TIESU PRAKSE

Satversmes tiesas (ST) kolēģija ir pieņēmusi lēmumu atteikties ierosināt lietu par Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot, ka nodokļu prioritāte pār citiem kreditoriem izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma.Vai sods par nodokļu parādu bija paredzams?Pieteikumu tiesā iesniedza kādas komercsabiedrības dalībnieks un bijušais valdes loceklis, kurš tika atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Iesniedzējs apstrīdēja Krimināllikuma 218. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada beigām), uzskatot, ka tā nav pietiekami skaidra un paredzama.Pieteikuma iesniedzējs argumentēja, ka noziedzīgā nodarījuma laikā viņam neesot bijis paredzams "nodokļu nomaksas prioritātes princips". Viņa ieskatā nebija skaidrs, ka saistību segšana pret citiem kreditoriem pirms nodokļu samaksas var tikt kvalificēta kā izvairīšanās no nodokļiem, jo īpaši situācijā, kad uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi nesasniedza pat pusi no nodokļu parāda.Par nodokļu prioritātiST kolēģija pieteikumu noraidīja, norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim:Ikvienai...

Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 27. maijā ir pieņēmis vēsturisku nolēmumu, kas iezīmē būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesu praksē attiecībā uz trešo personu mantisko interešu aizsardzību. Ar šo spriedumu paplašinātā sastāvā Senāts ir atzinis, ka ieķīlātājs, ar kura mantu nodrošināta citas personas saistība, pēc ieķīlātās lietas pārdošanas iegūst automātisku regresa prasības tiesību pret galveno parādnieku. Šis lēmums atceļ iepriekšējo, 2017. gadā nostiprināto atziņu, ka Civillikums šādas tiesības ieķīlātājam tieši neparedz.Izmaiņas judikatūrā izriet no lietas, kurā bijusī laulātā vērsās tiesā pret savu bijušo vīru pēc tam, kad viņas nekustamais īpašums tika pārdots izsolē vīra neizpildīto kredītsaistību dēļ. Lietas apstākļi liecināja, ka vīrs apzināti pārtrauca maksājumus drīz pēc laulības šķiršanas, kaut arī viņa mantiskais stāvoklis bija pietiekams saistību kārtošanai. Lai gan zemāko instanču tiesas sākotnēji saskārās ar pretrunām tiesību normu piemērošanā, Senāts secināja, ka līdzšinējais regulējums radīja netaisnīgu un nepamatoti atšķirīgu situāciju, salīdzinot ieķīlātājus ar galviniekiem.Senāts savā argumentācijā norādīja uz "atklātu likuma robu" un uzsvēra,...

Darba tiesiskajās attiecībās pārbaudes laiks vienmēr ticis uzskatīts par periodu, kurā abas puses "pielaiko" viena otru. Tomēr nesenais Senāta spriedums lietā Nr. SKC-35/2026 ir ieviesis nozīmīgu judikatūras maiņu, kas būtiski ietekmēs to, kā turpmāk risināmi strīdi par darba attiecību izbeigšanu šajā posmā.Beigas tiesībām prasīt atjaunošanu darbāLīdz šim tiesu praksē pastāvēja uzskats, ka darbinieks var prasīt atjaunošanu darbā, ja uzteikums pārbaudes laikā atzīts par spēkā neesošu. Tagad Senāts ir lēmis citādi - darbiniekam vairs nav prasības tiesību pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tāpat darbinieks vairs nevar prasīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, kas būtu pakārtota šādai prasībai.Senāts skaidro, ka pārbaudes laiks ir specifisks "iepazīšanās laiks", kura mērķis ir noskaidrot savstarpējo piemērotību un uzticēšanās potenciālu. Ja šī uzticēšanās nav radusies, to nav iespējams atjaunot ar tiesas spriedumu un piespiedu kārtā.Uzticēšanās un subjektīvie faktoriViens no sprieduma stūrakmeņiem ir atziņa, ka pārbaudes rezultāts var būt balstīts...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 27. maijā paplašinātā sastāvā ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. SKC-73/2026, veicot judikatūras maiņu jautājumā par to, kā aprēķināms trīs mēnešu termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šis nolēmums tieši ietekmē Komerclikuma 288. panta pirmās daļas piemērošanu un precizē vispārīgos materiāltiesisko termiņu skaitīšanas principus Latvijas civiltiesībās.Jaunā kārtība termiņa aprēķināšanaiLīdz šim tiesu praksē valdīja uzskats, ka Komerclikumā noteiktais trīs mēnešu prekluzīvais termiņš beidzas termiņa pēdējā mēneša iepriekšējās dienas datumā. Tomēr ar jauno lēmumu Senāts ir atzinis, ka šāda pieeja nav pareiza, un noteicis jaunu formulu: trīs mēnešu termiņa tecējums sākas nākamajā kalendāra dienā pēc tās dienas, kurā persona uzzināja vai kad tai vajadzēja uzzināt par akcionāru sapulces lēmumu. Pašu notikuma dienu (sapulces dienu) termiņā neieskaita;termiņa pēdējā diena ir akcionāru sapulces norises dienai atbilstošais datums pēc trīs mēnešiem. Prasība ir ceļama līdz šīs dienas pulksten 24.00.Piemēram, ja akcionāru sapulce notika 2024. gada 31. jūlijā, tad...

