Finanšu noziegumu apkarošanu kavē pirmstiesas procesa ilgums un kvalitāte

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes publiski paustajiem apgalvojumiem, ka tiesu spriedumi un sodu politika neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe aicina analizēt tiesas spriedumu motīvus.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs uzsver: ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi.

Dzalbe norāda, ka finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas problēma meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6-10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dzalbe atgādina,...