Grāmatvedība — valoda, kurā izstāsta uzņēmuma finanšu stāstu

Žurnāla Bilance aizvadītā gada konferencē kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā. Titulu «Gada grāmatvedis 2025» ieguva Rīgas Valsts tehnikuma ilggadējā grāmatvede un profesionālo kompetenču pedagoģe Nataļja Paramonova. Viņa atzīst, ka grāmatvedība ir joma, kurā zināšanu apguve nekad nebeidzas, jo grāmatvedība nav tikai cipari, bet arī domāšana, atbildība un uzticamība.

Vēlreiz apsveicu ar «Gada grāmatveža 2025» titulu! Ar kādām sajūtām saņēmāt šo balvu?

Tas man bija patīkams un aizkustinošs pārsteigums. Sajūtas bija ļoti emocionālas — gandarījums un pateicība kolēģiem par mana darba augsto vērtējumu. Oto Kristiāns Abrams, Rīgas Valsts tehnikuma pedagogs un ārpakalpojuma grāmatvedis, ir mans bijušais audzēknis, tāpat kā Laila Umbraško, Rīgas Valsts tehnikuma Komercdarbības nodaļas vadītāja. Ar lepnumu skatos uz viņu profesionālajiem un personīgajiem sasniegumiem. 

Īpaši vēlos izcelt Ivetu Bahmani, Rīgas Valsts tehnikuma galveno grāmatvedi un manu tiešo vadītāju — dzīvespriecīgu, talantīgu un iedvesmojošu līderi.

Pateicoties tieši šiem cilvēkiem par mani uzzināja žurnāla Bilance un citu portālu auditorija. Tā ir atzinība ne tikai par paveikto darbu, bet arī par gadiem ieguldīto darbu, pacietību un atbildību. Jutos novērtēta gan kā profesionāle, gan kā pedagogs, un tas iedvesmo turpināt iesākto ar vēl lielāku degsmi.

Kā radās interese par skaitļu pasauli?

Interese par skaitļiem, kārtību un precizitāti man radās jau skolas gados. Lielu ietekmi uz manu izglītības ceļu atstāja tēvs, kurš savulaik bija absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu (toreiz — Rīgas Industriālo politehnikumu), iegūstot mehāniķa profesiju. Pateicoties viņa iedrošinājumam, iestājos Rīgas 13. vidusskolas matemātikas — fizikas klasē, kas bija pazīstama ar spēcīgiem un prasīgiem matemātikas skolotājiem. Devīto klasi pabeidzu ar atzinības rakstu par labām un teicamām sekmēm.

Tieši šajā laikā manā dzīvē notika smags pavērsiens — aizgāja mūžībā tēvs. Tas bija liels emocionāls pārdzīvojums, un šī iemesla dēļ nolēmu neturpināt mācības matemātikas virzienā, jo baidījos nenokārtot iestājeksāmenu fizikā. 10. klasi izvēlējos ar literāro novirzienu.

Turpmāko izglītības izvēli būtiski ietekmēja vecāku draugu ieteikumi. Toreiz valdīja uzskats, ka sievietēm piemērotākā profesija ir pedagoga darbs, nevis inženierzinātnes. Tā kopā ar bērnības draudzeni iestājos Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Studijas pabeidzu, ieguvu pedagoga diplomu un mācīju valodas, taču pēc pedagoģiskās prakses skolā pieņēmu būtisku lēmumu — sapratu, ka strādāt skolā šajā jomā nevēlos.

Kāpēc nepatika darbs skolā? Tagad taču jauniešiem mācāt grāmatvedību!

Studējot Universitātē, prakses laikā skolā mācīju 7. klases skolēnus, netiku ar viņiem galā — šis vecums ir gana sarežģīts. Tāpēc pieņēmu lēmumu, ka nebūšu ne bibliotekāre, ne skolotāja, ne tulks.

Beidzot augstskolu, sanāca tā, ka man piedāvāja darbu Rīgas Valsts tehnikumā par noliktavas pārzini — bija jāskaita un jāizsniedz spuldzītes, cita veida materiāli, tas viss bija jāiegrāmato lielā žurnālā. Tagad šādas noliktavas un amata vairs nav.