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu normu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem līdz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim, aģentūru LETA informēja ST.Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai - lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība vai tiesības saņemt pensiju. Izmaiņas paredz tikai terminētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali starp pirmo un otro pensiju līmeni.Izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Savukārt gandrīz...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu (SKC-35/2026) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...

Latvijas Republikas Senāts nesenā lēmumā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par valdes locekļu pilnvaru apjomu, uzsverot atšķirību starp sabiedrības iekšējo vadīšanu un tās ārējo pārstāvību. Tiesas secinājumi kliedē neskaidrības par to, vai valdes loceklis, kuram komercreģistrā nostiprinātas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, drīkst patstāvīgi celt prasību tiesā sabiedrības vārdā bez papildu iekšējiem saskaņojumiem.Strīds, kas nonāca Senāta izskatīšanā, aizsākās pēc tam, kad Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, ko SIA vārdā bija parakstījis valdes loceklis ar atsevišķas pārstāvības tiesībām. Zemākās instances tiesnesis savu lēmumu pamatoja ar pieņēmumu, ka otrs uzņēmuma valdes loceklis varētu neatbalstīt prasības celšanu, tādēļ šādā situācijā būtu nepieciešams kopīgs valdes lēmums. Tomēr Senāts šādu pieeju atzinis par kļūdainu, norādot, ka valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir ņemamas vērā visās ārējās tiesiskajās attiecībās, tostarp vēršoties tiesā.Senāta ieskatā ir stingri jānošķir Komerclikumā noteiktā sabiedrības vadīšana no tās pārstāvības. Vadīšana ir uzņēmuma iekšējais organizatoriskais process, ko valde veic kopīgi, savukārt pārstāvība ir...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts ir atcēlis šo lēmumu un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31.jūlijā un tajā piedalījusies arī prasītāja, kurai līdz ar to uzreiz kļuvuši zināmi pieņemtie lēmumi, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts dienu vēlāk – 31.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atstāja pārsūdzēto lēmumu negrozītu.Lai pārbaudītu, vai tiesa pareizi noteikusi termiņa sākumu un beigas, Senāts piemēroja Latvijas civiltiesisko regulējumu un tam veltītās tiesību doktrīnas atziņas, kā arī izmantoja salīdzinošās tiesību analīzes metodi, ko pieļauj Latvijas un citu Eiropas valstu tiesiskā regulējuma līdzība....

