0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGada pārskata sagatavošanā visbiežāk pieļautās kļūdas

Gada pārskata sagatavošanā visbiežāk pieļautās kļūdas

Ildze Alksnīte, Bc.iur., Mg.sc.admin.

Grāmatvežiem iesācies aktīvais 2022. gada noslēgšanas process, kas sevī ietver arī gada pārskata sagatavošanu. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. 2019., 2020. un 2021. gadā spēkā stājās gada pārskata iesegšanas termiņa pagarinājums, kas tika noteikts par trīs mēnešiem garāks, kam par iemeslu bija Covid–19 izplatība un nepieciešamība pielāgoties jaunajai situācijai. Arī 2022. gads nebūs izņēmums attiecībā uz iesniegšanas termiņu grozījumiem. 2023. gada 8. martā Saeima 2. steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attieksies uz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Gada pārskata sagatavošanā visbiežāk pieļautās kļūdas
Ilustrācija: © paul_craft – stock.adobe.com
Ildze Alksnīte, Mg.sc.admin. un Bc.iur., SIA Grant Thornton Baltic Audit revīzijas projektu vadītāja
Ildze Alksnīte,
Mg.sc.admin. un Bc.iur.

Grāmatvežiem iesācies aktīvais 2022. gada noslēgšanas process, kas sevī ietver arī gada pārskata sagatavošanu. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu.

2019., 2020. un 2021. gadā spēkā stājās gada pārskata iesegšanas termiņa pagarinājums, kas tika noteikts par trīs mēnešiem garāks, kam par iemeslu bija Covid–19 izplatība un nepieciešamība pielāgoties jaunajai situācijai. Arī 2022. gads nebūs izņēmums attiecībā uz iesniegšanas termiņu grozījumiem. 2023. gada 8. martā Saeima 2. steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attieksies uz mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL) līdz šim bija noteikts, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā. Tas nozīmē, ka sabiedrībām, ja tās nav vidējas vai lielas kategorijas uzņēmumi, vai koncerna sabiedrības, gada pārskata iesniegšanas termiņš būtu 2023. gada 30. aprīlis.

Bet ar veiktajiem likuma grozījumiem gada pārskata iesniegšana, sākot ar pārskatu par 2022. gadu, ir pagarināta līdz 2023. gada 31. maijam tām sabiedrībām, kurās finanšu pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu.

Pagarinājums par vienu mēnesi attieksies arī uz tām mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām, kurām finanšu pārskata gads nav klasiskais kalendārais gads.

Reti, kurš gada pārskats brīdī, kad revidenti to saņem gala revīzijas posmā, saglabā savu sākotnējo izskatu pēc pirmreizējās pārbaudes, gada pārskata izskatīšanas. Tas, kā sagatavots gada pārskats, protams, atkarīgs no vairākiem faktoriem — gada pārskata izmantotās formas, galvenā grāmatveža pieredzes gada pārskata sagatavošanā, gada pārskata sagatavošanas procesa sarežģītības, gada pārskata apjoma, pašas sabiedrības nozares, kurā tā darbojas (jo, iespējams, kādi nozares akti nosaka papildu informāciju, kura jāiekļauj gada pārskatā vai ir būtiska) u.c. Turklāt nepieciešams paturēt prātā, ka gada pārskata sagatavošana galvenajiem grāmatvežiem, finanšu speciālistiem notiek paralēli veicot ikdienas pienākumus, jo gada pārskats (ar zināmiem izņēmumiem) tiek sagatavots vienu reizi gadā, un tas parasti ietilpst galvenā grāmatveža vai finanšu speciālista pienākumos. Turklāt pēc gada pārskata apstiprināšanas nepieciešams veltīt laiku arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) formas aizpildīšanai, kurā arī aizvien tiek pieļautas kļūdas, neievadot atbilstošu vai ievadot nepareizu informāciju. 

