Fiskāli atbildīgam nākamā gada budžetam esot jābūt par 94 miljoniem eiro mazākam

Valsts nākamā gada budžeta plānotajiem tēriņiem, lai tie būtu saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, jābūt par 94 miljoniem eiro mazākiem, paziņojusi Fiskālās disciplīnas padome. Galvenā negatīvā ietekme joprojām esot nodokļu reformai, un tās kompensējošie pasākumi esot nepietiekami. Latvija izpildot Eiropas Savienības, bet ne pašas noteiktos fiskālās disciplīnas kritērijus.

„Finanšu ministrijas plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču Padome uzskata, ka nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas,” uzsver Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Kā norāda Padome, pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

Padome arī pauž bažas, ka FDL nostiprināto pretcikliskas fiskālās politikas principu šobrīd apdraud nepietiekama uzkrājumu veidošana ekonomikas augšupejas fāzē 2017., 2018. gados, kā arī nepietiekami cieša fiskālā politika, pieņemot 2019. gada valsts budžetu. Kā norāda Padome, straujās ekonomiskās izaugsmes apstākļus 2017. un 2018. gadā nodrošināja tādi papildus fiskālie impulsi kā Eiropas fondu projektu cikls, nodokļu reforma un ar Eiropas Komisiju saskaņotās atkāpes no strukturālās bilances mērķa.

„Kopš Padome šī gada jūnijā saskaņoja Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kas tiek izmantotas budžeta plānošanā, ir iezīmējušās vairākas negatīvu risku tendences: Latvijas IKP pieauguma palēnināšanās 2.ceturksnī, Latvijas eksporta partneru valstu ekonomikas sabremzēšanās, pieaugošā nestabilitāte starptautiskās ekonomikas vidē kā Brexit, tirdzniecības un tarifu kari, un citi. Papildus riskus rada arī problēmas finanšu tirgos un Latvijas spējas pārliecināt partnerus par sasniegumiem Moneyval rekomendāciju ieviešanā. Minētie riski ir nopietns pamats, lai nākamā gada budžeta veidošanā tiktu ievērota stingrāka fiskālā disciplīna,” uzsver Jānis Platais.

Padome atbalsta valdības lēmumu izveidot 2020.gadā un vidēja termiņa budžeta ietvarā noteikt fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Padome novērtē šo uzkrājumu kā atbilstošu pašreizējai situācijai.