Šeit atkal atgriezos pie savām patiesajām interesēm — skaitīšanas, uzskaites un sistēmas veidošanas. Darbs bija manuāls, taču, izmantojot Excel, izstrādāju noliktavas uzskaites programmu, kas būtiski atviegloja darbu gan man, gan kolēģiem, kuri šo darbu turpināja pēc manis.

Tagad tehnikumā grāmatvedību pasniedzu 16 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri ir apzinīgi, mērķtiecīgi. Tas ir pavisam savādāk, nekā mācīt pusaudžus. Pavisam kopā Rīgas Valsts tehnikumā mācās ap 2000 audzēkņu, bet tieši uzskaites grāmatveža profesionālo kvalifikāciju apgūst 120 jaunieši — katrā kursā 30. Mācību ilgums ir četri gadi.

Kad sapratāt, ka vēlaties būt grāmatvede? 

Laikā, kad biju noliktavas pārzine, mana profesionālā dzīve pamazām ievirzījās grāmatvedības jomā, jo biju cieši saistīta ar materiālu uzskaiti. Iepazinos ar Rīgas Valsts tehnikuma grāmatvežiem, un viena no kolēģēm ieteica apgūt grāmatveža profesiju, mācoties Rīgas Valsts tehnikumā neklātienē. 

Paralēli darbam noliktavā pusotra gada laikā pabeidzu tehnikumu un ieguvu grāmatveža kvalifikāciju. Mācību laikā apzināti vēlējos kļūt par grāmatvedi, sapratu, ka šī profesija apvieno analītisko domāšanu ar lielu atbildību. Grāmatvedība man šķita kā valoda, ar kuras palīdzību var izstāstīt uzņēmuma vai iestādes finanšu stāstu.

2000. gadā saņēmu piedāvājumu strādāt kādā uzņēmumā par grāmatvedi un uz laiku pametu Rīgas Valsts tehnikumu. Taču liktenis atkal atveda atpakaļ — man tika piedāvāts uzsākt darbu kā grāmatvedības profesionālo priekšmetu pasniedzējai. Tā bija liela atbildība un pārbaudījums, vienlaikus turpinot strādāt arī par uzņēmuma grāmatvedi.

Vēlāk Rīgas Valsts tehnikuma grāmatvedības nodaļā notika pārmaiņas — aizgāja grāmatvede, kura veica algu aprēķinus, un steidzami bija nepieciešams uzticams un atbildīgs speciālists. Toreizējā galvenā grāmatvede piedāvāja šo pienākumu uzņemties man, dodot iespēju paralēli turpināt arī pedagoģisko darbu. Tā mana profesionālā dzīve uz ilgu laiku cieši saistījās ar Rīgas Valsts tehnikumu.

Kur apguvāt nepieciešamās zināšanas?

Zināšanas esmu apguvusi gan profesionālās, gan augstākās izglītības ietvaros. Latvijas Universitātē 1998. gadā ieguvu bakalaura grādu filoloģijā un pedagoģijā. 2000. gadā pabeidzu Rīgas Valsts tehnikumu, saņemot grāmatveža diplomu. 

Turpinot studijas, 2003. gadā Latvijas Universitātē ieguvu 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar kvalifikāciju ekonomikā, bet 2005. gadā — sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā. Turpmāk esmu nepārtraukti papildinājusi profesionālās iemaņas dažādos kursos, semināros un praktiskajā darbā. Grāmatvedība ir joma, kurā mācīšanās nekad nebeidzas.

Ko akcentētu kā svarīgāko pasniedzējas darbā?

Svarīgākais pasniedzējas darbā ir spēja sarežģītas lietas izskaidrot saprotami un saistīt teoriju ar praksi. Ir būtiski iedvesmot audzēkņus un parādīt, ka grāmatvedība nav tikai cipari, bet arī domāšana, atbildība un uzticamība. Daudzi mani audzēkņi turpina mācības Latvijas Universitātē, esmu dzirdējusi uzslavas, ka pēc tehnikuma absolvēšanas ar viņiem ir viegli strādāt, viņi ir zinoši un kompetenti, ar grāmatvedības pamatzināšanām.

Šo 24 gadu laikā ir mainījušās tehnoloģijas, mācību metodes, normatīvie akti un arī paši audzēkņi — viņi ir digitāli zinošāki, prasīgāki. Taču nemainīga ir palikusi vajadzība pēc stabilām pamatzināšanām.