Arī revidentu sagaidīšana sabiedrībā tiek uztverta dažādi. Biežākajos gadījumos galvenie grāmatveži vai finanšu speciālisti visu gada pārskatā iekļauto informāciju ir pārbaudījuši un pārliecinājušies par tās patiesumu, bet ir arī situācijas, kad revidents uzsāk gala revīziju, un tad sākas labošanas process, kas notiek paralēli revīzijai un bieži vien būtiski ietekmē pārskata rezultātus. Vislabākais piemērs, autoresprāt, ir tāds, ka grāmatvedības politikā vai atsevišķā politikā ir izstrādāts gada pārskata sagatavošanas process, kas ir ne tikai uz papīra sagatavots process, bet realitātē pielietojams. Tas viesīs skaidrību, kurš no darbiniekiem ir atbildīgs par konkrētas gada pārskata sadaļas sagatavošanu, pārbaudi, labojumiem u.c., kā arī brīžos, kad nomainās darbinieki (it sevišķi, ja ir bieža darbinieku rotācija) personai, kura veic apmācību būs jāiesaistās mazāk. Arī jaunajam darbiniekam brīdī, kad viss ir piemirsies, būs zināms, kur ieskatīties un atgādināt sev nepieciešamo. Turklāt tā kā tas ir vienreiz gadā veicams pienākums, jaunam darbiniekam noteikti radīsies jautājumi, un citu kolēģu aptaujāšana par atsevišķiem jautājumiem neviesīs skaidru priekšstatu, kā arī paaugstina kļūdu rašanās iespēju. 

Gada pārskata pārbaudi vienmēr veic zvērināts revidents, kurš vērš sabiedrības uzmanību uz nepieciešamajiem labojumiem/korekcijām. Revīzijas profesijas pārstāvjiem, lai nodrošinātu ne tikai sniegtā pakalpojuma kvalitāti, bet arī profesionalitāti, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktas obligātās ikgadējās apmācības vismaz 40 stundu garumā, kur par gada pārskata pārbaudi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs (LZRA IC) nodrošina virkni izglītojošos seminārus un kursus. Turklāt arī ilggadējais stāžs un pieredze ir būtiski nozīmīga, lai uzreiz gada pārskatā identificētu neprecizitātes, kļūdas vai neatbilstības normatīvajiem aktiem vai standartiem. 

GPKGPL sevī ietver vairākus principus, kas ir attiecināmi uz gada pārskata sagatavošanu un ir traktējami plašākā nozīmē. Viens no tiem ir GPKGPL 13. panta patiesa un skaidra priekšstata princips, kas nozīmē to, ka gada pārskata lietotājam, kas var būt sabiedrības mātes uzņēmums, investori u.c., veicot gada pārskata apskati, rodas priekšstats un izpratne par to, kas noticis sabiedrībā finanšu pārskata gada laikā. 

Turpmāk minētie piemēri ir autores subjektīvā pieredze, ar ko nācies saskarties, veicot revīzijas projekta vadītājas pienākumus, un tas nenozīmē, ka rakstā tiks iekļauti pilnīgi visi iespējamie kļūdu apskati, tomēr raksts ietver autores praksē visbiežāk atklātās kļūdas, kuru apskate ļaus paaugstināt gada pārskata sagatavošanas kvalitāti. Rakstā apskatītas gada pārskata sagatavošanas procesā pieļautās kļūdas, nevis grāmatvedības kļūdas, kārtojot ikdienas grāmatvedību.

Pieļautās kļūdas, pēc autores domām, saskaņā ar 13. pantu var iedalīt divās lielās sadaļās vai grupās:

  1. noformējuma, neuzmanības un tekstuālās kļūdas;
  2. nepilnīgas, neprecīzas un/vai nepatiesas informācijas norādīšana gada pārskatā. 

Pirmā grupa ir noformējuma un tekstuālās kļūdas. Jebkurš lietotājs vēlas saņemt viegli uztveramu gada pārskatu, bez liekām noformējuma kļūdām, kuru lasot teksts ir viegli saprotams. Tas ir gada pārskata sagatavotāja pienākums to noformēt pēc iespējas lietotājam acij tīkamāku. Par noformējumu zvērinātu revidentu viedoklis var būt subjektīvs, un tas var atšķirties.

Autore savā praksē novērojusi šādas noformējuma un tekstuālās neprecizitātes:

  • gada pārskata salikšana/pārlikšana no dažādiem failiem, kuri nav sasaistīti ar formulām vai vienoti formatējumā;
  • dažādu fontu izmantošana;
  • lieku burtu, pārrakstīšanās, lieku vārdu atstāšana gada pārskatā;
  • piezīmju numerācijas nesakārtošana un finanšu datu summu haotiska atspoguļošana (ieteikts veidot no lielākajām uz mazākajām summām, pēdējās rindas nosaukumus neatkarīgi no summas būs pārējās administrācijas, pārdošanas vai citas izmaksas (atkarībā no posteņa nosaukuma) — sk. piemērus 1. un 2. attēlā;
  • nepareiza piezīmju numerācija (nesakrīt ar atsauci, kas norādīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bilancē vai naudas plūsmā);
  • tekstā nepareiza atsauce uz piezīmēm — šāda kļūda parasti veidojas, ja pievienota jauna piezīme pa vidu, nevis kā pēdējā piezīme;
  • tukšu rindu, kolonnu, šūnu atstāšana — sk. 3. attēlu vienam no piemēriem zemāk;
  • informācijas neaktualizēšana attiecībā uz pārskata gadiem (iepriekšējo salīdzināmo un tekošo, piemēram, finanšu pārskata gads — 2022., bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīts 2021. un 2020. kā salīdzināmais gads);
  • vienotu terminu nelietošana (tekstā lietots gan sabiedrība, gan uzņēmums, lai gan sākotnēji ticis noteikts, ka tiks lietots vārds «sabiedrība»);
  • gramatikas kļūdas;
  • normatīvo aktu atsauču neatjaunošana;
  • nepareiza lappušu numerācija;
  • lielu un lieku atstarpju atstāšana;
  • virsrakstu nepārnešana kopā ar nodaļas tekstu;
  • nepareiza satura lappušu numerācija;
  • pilna teksta neuzrādīšana, atstāti nepabeigti teikums;
  • dažāda izmēra atstarpju lietošana tekstā, kas rezultātā neveido vienota noformējuma izskatu.
1. attēls. Cipari nav secīgi, izvietoti haotiski, rindiņa «Citi nākamo periodu izdevumi» nav pēdējā
2. attēls. Ciparu izkārtojums secīgs, rindiņa «Citi nākamo periodu izdevumi» ir pēdējā
3. attēls. Atstātas tukšas šūnas
4. attēls. Nav atstātas tukšas šūnas

Otrās grupas apvienojošā kļūda ir nepilnīgas un/vai nepatiesas informācijas norādīšana gada pārskatā. Saskaņā ar GPKGPL 5. pantu sabiedrības tiek iedalītas mikrosabiedrībās, mazās, vidējās un lielās pēc trīs dažādiem kritērijiem: neto apgrozījums, bilance un darbinieku skaits. Zemāk tabulā ir uzrādītas kritēriju robežvērtības. Ja bilances datumā sabiedrība nepārsniedz divas no uzrādītajām robežvērtībām, tad tā iekrīt konkrētajā kategorijā. Piemēram, sabiedrības neto apgrozījums ir 41 000 000 EUR, darbinieku skaits 235, bilance ir 150 000 000 EUR. Sabiedrība ir pārsniegusi tikai vienu no kritērijiem — neto apgrozījums, tādēļ tā iekrīt kategorijā vidēja, nevis liela sabiedrība.

1. tabula. GPKGPL aktuālie kritēriji sabiedrības kategorijas noteikšanai

Kritērijs Mikrosabiedrība, EUR Maza, EUR Vidēja, EUR
Neto apgrozījums 700 000 8 000 000 40 000 000
Bilance 350 000  4 000 000 20 000 000
Darbinieku skaits 10 50 250

Kāpēc ir svarīgi noteikt, kādā kategorijā sabiedrība ir? Atkarībā no kategorijas gada pārskatā atšķiras informācija, kuru nepieciešams norādīt obligāti. Ir informācija, kuru nepieciešams iekļaut visu veidu kategoriju sabiedrību gada pārskatos, informācija, kuru nepieciešams iekļaut tikai mazu sabiedrību gada pārskatos, informācija, kuru nepieciešams iekļaut tikai vidēju un lielu sabiedrību kategoriju gada pārskatos, un informācija, kuru nepieciešams iekļaut tikai lielu sabiedrību kategoriju gada pārskatos. Bet, piemēram, vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāti nepieciešams gada pārskatā iekļaut naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu saskaņā ar GPKGPL 9. panta 2. daļu. Gadās, ka galvenie grāmatveži vai finanšu speciālisti revidentiem iesniedz gada pārskatu, bet nav pārliecinājušies, kādai kategorijai sabiedrība atbilst, un nav sagatavojuši naudas plūsmu, vai tieši otrādi — ir sagatavojuši naudas plūsmu, kad tā nav bijusi nepieciešama.

Tāpat, balstoties uz sabiedrības kategoriju, var būt pieejami dažāda veida atvieglojumi, piemēram, saskaņā ar GPKGPL 56. pantu mikrosabiedrībai ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja tā GPKGPL 55. panta 3. daļas 3. punktā minēto informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz finanšu pārskata pielikumā.

