0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrāmatvedis digitālajā biznesa vidē

Grāmatvedis digitālajā biznesa vidē

Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore

Jau 13 gadus žurnāls Bilance gada nogalē pulcēja grāmatvežus, finanšu ekspertus un visus interesentus, lai apspriestu aizvadīto gadu un jaunajā gadā sagaidāmās aktualitātes. Konferences vienmēr tiek organizētas par aktuālām tēmām, un plaši tika apspriesta digitalizācijas ietekme uz grāmatvežu ikdienu. Konferences pirmajā daļā bija aicināti piedalīties Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji: FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Astra Priede, kā arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Otrajā daļā jau visiem pazīstami publikāciju un semināru autori:…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Edijs Bošs,Bilances konferences moderators un Vita Zariņa, Bilances galvenā redaktore
Edijs Bošs, Bilances konferences moderators un Vita Zariņa, Bilances galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Jau 13 gadus žurnāls Bilance gada nogalē pulcēja grāmatvežus, finanšu ekspertus un visus interesentus, lai apspriestu aizvadīto gadu un jaunajā gadā sagaidāmās aktualitātes. Konferences vienmēr tiek organizētas par aktuālām tēmām, un plaši tika apspriesta digitalizācijas ietekme uz grāmatvežu ikdienu.

Konferences pirmajā daļā bija aicināti piedalīties Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji: FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Astra Priede, kā arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Otrajā daļā jau visiem pazīstami publikāciju un semināru autori: Ilze Zvirbule–Palmbaha, Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, kā arī Dita Sloka no AS Cēsu alus.

Ilmārs Šņucins,Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Foto: Aivars Siliņš

FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins prezentāciju sāka ar atskatu uz 2022. gadu un uzsvēra nodokļu politikas stabilitāti, jo 2022. gadā būtiskas nodokļu izmaiņas netika pieņemtas, tomēr bija jautājumi saistībā ar atbalstu Covid–19 infekcijas seku pārvarēšanai, ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, notika darbs pie starptautiskas vienošanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu un zaļā kursa, kas ietekmē ne tikai uz vidi, bet arī nodokļu jautājumus.

Salīdzinoši jauna ir Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kura ir akceptēta Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas trialogā, un sagaidāms, ka tā tiks pieņemta vēl 2022. gadā. Šī direktīva ievieš pienākumu uzņēmumiem savā vadības ziņojumā publiski atklāt informāciju par ilgtspējības ietekmi, riskiem un iespējām, pamatojoties uz obligātajiem ilgtspējības ziņošanas standartiem. Mērķis ir palīdzēt pāriet uz ilgtspējīgāku ekonomiku, aizstājot pašreizējo Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu ar daudz plašāku un saprotamāku regulējumu attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju, balstoties uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

CSRD direktīva paredz ziņošanu ieviest pakāpeniski, sākot ar uzņēmumiem, uz kuriem jau attiecas Nefinanšu pārskatu direktīvas prasības. Paredzams, ka šiem uzņēmumiem informācija par ilgtspējību būs jāatklāj, sākot ar 2024. pārskata gadu.

Astra Kaļāne,Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore
Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore
Foto: Aivars Siliņš

FM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes prezentācijas tēma bija «Galvenās izmaiņas tiešo nodokļu normatīvajos aktos un sagaidāmās aktualitātes». Tika stāstīts par grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu un citiem grozījumiem un papildinājumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā izmaiņas saistītas ar sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kurā paplašināta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošana; kā arī pagarināts laika periods, kurā persona var tikt iesaistīta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanā no 65 līdz 90 dienām. Tāpat Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma izmaiņa darba devēju pabalstu par bērna piedzimšanu aplikšanā ar nodokļiem, kur ar IIN un VSAOI netiek aplikts darba devēja darbiniekam piešķirts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 250 eiro par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas; nodokļa nepiemērošana, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām vai maksātnespējas procesā; no aplikšanas ar IIN tiek atbrīvots arī ienākums, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu; informācijas aprites izmaiņas saistībā ar ieguldījumu kontu — instrukcija likumā; un citas izmaiņas.

A. Kaļāne informēja par grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, par īpašiem noteikumiem IIN piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem: piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 eiro mēnesī, ja persona gūst ar IIN progresīvo likmi apliekamu ienākumu Latvijā; piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī. Fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. 