Par jums kolēģi pieteikumā konkursam «Gada grāmatvedis» raksta:

Cik liela interese mūslaikos jauniešiem ir par grāmatveža darbu? Vai tā ir starp pieprasītākajām profesijām?

Interese par grāmatveža profesiju joprojām ir stabila. Jaunieši arvien vairāk apzinās, ka tā ir droša, pieprasīta un perspektīva profesija. Labs grāmatvedis vienmēr būs vajadzīgs — gan uzņēmējdarbībā, gan valsts sektorā. Turklāt tā piedāvā dažādas karjeras iespējas. 

Daļa manu audzēkņu savu profesionālo ceļu sāka kā grāmatveža palīgi, bet ar laiku nodibināja savus grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumus un kļuva par ārpakalpojuma grāmatvežiem.

Varat nosaukt arī kādus mīnusus vai grūtības, ar ko jārēķinās topošajiem grāmatvežiem?

Darbs prasa lielu precizitāti, pacietību un spēju strādāt ar termiņiem. Atbildība ir augsta, kļūdas var dārgi maksāt. Jābūt gatavam regulārām izmaiņām likumdošanā un nepārtrauktai profesionālajai pilnveidei. 

Starp profesijas mīnusiem jāmin ilgstošs sēdošs darbs pie datora, kas var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpat ir situācijas, kad darba pienākumi jāveic arī ārpus noteiktā darba laika.

Kas būtu svarīgākais, ja vēlas apgūt grāmatveža arodu? Kas raksturo labu grāmatvedi?

Svarīgākais ir interese, atbildības sajūta un vēlme izprast procesus. Labu grāmatvedi raksturo analītiskā domāšana un spēja strādāt patstāvīgi. Tieši grāmatvedības pamati ir mans profesionālais pamats un arī lielākā aizrautība.

Kādām personības īpašībām jāpiemīt grāmatvedim, un kam šis arods nebūtu piemērots?

Grāmatvedim jābūt precīzam, pacietīgam, godīgam un disciplinētam. Grāmatveža profesijai ir liela sabiedriskā nozīme, tāpēc speciālistam ir jāapzinās un jāuzņemas atbildība — pret pasūtītājiem un kreditoriem, vadību, partneriem un darbiniekiem. Šis darbs nebūs piemērots cilvēkiem, kuriem nepatīk rutīna, darbs ar detaļām vai augsta atbildība.

Cik svarīgi grāmatveža darbā ir sevi pilnveidot? Kādām zināšanām un prasmēm jābūt labā līmenī?

Tas ir absolūti nepieciešams. Grāmatvedim jāseko līdzi normatīvo aktu izmaiņām, jāprot strādāt ar grāmatvedības programmām, jāattīsta digitālās prasmes un analītiskā domāšana. Svarīgas ir arī komunikācijas iemaņas un spēja pielāgoties pārmaiņām.

Esat arī vecākā grāmatvede — rēķināt darbinieku algas. Kas ir grūtākais šajā darbā?

Algu aprēķini nekad nav vienveidīgi — katru mēnesi ir savas nianses, katrs mēnesis var būt atšķirīgs — piemaksas, slimības lapas, atvaļinājumi, likumdošanas izmaiņas. 

Vislielākais izaicinājums ir saglabāt absolūtu precizitāti, atbildību un izmaksāt algas noteiktā termiņā, jo tas tieši ietekmē cilvēku labklājību.

Kā IKT sistēmas un grāmatvedības programmas ienāk grāmatvežu ikdienā?

Tās ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Programmas ievērojami atvieglo darbu, samazina kļūdu risku un ietaupa laiku, ļaujot vairāk koncentrēties uz analītisko darbu. 

Rīgas Valsts tehnikums bija pirmā valsts mācību iestāde, kas ieviesa un uzsāka darbu ar grāmatvedības programmu Horizon (tajā laikā Apvārsnis). Biju tā grāmatvede, kura pirmā sāka aprēķināt darba algas tehnikuma darbiniekiem šajā programmā. Tas bija liels izaicinājums un sarežģīts darbs — gan programmas ieviešana, gan ikdienas darba uzsākšana jaunā sistēmā. Pēc iegūtās pieredzes vēlāk konsultēju arī citas iestādes par darbu ar šo programmu. Šobrīd tā ir ļoti plaši izmantota gan uzņēmumos, gan valsts sektorā.

Kā mākslīgais intelekts ietekmē grāmatveža darbu?