Ar ko atšķiras papildus nosacījumi attiecībā uz informācijas iekļaušanu gada pārskatā no atvieglojuma? Papildus informācijas regulējošās normatīvo aktu sadaļas nosaka, piemēram, ka vidējām un lielām sabiedrībām saskaņā ar GPKGPL 53. panta 1. daļas 3. punktu nepieciešams iekļaut šādu informāciju: vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsumma sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi). Papildus informācijas iekļaušana nozīmē to, ka jānorāda būs vairāk nekā citu kategoriju sabiedrībām.

Atvieglojumus nosakošās normatīvo aktu sadaļas norāda uz to, ko nav nepieciešams sagatavot vai citām darbībām, kas rezultēsies mazākā darba apjomā, ja atbilsti noteiktajai kategorijas. Piemēram, GPKGPL 57. pants nosaka, ka mikrosabiedrībai atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Saīsinātajā finanšu pārskata pielikumā atļauts nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 52. panta pirmās daļas 4., 7. un 8. punktā. Atvieglojums nosaka to, ka jānorāda un/vai jāiekļauj būs mazāk nekā citu kategoriju sabiedrībām.

Ir svarīgi saprast, ka gadījumā, ja, piemēram, maza sabiedrība ir pārsniegusi divus no trijiem kritērijiem tikai vienu gadu, tas nebūt vēl nenozīmē, ka uzņēmums atbilst noteiktajai kategorijai. Kritērijus ir nepieciešams pārsniegt vismaz divus gadus no vietas. Saskaņā ar GPKGPL 5. panta 6. daļu — ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus. Naudas plūsmu ne vienmēr ir vienkārši sagatavot, un autorei gribētos piebilst, ka tā ir viena no sarežģītākajām gada pārskata sadaļām, tādēļ sagatavot to, ja tā nav nepieciešama, aizņem atkal tik dārgo gada slēgšanai paredzēto laiku. Vieglāk noteikti ir sākt ar kritēriju pārbaudi un salīdzināšanu, kā tie mainījušies pēdējo divu gadu laikā. Tomēr nav vērts satraukties, jo sabiedrību gada pārskatu pārbaudi zvērinātie revidenti vienmēr sāks ar sabiedrības kategorijas noteikšanu, turklāt arī EDS norādīs brīdinājumu, ja būs nepieciešams pievienot naudas plūsmas pārskatu, bet par strukturēto pielikumu korektu aizpildi EDS brīdinājumus neparādīs.

Vadības ziņojuma saturs

Vadības ziņojums ir viena no sadaļām, kurām bieži vien tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā cita gada pārskata sadaļām, jo to nesagatavo finansisti, un ir situācijas, kad netiek pievērsta uzmanība tam, ka arī vadības ziņojuma saturs ir iekļauts un aprakstīts GPKGPL. GPKGPL 8. panta 2. daļa nosaka, ka gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. 

GPKGPL 55. panta 1. daļa nosaka, ka vadības ziņojumā sniedz skaidru informāciju par sabiedrības attīstību, darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi atbilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai. 55. panta 2. un 3. daļa nosaka detalizētāku informāciju, kas tiek sagaidīta vadības ziņojumā. 55. panta 4. daļa nosaka, ka attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām ir atļauts neiekļaut 2. daļas 2. punktā minētos rādītājus (galvenos sabiedrību un attiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem vai citu informāciju). Uzskaitījums, kas neaptver iepriekš minēto atvieglojumu, ir plašs un ietilpīgs, tādēļ vadībai ar to būtu jāiepazīstas un jāanalizē, kas tieši attiecībā uz sabiedrību ir atbilstošs un piemērojams un kas nē, protams, ievērojot samērīgumu ar uzņēmuma apjomu un sarežģītību. Tomēr autore vēlas uzsvērt, ka vadības ziņojums nedrīkstētu sastāvēt no pāris (piemēram, diviem vai trīs) īsiem teikumiem, kas neko neizsaka par pašu sabiedrību. Tāpēc vadības ziņojuma sagatavošanai vajadzētu pievērsties ar tādu pašu nopietnību kā gada pārskata sagatavošanā.

