanu šo procesu vairs nebūs iespējams vērst atpakaļ.Sabiedrības izslēgšana bez likvidācijas ir divu posmu process, kurā: pirmajā fāzē Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu. Ja šis lēmums netiek apstrīdēts viena mēneša laikā, tas kļūst neapstrīdams un tiesiskās stabilitātes vārdā vairs nav pārskatāms;otrajā posmā, ja neviens neizrāda interesi par likvidatora iecelšanu, seko lēmums par izslēgšanu no reģistra, kas tiek izpildīts nekavējoties tajā pašā dienā. Strīda pamatā bieži ir pienākums atklāt uzņēmuma patiesos labuma guvējus, kas ir ieviests visas sabiedrības drošības un caurskatāmības vārdā. Senāts skaidri norāda, ka uzņēmuma dalībnieka statuss nav automātiski pielīdzināms patiesajam labuma guvēja statusam, un uzņēmējiem ir pienākums sniegt šo...

Satversmes tiesas (ST) kolēģija ir pieņēmusi lēmumu atteikties ierosināt lietu par Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot, ka nodokļu prioritāte pār citiem kreditoriem izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma.Vai sods par nodokļu parādu bija paredzams?Pieteikumu tiesā iesniedza kādas komercsabiedrības dalībnieks un bijušais valdes loceklis, kurš tika atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Iesniedzējs apstrīdēja Krimināllikuma 218. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada beigām), uzskatot, ka tā nav pietiekami skaidra un paredzama.Pieteikuma iesniedzējs argumentēja, ka noziedzīgā nodarījuma laikā viņam neesot bijis paredzams "nodokļu nomaksas prioritātes princips". Viņa ieskatā nebija skaidrs, ka saistību segšana pret citiem kreditoriem pirms nodokļu samaksas var tikt kvalificēta kā izvairīšanās no nodokļiem, jo īpaši situācijā, kad uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi nesasniedza pat pusi no nodokļu parāda.Par nodokļu prioritātiST kolēģija pieteikumu noraidīja, norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim:Ikvienai...

Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 27. maijā ir pieņēmis vēsturisku nolēmumu, kas iezīmē būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesu praksē attiecībā uz trešo personu mantisko interešu aizsardzību. Ar šo spriedumu paplašinātā sastāvā Senāts ir atzinis, ka ieķīlātājs, ar kura mantu nodrošināta citas personas saistība, pēc ieķīlātās lietas pārdošanas iegūst automātisku regresa prasības tiesību pret galveno parādnieku. Šis lēmums atceļ iepriekšējo, 2017. gadā nostiprināto atziņu, ka Civillikums šādas tiesības ieķīlātājam tieši neparedz.Izmaiņas judikatūrā izriet no lietas, kurā bijusī laulātā vērsās tiesā pret savu bijušo vīru pēc tam, kad viņas nekustamais īpašums tika pārdots izsolē vīra neizpildīto kredītsaistību dēļ. Lietas apstākļi liecināja, ka vīrs apzināti pārtrauca maksājumus drīz pēc laulības šķiršanas, kaut arī viņa mantiskais stāvoklis bija pietiekams saistību kārtošanai. Lai gan zemāko instanču tiesas sākotnēji saskārās ar pretrunām tiesību normu piemērošanā, Senāts secināja, ka līdzšinējais regulējums radīja netaisnīgu un nepamatoti atšķirīgu situāciju, salīdzinot ieķīlātājus ar galviniekiem.Senāts savā argumentācijā norādīja uz "atklātu likuma robu" un uzsvēra,...

Darba tiesiskajās attiecībās pārbaudes laiks vienmēr ticis uzskatīts par periodu, kurā abas puses "pielaiko" viena otru. Tomēr nesenais Senāta spriedums lietā Nr. SKC-35/2026 ir ieviesis nozīmīgu judikatūras maiņu, kas būtiski ietekmēs to, kā turpmāk risināmi strīdi par darba attiecību izbeigšanu šajā posmā.Beigas tiesībām prasīt atjaunošanu darbāLīdz šim tiesu praksē pastāvēja uzskats, ka darbinieks var prasīt atjaunošanu darbā, ja uzteikums pārbaudes laikā atzīts par spēkā neesošu. Tagad Senāts ir lēmis citādi - darbiniekam vairs nav prasības tiesību pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tāpat darbinieks vairs nevar prasīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, kas būtu pakārtota šādai prasībai.Senāts skaidro, ka pārbaudes laiks ir specifisks "iepazīšanās laiks", kura mērķis ir noskaidrot savstarpējo piemērotību un uzticēšanās potenciālu. Ja šī uzticēšanās nav radusies, to nav iespējams atjaunot ar tiesas spriedumu un piespiedu kārtā.Uzticēšanās un subjektīvie faktoriViens no sprieduma stūrakmeņiem ir atziņa, ka pārbaudes rezultāts var būt balstīts...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 27. maijā paplašinātā sastāvā ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. SKC-73/2026, veicot judikatūras maiņu jautājumā par to, kā aprēķināms trīs mēnešu termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šis nolēmums tieši ietekmē Komerclikuma 288. panta pirmās daļas piemērošanu un precizē vispārīgos materiāltiesisko termiņu skaitīšanas principus Latvijas civiltiesībās.Jaunā kārtība termiņa aprēķināšanaiLīdz šim tiesu praksē valdīja uzskats, ka Komerclikumā noteiktais trīs mēnešu prekluzīvais termiņš beidzas termiņa pēdējā mēneša iepriekšējās dienas datumā. Tomēr ar jauno lēmumu Senāts ir atzinis, ka šāda pieeja nav pareiza, un noteicis jaunu formulu: trīs mēnešu termiņa tecējums sākas nākamajā kalendāra dienā pēc tās dienas, kurā persona uzzināja vai kad tai vajadzēja uzzināt par akcionāru sapulces lēmumu. Pašu notikuma dienu (sapulces dienu) termiņā neieskaita;termiņa pēdējā diena ir akcionāru sapulces norises dienai atbilstošais datums pēc trīs mēnešiem. Prasība ir ceļama līdz šīs dienas pulksten 24.00.Piemēram, ja akcionāru sapulce notika 2024. gada 31. jūlijā, tad...