SIA valdes loceklis saņēma no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma rēķinu par 391 000 EUR saistībā ar plānoto tirdzniecības centra būvniecību. Grāmatvede rēķinu iegrāmatoja grāmatvedības reģistros un darījumu iekļāva gada pārskatā kā izdevumus peļņas (zaudējumu) aprēķina postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu. Zvērināts revidents gada pārskatu apstiprināja. Taču, kā izrādījās, saņemtais rēķins nemaz nebija apmaksāts. Vai tā bija apzināta rīcība vai kļūda, kas, tostarp, radusies igauņu valodā izrakstītā rēķina dēļ? Par to sprieda tiesa trīs instancēs.Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2022. gada 19. septembrī izskatīja krimināllietu, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vainoja valdes locekli un grāmatvedi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, un pieteica kaitējuma kompensāciju 105 950 EUR apmērā. Tiesvedības procesā tika vērtētas divas galvenās epizodes: aizdomas par fiktīviem darījumiem saistībā ar zīmolu izstrādi un nepamatotiem avansa maksājumiem par būvniecību, kas mākslīgi palielināja uzņēmuma izdevumus. Tomēr pirmās instances tiesa secināja, ka prokuratūrai nav izdevies ārpus...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments izskatīja darba devēja kasācijas sūdzību lietā (SKC-53/2026 (C770989424) par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru darbinieces prasība apmierināta, uzteikums atzīts par spēkā neesošu un darbinieces atjaunota darbā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.No lietas apstākļiem izriet, ka darba devējs bija informējis prasītāju, ka viņas amata vieta tiek likvidēta, viņai piedāvāts cits amats un šo darba līguma grozījumu nepieņemšanas gadījumā viņai tiks uzteikts darbs sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Prasītāja uzteikumam piekrita, bet pirms uzteikuma termiņa beigām viņai iestājās pārejoša darbnespēja, tādēļ viņa darba devējam lūdza uzteikuma termiņā neieskaitīt darbnespējas laiku. Tā kā prasītājas darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs viņai uzteica darbu ar jaunu uzteikumu, informējot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas tādēļ, ka prasītāja pārejošas darbnespējas dēļ nav veikusi darbu nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus. Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt otro darba...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments lēmumā lietā SKK-208/2026 ir atzinis, ka informācijas rakstīšana bankas maksājumu uzdevumu sadaļā „Informācija saņēmējam” var tikt kvalificēta kā tiesas noteiktā saziņas aizlieguma pārkāpums, ja šīs ziņas pēc satura nav saistītas ar pašu maksājumu.Saziņa caur internetbankuLieta aizsākās, kad apsūdzētajam (Persona A) ar tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tika noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo (Persona B). Neskatoties uz šo aizliegumu, apsūdzētais veica naudas pārskaitījumus, kuru maksājuma uzdevumu mērķa laukos iekļāva dažāda rakstura ziņas.Kopumā tika konstatēti 29 gadījumi, kad apsūdzētais sadaļā „Informācija saņēmējam” norādīja sadzīviska rakstura tekstus. Šīs ziņas ietvēra informāciju par viņa sapņiem, vēlmēm un sajūtām, organizatoriskus jautājumus par tiesvedībām, kā arī izlīguma piedāvājumus un novēlējumus svētkos.Apsūdzētā aizstāvis kasācijas sūdzībā norādīja, ka tiesa nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmi – ļaunprātību. Aizstāvis norādīja, ka bankas maksājuma uzdevums nav uzskatāms par komunikācijas līdzekli un internetbanka nav paredzēta saziņai. Tika uzsvērts,...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā lietā SKC-231/2026 sniedzis būtiskas atziņas par uzņēmuma līgumu interpretāciju, nošķirot profesionālu starpniecību klientu piesaistē no nesaistoša padoma vai ieteikuma.Strīds izcēlās starp diviem uzņēmumiem SIA Baltic Signs Europe (prasītāja) un SIA PALAMI (atbildētāja) par 16 123,25 eiro parāda piedziņu par starpniecības pakalpojumiem. Lietas pamatā bija 2019. gadā noslēgts līgums, kurā prasītāja apņēmās piesaistīt atbildētājai jaunus klientus. 2022. gadā puses parakstīja vienošanās aktu, apstiprinot, ka klients SIA Neste Latvija ir piesaistīts un par to pienākas atlīdzība.Starpniecība pretstatā „ieteikumam”Rīgas apgabaltiesa sākotnēji prasību noraidīja, uzskatot, ka prasītāja sniegusi tikai „ieteikumu”, kas atbilstoši Civillikumam neuzliek saistības. Tomēr Senāts šādu interpretāciju atzinis par nepareizu.Senāts norādīja, ka Civillikuma normas par padomu un ieteikumu (2318. un 2320. pants) regulē situācijas, kurās viena persona neaicināta iejaucas otras lietās, nevis gadījumus, kad ir noslēgts uzņēmuma līgums par atlīdzību. Ja puses ir vienojušās par starpniecības pakalpojumu, tās ir līgumattiecības, kurās viena puse uzņemas saistību izvest galā pasākumu — klienta...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Spriedumā lietā Nr. 2025-13-01. tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā pastāv strīds par zemesgrāmatā ierakstītu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc saimnieciski neaktīvas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas. Saskaņā ar apstrīdēto normu nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.Apstrīdētā norma attiecas uz plašu tiesisko situāciju loku. Tāpēc Satversmes tiesa precizēja izskatāmās lietas robežas un apstrīdētās normas atbilstību...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...