Vadības ziņojums ir nozīmīgs informācijas avots jebkurā gada pārskatā un noteikti ir aktuāli pārskatīt ne tikai vadības ziņojuma formu, bet pievērst arī uzmanību, vai tas ir sagatavots atbilstoši GPKGPL. GPKGPL 55. pantā ir norādīts Vadības ziņojuma saturs un atvieglojumi. Vadības ziņojumam noteiktās sadaļas: 

  • darbības veids;
  • sabiedrības īss darbības apraksts pārskata gadā un finansiālais stāvoklis;
  • galvenie sabiedrību un nozari raksturojošie nefinanšu rādītāji (lielām sabiedrībām);
  • nākotnes izredzes un turpmākā attīstība;
  • pētniecības un attīstības pasākumi;
  • sabiedrības savu akciju vai daļu kopums;
  • sabiedrības filiāles un pārstāvniecības ārvalstīs;
  • finanšu instrumentu izmantošana;
  • finanšu risku vadība.

Sadaļa par finanšu risku vadību no GPKGPL 55. panta 3. daļas 5. punkta:

«a) finanšu riska vadības mērķi un politiku, pieņemtā riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite,

b) sabiedrības pakļautību tirgus riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.»

Neatbilstošs metožu apraksts

Autores praksē finanšu speciālisti pārsvarā sagatavo gada pārskatu uz iepriekšējā pārskata gada formas pamata. Tomēr, lai kā liktos, ka jaunais gada pārskatā iekļaujamais finanšu pārskata gads un finanšu dati nebūt neatšķiras no iepriekšējā — tomēr ne vienmēr tā ir. Visaktuālāk šis pieņēmums izpaužas grāmatvedības metožu aprakstā, kas apraksta gada pārskata sagatavošanas principus, kā arī finanšu posteņus gada pārskatā. Autore ievērojusi, ka galvenie grāmatveži un citi finanšu speciālisti nelabprāt pārlasa metožu aprakstus, tos neaktualizē, kā rezultātā tie ilgstoši ir neatbilstoši aktuālajai situācijai, līdz to ievēro, kāda trešā puse un uz to norāda. Arī saņemot pirmo reizi gada pārskata formu no revidentiem, sabiedrības atbildīgajam darbiniekam, kas sagatavos gada pārskatu, nepieciešams to pārskatīt un aktualizēt atbilstoši sabiedrības situācijai un apstākļiem, kā arī nozarei. Nav iespējams sagatavot formu, kas būtu derīga absolūti visām sabiedrībām, tādēļ, piemēram, galvenajam grāmatvedim, caurskatot formu, jāaktualizē metožu apraksts atbilstoši ieņēmumu atzīšanas kārtībai, uzkrājumu šaubīgo debitoru parādiem veidošanas kārtībai u.c. posteņu metožu aprakstiem, kā arī definīcijām. No revidentu sabiedrības puses būtu sagaidāms, ka tā, iesūtot jauno pārskata formu, ir atjaunojusi atsauces uz normatīvajiem aktiem, pārskatījusi definīcijas un izslēgusi normatīvajos aktos vairs neaktuālas pozīcijas, aprakstus.

Piezīmes nenorādīšana un/vai nekorekta sagatavošana

Piezīmju nenorādīšana būtiskām pozīcijām (it sevišķi, ja konkrētās pozīcijas parādījušās pirmo reizi) ir diezgan bieža parādība. Mainoties ekonomiskajiem apstākļiem valstī, dažas no piezīmēm kļūst īpaši aktuālas un biežāk pielietojamas. Tā, piemēram, saistībā ar valsts atbalsta programmām un tajās saņemto finansējumu ir nepieciešams to detalizēti atšifrēt gada pārskata pielikumā atsevišķā piezīmē.

Ja grāmatvedim ir vairākus gadus lietota forma un revidentiem nav tikusi lūgta atjaunota forma (revidenti regulāri atjauno gada pārskatu formas atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām), vai arī no jaunās formas sabiedrība ir atteikusies, viens no potenciālajiem kļūdas riskiem ir jaunas piezīmes neiekļaušana. Revidentu sabiedrības pieejamajā formā ir iekļautas gandrīz visu iespējamo posteņu piezīmes. Dažreiz tiek piemirsts šīs piezīmes, piemēram, ja forma ir MS Excel formātā, tik vien kā athaidot, jo nepieciešamība radusies pirmo gadu. 2021. gada pārskatu pārbaudē ik pa laikam autore praksē sastapās ar situācijām, kur aizvien gada pārskatā nebija iekļauta piezīme par pamatlīdzekļu atsavināšanas bruto ieņēmumiem un izdevumiem, lai gan šie grozījumi stājās spēkā 2018. gada 3. janvārī.