Virknē grozījumu UIN precizēts nedrošo debitoru parādu regulējums attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuriem jāpiemēro vai kuri izvēlējušies piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS); pie noteiktiem nosacījumiem pagarina nedrošajiem debitoru parādiem noteikto 36 mēnešu periodu līdz 60 mēnešiem; maina noteikto procentu pārsnieguma aprēķina kārtību attiecībā uz procentiem, kuru apmērs pārsniedz 3 milj. eiro. Normu piemēro procentu neto starpībai; precizē normu par aplēstajiem procentiem operatīvajai nomai, atvieglojumu piemērošanas kārtību ziedojumiem un citi svarīgi precizējumi.

Tika uzsvērts, ka SDIe konta pakalpojums ļauj mikrouzņēmumiem būtiski samazināt administratīvo slogu. Nebūs nepieciešama mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšana, kā arī valsts budžetā maksājamo (MUN) summu aprēķināšanu un pārskaitīšanu uzņēmēja vietā sadarbībā ar VID automātiski veiks banka. Šo risinājumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs sākt izmantot līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas dienu, esošais MUN maksātājs — ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu. 

Nākotnē sagaidāmie risinājumi: grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā ar 2023. gada valsts budžetu; kompensācijas par attālināto darbu neaplikšana ar nodokļiem pagarināšana; nodokļu maksāšanas pienākumu pāreja ģenerāluzņēmumam, ja apakšuzņēmums nemaksā; nodokļu optimizācijas shēmu izskaušana u.c.

Grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā: nodokļu uzlikšanas tiesības valstij arī situācijās, kad nodokļu maksātājs šajā valstī veic ekonomisko darbību bez fiziskas klātbūtnes; starptautisko uzņēmumu grupu peļņas aplikšana ar nodokli vismaz minimālā līmenī (efektīvā likme 15%), tādējādi mazinot agresīvu nodokļu konkurenci starp valstīm.

No 2024. gadu sagaidāma NĪN politikas maiņa, vienlaikus ar jaunām NĪ kadastrālajām vērtībām mazinot nodokļu likmes.

Arta Priede,Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja
Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja
Foto: Aivars Siliņš

FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede stāstīja par praktiskām digitalizācijas aktualitātēm uzņēmumos. Grāmatvedības likums paredz iespēju izmantot elektroniskos dokumentus — jebkāds saturs, kas tiek glabāts elektroniskā formātā, jo īpaši teksta vai skaņas, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts. Elektroniskais dokumenta regulējums Grāmatvedības likumā — elektroniskā formā sagatavoti, glabāti un pārvērsti grāmatvedības dokumenti, tomēr ir arī īpašas prasības attiecībā uz elektroniskā formā sagatavotiem un glabātiem grāmatvedības dokumentiem. Jebkurš grāmatvedības dokuments var tikt sagatavots elektroniskā formā vai papīra formā. Uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā, pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu, ievērojot likumā ietvertos noteikumus.

Uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs izvēlēties: attaisnojuma dokumentu formu (elektroniskā vai papīra forma), grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas kārtību (elektroniskā vai papīra formā), grāmatvedības datorpro≠grammu.

Mārtiņš Āboliņš,bankas Citadele ekonomists
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
Foto: Aivars Siliņš

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, uzsvēra, ka augsta inflācija ir sociāli sāpīga un ilgtermiņā kaitīga. Cilvēkiem inflācija nepatīk, tā palielina nevienlīdzību, nemotivē krāt un investēt. Biznesu nevar plānot ilgtermiņā. Tomēr M. Āboliņš smaidot atzina, ka reti kad ekonomisti ir kļūdījušies par kādu citu jautājumu vairāk kā par inflāciju pēdējā gada laikā.

Makroekonomiskā situācija Baltijā pagaidām salīdzinoši nemainīga. Izaugsme palēninās, kā gaidīts, taču pagaidām bez lieliem pārsteigumiem. Ekonomikā ir liela plaisa starp «cietajiem» datiem un noskaņojuma rādītājiem. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir daudz vājāks nekā nozaru izlaide un mazumtirdzniecības tēriņi. Enerģētikā situācija ir labāka, nekā gaidīts. Patēriņa izdevumi eiro izteiksmē turpina pieaugt. Inflācijas dēļ reālais patēriņš nepalielinās un noguldījumi vairs nepieaug. Situācija darba tirgū joprojām ir stabila. Bezdarbs ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim. Rūpniecībā samazinās jauno pasūtījumu apjoms. Dažās nozarēs izlaide samazinās pieaugošo enerģijas cenu, lielo krājumu un vājāka ārējā pieprasījuma dēļ. Būvniecības nozari ir skāris izmaksu pieaugums un augstākas procentu likmes. Paredzams, ka 2023. gadā ES atveseļošanas līdzekļu un Rail Baltica tēriņi paātrināsies.