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk grāmatvežu ikdienā, pārņemot rutīnas darbus — datu ievadi, dokumentu atpazīšanu un vienkāršu analīzi. Tas dod iespēju koncentrēties uz būtiskāko — finanšu analīzi, konsultēšanu un stratēģisku domāšanu.

Tomēr mākslīgajam intelektam joprojām ir savi ierobežojumi — tas nespēj pilnībā izprast situācijas kontekstu, pieņemt atbildīgus lēmumus nestandarta gadījumos vai interpretēt normatīvos aktus ar profesionālu skatījumu. Tāpēc mākslīgais intelekts šobrīd ir vērtīgs palīgs, bet ne aizvietotājs — cilvēka zināšanas, pieredze un spriestspēja grāmatvedībā joprojām ir izšķirošas.

Pastāv viedoklis, ka grāmatveža profesija jau paredzamā nākotnē varētu izzust. Vai to aizstās tehnoloģijas?

Man ir īpaši tuvs grāmatvežu simbols, kas sastāv no saules, svariem un Bernulli līknes. Tieši Bernulli līkne šajā simbolā iemieso grāmatvedības mūžīgumu — ideju, ka grāmatvedība, reiz sākusies, nekad neizzūd, bet nepārtraukti turpinās un attīstās. Es šai domai patiesi ticu. 

Uzskatu, ka grāmatveža profesija nevis izzudīs, bet gan mainīsies un attīstīsies līdzi laikam. Tehnoloģijas spēj aizstāt tehniskus un rutīnas procesus, taču tās nevar pilnvērtīgi aizvietot profesionālu spriestspēju, atbildību, normatīvo aktu interpretāciju un cilvēcīgu komunikāciju ar klientiem vai uzņēmuma vadību. Nākotnes grāmatvedis būs finanšu konsultants un uzticams sadarbības partneris, nevis tikai skaitļu apstrādātājs.

Kādi ir jūsu plāni nākotnes profesionālajai izaugsmei?

Mani nākotnes plāni ir cieši saistīti ar nepārtrauktu profesionālo pilnveidi — gan sekojot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, gan apgūstot jaunākās tehnoloģijas un digitālos risinājumus grāmatvedībā. Vienlaikus man ir svarīga arī izglītības joma, tāpēc plānoju turpināt pedagoģisko darbu, pasniedzot grāmatvedību Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem.

Mans mērķis ir ne tikai nodot profesionālās zināšanas, bet arī pilnveidot mācību procesu, apgūstot un ieviešot mūsdienīgas mācību metodes, kas ir saprotamas, interesantas un motivējošas jauniešiem. Es uzskatu, ka interese un prieks par izvēlēto profesiju ir būtisks priekšnoteikums tam, lai audzēkņi ar pārliecību iegūtu gan vidējo, gan profesionālo izglītību un pēc tehnikuma beigšanas veiksmīgi iekļautos darba tirgū grāmatvedības nozarē.

Sagatavojot jauniešus ar stabilām priekšzināšanām un izpratni par savu atbildību, iespējams veidot profesionāļus, kuri spēj kvalitatīvi strādāt, pelnīt un vienlaikus dot ieguldījumu valsts attīstībā, nodrošinot korektu uzskaiti un nodokļu aprēķinu. Tas ir būtisks ieguldījums gan uzņēmumu ilgtspējā, gan valsts budžeta veidošanā un kopējā sabiedrības labklājībā.

Bez grāmatvedes darba jums vēl ir arī «radošā bilance» — tehnikumā organizējat dažādus pasākumus — žetona vakarus, audzēkņu profesionālās meistarības konkursu «Grāmatvežu svētki», mācību ekskursijas, ballītes kolēģiem. Par jums joko: ja nestrādātu par grāmatvedi, tad būtu izcila radošās jomas pārstāve — režisore, dažādu pasākumu rīkotāja. Vai saredzat sevi arī citā darbā jeb tas ir kā papildinājums personīgajām izpausmēm?

Radošā darbība man ir kā patīkams līdzsvars nopietnajam grāmatvedes darbam. Pasākumu organizēšana ļauj izpausties citā veidā, to vairāk redzu kā harmonisku papildinājumu vai hobiju, nevis alternatīvu profesiju. Grāmatvedība ir mans pamats un aicinājums.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2026. gada marta (531.) numurā.