Tā, piemēram, saskaņā ar GPKGPL 52. panta 1. daļas 5. punktu bieži tiek aizmirsts, ka pielikumos attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni nepieciešams atšifrēt kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu. Autore uzskata, ka ļoti pārskatāmi izskatās, ja tiek norādīts līguma numurs, datums, aizņēmuma/aizdevuma līgumu gadījumos procentu likme, nodrošinājuma veids un neliels apraksts par ilgtermiņa kreditora parādu. Šeit parasti rodas kļūdas arī saistībā ar to, ka atšifrējums nepieciešams ilgtermiņa kreditoriem virs pieciem gadiem, bet ilgtermiņš bieži vien saistās ar termiņu virs viena gada. Normatīvie akti nenosaka, ka nepieciešams šo informāciju uzrādīt, ja termiņš ir līdz pieciem gadiem, tādēļ būtu jāizvērtē, vai šāda piezīme ir vai nav būtiska gada pārskata skaidra un patiesa priekšstata atspoguļošanai.

Gada pārskata pielikumā ir piezīmes, kuras sniedz detalizētu atšifrējumu, piemēram, peļņas vai zaudējumu posteņu detalizācija. Ir situācijas, kad, piemēram, posteņa «Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi» kopējā summa ir 200 000 EUR. Ir sniegta detalizācija, ka 120 000 EUR ir neto ieņēmumi no pamatlīdzekļu atsavināšanas, bet atlikusī summa norādīta kā citi ieņēmumi. Šāda piezīme nesniedz skaidru priekšstatu, jo būtiska piezīmes kopsummas daļa ir atstāta neatšifrēta. Autores praksē kā viens no nosacījumiem bija tas, ka neatšifrētā piezīmes summa nedrīkst pārsniegt 15–20% no pozīcijas kopējās summas. Tas nozīmē, ka iepriekš minētajā piemērā neatšifrēt varētu līdz 40 000 EUR. Ja citi peļņas vai zaudējuma aprēķina, vai bilances posteņi tiek atšifrēti summās zem 80 000 EUR, bet posteņa «Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi» šādā apmērā netiek atšifrēti, tas lietotājam rada papildus jautājumus. Uz visu gada pārskatu būtu nepieciešams attiecināt vienus un tos pašus pieņēmumus posteņu detalizētā atšifrēšanā gada pārskata pielikumā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Praksē redzētas arī situācijas, kad ir atšifrēti pat 20 EUR, turpretī būtiski posteņi nav pat aprakstīti pie metodēm, arī šādos gadījumos finanšu speciālistam būtu nepieciešams izvērtēt, vai tas tiešām ir vajadzīgs un palīdz skaidra un patiesa priekšstata gūšanai, vai tieši otrādi — veido nepārskatāmu gada pārskata izskatu un novērš uzmanību no būtiskajām lietām un posteņiem.

Īstermiņa un ilgtermiņa daļas korekta uzrādīšana bilancē

Vairākas sabiedrības naudas plūsmas nodrošināšanai izmanto aizņēmumus, vai tieši otrādi — izsniedz aizdevumus, piemēram, radniecīgām vai asociētām sabiedrībām. Kāpēc kļūdas viešas šajā sadaļā? Ir viegli noteikt, ka īstermiņa aizņēmums ir tāds, kura atmaksas termiņš ir līdz gadam, bet ilgtermiņa aizņēmums ir tāds, kura atmaksas termiņš ir virs viena gada un ilgāk. Tomēr īstermiņa un ilgtermiņa sadalījums nav piemērojams tikai, ņemot vērā aizdevuma, aizņēmuma līgumā noteikto termiņu. Ļoti liela nozīme šajā sadalījumā ir arī līguma nosacījumu izpildei. Piemēram, ja sabiedrības aizņēmuma līgumā no kredītiestādes ir iekļautas kovenantes (covenants) jeb nosacījumi, kurus sabiedrībai nepieciešams izpildīt, lai tā nekvalificētos aizņēmuma priekšlaicīgai atgriešanai, un tā tos neizpilda, aizņēmums klasificējams kā īstermiņa pat tad, ja līgumā aizņēmuma atgriešanas termiņš ir noteikts, piemēram 2026. gads. Neizpildot kovenantes, sabiedrība pilnībā pakļauj sevi riskam, ka kredītiestāde aizņēmumu lūgs atmaksāt priekšlaicīgi.