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu normu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem līdz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim, aģentūru LETA informēja ST.Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai - lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība vai tiesības saņemt pensiju. Izmaiņas paredz tikai terminētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali starp pirmo un otro pensiju līmeni.Izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Savukārt gandrīz...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu (SKC-35/2026) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...

Latvijas Republikas Senāts nesenā lēmumā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par valdes locekļu pilnvaru apjomu, uzsverot atšķirību starp sabiedrības iekšējo vadīšanu un tās ārējo pārstāvību. Tiesas secinājumi kliedē neskaidrības par to, vai valdes loceklis, kuram komercreģistrā nostiprinātas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, drīkst patstāvīgi celt prasību tiesā sabiedrības vārdā bez papildu iekšējiem saskaņojumiem.Strīds, kas nonāca Senāta izskatīšanā, aizsākās pēc tam, kad Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, ko SIA vārdā bija parakstījis valdes loceklis ar atsevišķas pārstāvības tiesībām. Zemākās instances tiesnesis savu lēmumu pamatoja ar pieņēmumu, ka otrs uzņēmuma valdes loceklis varētu neatbalstīt prasības celšanu, tādēļ šādā situācijā būtu nepieciešams kopīgs valdes lēmums. Tomēr Senāts šādu pieeju atzinis par kļūdainu, norādot, ka valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir ņemamas vērā visās ārējās tiesiskajās attiecībās, tostarp vēršoties tiesā.Senāta ieskatā ir stingri jānošķir Komerclikumā noteiktā sabiedrības vadīšana no tās pārstāvības. Vadīšana ir uzņēmuma iekšējais organizatoriskais process, ko valde veic kopīgi, savukārt pārstāvība ir...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts ir atcēlis šo lēmumu un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31.jūlijā un tajā piedalījusies arī prasītāja, kurai līdz ar to uzreiz kļuvuši zināmi pieņemtie lēmumi, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts dienu vēlāk – 31.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atstāja pārsūdzēto lēmumu negrozītu.Lai pārbaudītu, vai tiesa pareizi noteikusi termiņa sākumu un beigas, Senāts piemēroja Latvijas civiltiesisko regulējumu un tam veltītās tiesību doktrīnas atziņas, kā arī izmantoja salīdzinošās tiesību analīzes metodi, ko pieļauj Latvijas un citu Eiropas valstu tiesiskā regulējuma līdzība....

SIA valdes loceklis saņēma no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma rēķinu par 391 000 EUR saistībā ar plānoto tirdzniecības centra būvniecību. Grāmatvede rēķinu iegrāmatoja grāmatvedības reģistros un darījumu iekļāva gada pārskatā kā izdevumus peļņas (zaudējumu) aprēķina postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu. Zvērināts revidents gada pārskatu apstiprināja. Taču, kā izrādījās, saņemtais rēķins nemaz nebija apmaksāts. Vai tā bija apzināta rīcība vai kļūda, kas, tostarp, radusies igauņu valodā izrakstītā rēķina dēļ? Par to sprieda tiesa trīs instancēs.Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2022. gada 19. septembrī izskatīja krimināllietu, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vainoja valdes locekli un grāmatvedi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, un pieteica kaitējuma kompensāciju 105 950 EUR apmērā. Tiesvedības procesā tika vērtētas divas galvenās epizodes: aizdomas par fiktīviem darījumiem saistībā ar zīmolu izstrādi un nepamatotiem avansa maksājumiem par būvniecību, kas mākslīgi palielināja uzņēmuma izdevumus. Tomēr pirmās instances tiesa secināja, ka prokuratūrai nav izdevies ārpus...