Neto summu uzrādīšana gada pārskatā

Svarīgi, lai gada pārskatā peļņas vai zaudējumu pozīcijās un bilancē uzrādītās summas tiktu norādītas atbilstoši, nevis neto vērtībā. Saskaņā ar GPKGPL 14. panta 1. daļas 8. punktu nosaka, ka, izņemot 14. panta 3. daļā minēto gadījumu, jebkāds ieskaits starp bilances aktīva un pasīva posteņiem vai peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts. GPKGPL nosaka, kuras divas ir vienīgās pozīcijas, kurās drīkst atspoguļot informāciju neto vērtībā. GPKGPL 14. panta 3. daļa nosaka, ka, ja tiek izslēgts atsavināts vai likvidēts ilgtermiņa ieguldījumu objekts, savstarpēji ieskaita ar minētā objekta izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas. Šādā gadījumā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda neto vērtību — peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa ieguldījumu objekta atsavināšanas, kuru aprēķina kā starpību starp izslēgtā objekta bilances vērtību un tā atsavināšanas vai likvidācijas ieņēmumiem un izdevumiem ar nosacījumu, ka finanšu pārskata pielikumā ir norādītas bruto summas. Sabiedrība ir tiesīga peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīt neto vērtībā arī gūto peļņu vai radušos zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, kurus aprēķina kā starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem, kas radušies pārskata gadā ārvalstu valūtas kursu svārstību dēļ.

Visās pārējās pozīcijās summas nepieciešams norādīt bruto vērtībā. Tās pozīcijas, kurās visbiežāk tas netiek ievērots un netiek veikta pārklasifikācija, ir pircēju un pasūtītāju parādi, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, citi debitori, pārējie kreditori, nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Autores praksē ļoti bieži sabiedrības pasīva puses pozīcijā nodokļu atlikumu uzrāda neto vērtība. Atlikumu uz finanšu pārskata beigām būtu nepieciešams sadalīt starp parādu valstij un pārmaksu, un uzrādīt atsevišķi — pārmaksu aktīva pusē sadaļā citi debitori, bet parāda daļu pasīva puses nodokļu postenī.

Neizdalīti radniecīgo un/vai asociēto sabiedrību parādi, kā arī parādi radniecīgajām un/vai asociētajām sabiedrībām

Pirms gada pārskata sagatavošanas būtu nepieciešams pārskatīt sabiedrības struktūru. Tas ir svarīgi ne tikai patiesas informācijas pārbaudei un uzrādīšanai gada pārskatā, bet arī transfertcenu aspektā, revīzijas laikā veicot pārbaudi.

It sevišķi vidēju un lielu sabiedrību kategorijās bieži notiek izmaiņas — sabiedrības tiek dibinātas, kā arī darbība izbeigta, un struktūra gada laikā noteikti var būt mainījusies. Galvenajiem grāmatvežiem būtiski piefiksēt atlikumus debitoru un kreditoru sarakstos ne tikai attiecībā uz negatīvajām summām, kuras nepieciešams pārklasificēt, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri saskaņā ar GPKGPL ir uzskatāmi par radniecīgām vai asociētām sabiedrībām. GPKGPL 18. panta 3. daļa nosaka, ka radniecīgas sabiedrība gada pārskata sagatavojošajai sabiedrībai ir tāda, kurā iegūtas vairāk par 50% no citas sabiedrības akcijām vai kapitāla daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām), bet asociēta sabiedrība, ja iegūtas ne mazāk par 20%, bet ne vairāk par 50% no akcijām vai kapitāla daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām).

Sabiedrības pamatinformācijas nepareiza norādīšana

Uzreiz pēc sabiedrības kategorijas noteikšanas nākamā sadaļa, kam revidents pievērsīs vērību, būs norādītā pamatinformācija par sabiedrību. Par katru no sabiedrībām tiks iegūta publiski pieejamā informācija, kā arī pārbaudīti valdes, padomes un/vai akcionāru lēmumi. Un, lai gan liekas, ka šī sadaļa jau nu noteikti ir tā, kur kļūdas netiek pieļautas — ir ievērots tieši pretējais. Finanšu speciālisti parasti piemirst rediģēt veiktās izmaiņas, vai pārbaudīt informāciju, kas norādīta vairākus gadus no vietas iepriekšējos gada pārskatos. Ir svarīgi norādīt valdes, padomes izmaiņas (autore bieži veica salīdzināšanu arī ar sabiedrības statūtos noteikto informāciju saistībā ar valdes un padomes locekļu skaitu), pārbaudīt reģistrācijas numuru, ieraksta reģistrā veikšanas vietu, datumu. Ir bijušas situācijas, kurās finanšu speciālisti norāda, ka, piemēram, šo izmaiņu reģistrēšana nav viņu, bet juridiskās nodaļas pārziņā. Tomēr finanšu speciālistam ar valdes un padomes lēmumiem būtu nepieciešams iepazīties laikus un, ja juridiskās nodaļas speciālisti ir palaiduši garām informācijas atjaunošanu Uzņēmumu reģistrā, to būtu vēlams atgādināt. Finanšu speciālistam jāpievērš uzmanība tam, vai visas izmaiņas tiešām reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, jo tas ietekmēs gada pārskatu un to, kam būs nepieciešams parakstīt gada pārskatu, un to, vai visa sagatavotā un iesniegtā informācija ir patiesa un atbilst aktuālajai situācijai.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvietošana

Ja sabiedrības īpašumā ir ilgtermiņa ieguldījumi, saskaņā ar GPKGPL 52. panta 7. daļu, gada pārskatā iekļaujot ilgtermiņa ieguldījumu kustības tabulu, nepieciešams norādīt arī jebkuru pārvietošanu uz citu posteni. Šo sadaļu praksē reizi pa reizei aizmirst. Kustības tabulā autores praksē gada pārskats iekļāva rindiņu pārvietošanu, ko viegli pārbaudīt (rindas kopsummai nepieciešams būt 0, ja pārvietošana notiek, piemēram, starp avansa maksājumiem un tehnoloģisko iekārtu sadaļu). Gadījumā, ja pārvietošana nenotiek ilgtermiņa ieguldījumu ietvaros, bet uz citu posteni, piemēram, krājumi, kopsumma nebūs 0, un tā būs kā sava veida kontrole. Šādā gadījumā zem kustības tabulas, būtu nepieciešams komentārs par to, kādas izmaiņas notikušas un kāpēc kustība veikta, protams, ņemot vērā transakcijas būtiskumu. Nav nepieciešams pievienot komentāru par 20 EUR kustību.

Pēcbilances notikumu neiekļaušana

Zvērināta revidenta atzinums tiek izdots noteiktā laika periodā pēc finanšu pārskata gada noslēgšanas. Tomēr līdz šī atzinuma parakstīšanai un gada pārskata parakstīšanai ir pagājis zināms laiks, kurā var notikt pietiekami daudz būtisku notikumu, kuri var ietekmēt sabiedrības turpmāko darbību pat tik krasi, ka apdraudēt tās turpmāko pastāvēšanu. Notikumu pozitīvas ietekmes rezultāts pēcbilances laika posmā pēc finanšu pārskata gada beigām, iespējams, nav tik būtisks lietotājam, lai pieņemtu nākotnes lēmumus, lai gan no gada pārskata sagatavotāja skatupunkta to būtu ļoti vēlams iekļaut, kā koriģējoša vai negatīva pēcbilances notikuma iekļaušana. Retos gadījumos grāmatveži iekļauj jau pašā gada pārskata sākotnējā versijā pēcbilances notikumu piezīmi, un bieži nākas lūgt gada pārskata papildināšanu ar to, lai gan ietekme ir acīmredzama jau finanšu pārskata gadā. Pēdējo gadu būtiskākie pēcbilances notikumi, kas ietekmējuši gada pārskatu — Covid–19 un karadarbība Ukrainā. Šie divi notikumi tiešu negatīvu ietekmi visvairāk atstāja viesmīlības un izmitināšanas nozarē, tomēr arī citās nozarēs šo ietekmi sabiedrības izjuta izmaksu pozīcijās kā inflācijas celšanos.

Kvalitatīva gada pārskata sagatavošana ir rūpīgs grāmatvedības un sabiedrības vadības kopdarbs, kas apvieno konkrētus vēsturiskos faktus un var tikt izmantots turpmāku lēmumu pieņemšanai un iepriekšējo darbību/lēmumu analizēšanai. Ne tikai normatīvu aktu pārskatīšana, bet arī grāmatvedības literatūras analīze, atbilstošu profesionālo konsultantu piesaiste un jaunu tehnisko risinājumu ieviešana veicina sasniegt kvalitatīvu rezultātu katru gadu. Tāpēc autore iesaka jau laikus iesākt sagatavošanos gada pārskatam, kā arī iepazīties un pievērst uzmanību būtiskākajiem aspektiem, kuru rezultātā varētu ieviesties kļūdas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.