Ilze Palmbaha–Zvirbule, LRGA valdes locekle
Ilze Palmbaha–Zvirbule, LRGA valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Ilze Palmbaha–Zvirbule, LRGA valdes locekle, prezentēja tēmu par Datu automatizētas apstrādes iespējām e–komercijā. Prezentācijas laikā tika apskatītas dažādu biznesa procesu automatizācijas iespējas, riski un risinājumi, plašāk runājot par tādu uzskaites procesu automatizāciju kā pasūtījumu apstrādes automatizācija, ieņēmumu un izdevumu uzskaites automatizācija, grāmatvedības procesu un datu ievades automatizācija, tiešsaistes uzskaites sistēmu pielietojums e–komercijā, par datu analīzes un apstrādes rīkiem, piemēram, Excel (PowerQuery), Power BI, Alteryx, UiPath.

Inguna Leibus, Dr.oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Inguna Leibus, Dr.oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore,
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Ingunas Leibus, Dr.oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores, Finanšu un grāmatvedības institūta direktores, tēma bija «Kādas iespējas var izmantot pašnodarbinātais, lai vienkāršotu uzskaiti?».

Inguna Leibus informēja par būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos 2022. gadā un iezīmēja tendences 2023. gadam. Kā rezultātā secināja, ka ikviens pašnodarbinātais var izmantot vairākas iespējas, lai vienkāršotu grāmatvedību un nodokļu aprēķinu. Visvienkāršākā iespēja ir maksāt samazināto patentmaksu, bet to var izvēlēties salīdzinoši maz pašnodarbināto ar nelieliem ieņēmumiem noteiktās jomās. Ļoti vienkāršs ir MUN režīms — piemērots galvenokārt pakalpojumu sniedzējiem u.c. ar mazu izdevumu īpatsvaru (10–20% no ieņēmumiem). Tikai MUN režīms dod iespēju izvēlēties vienkāršoto nodokļu maksājumu (izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu).

No 2023. gada autoriem jāizvēlas piemērotākais nodokļu maksāšanas režīms. Ja saimnieciskā darbība ir paralēli darba attiecībām, tad MUN izvēli ierobežo zaudēti IIN atvieglojumi un palielināta IIN likme.

Faktiski šādiem ierobežojumiem vairs nav pamata, jo MUN maksātāja nodokļu slogs ir līdzīgs darba ņēmēja nodokļu slogam vai pat pārsniedz to! Lai novērstu darba devēju vēlmi izmantot MUN maksātājus darbaspēka izmaksu samazināšanai (darba devēja VSAOI), iespējami citi risinājumi (UIN).

Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Ievas Liepiņas birojs
Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Ievas Liepiņas birojs
Foto: Aivars Siliņš

Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Ievas Liepiņas birojs, stāstīja par galvenajām prasībām Grāmatvedības likumā un iespējām izmantot digitalizācijas piedāvātās priekšrocības. Pirmkārt jau grāmatvedības datorprogrammas izmantošanas priekšrocības, piemēram: bankas maksājumu uzdevumu sākotnējā sagatavošana, programmā piesaistot apmaksājamo rēķinu, un eksports uz bankas norēķinu sistēmu; bankas kontu pārskatu imports; iespēja izveidot standartizētas grāmatojumu shēmas, lai pēc iespējas samazinātu kļūdīšanās iespējas; debitoru/kreditoru norēķinu salīdzināšana, izsūtot salīdzināšanas dokumentu tieši no programmas; automatizēta nākamo periodu izmaksu norakstīšana un citas vērtīgas iespējas.

Elektroniski saņemti dokumenti grāmatvedībā ir pieņemami kā oriģināli, ja tie atbilst šādām prasībām: elektroniskais dokuments ir saglabāts tādā formātā, kādā tas sākotnēji radīts, nosūtīts vai saņemts; saglabātie dati ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, nosūtīšanas vai saņemšanas laiku; dati, kurus ietver elektroniskais dokuments, nav koriģējami (maināmi) un ir pieejami izmantošanai visā tā glabāšanas laikā; no elektroniskā dokumenta oriģināla ir iespējams izgatavot tā kopiju vai atvasinājumu, t.sk. to elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts, kā arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

Svarīgi! Kura konkrētā dokumenta forma — papīra vai elektroniskā — ir oriģināls. Kā arī vērtīga praktiska informācija par dažādu elektronisko dokumentu izveidošanu un saglabāšanu grāmatvedības reģistros.

Dita Sloka,AS Cēsu alus Finanšu, IT un iepirkumu daļas vadītāja
Dita Sloka, AS Cēsu alus Finanšu,
IT un iepirkumu daļas vadītāja
Foto: Aivars Siliņš

Dita Sloka, AS Cēsu alus Finanšu, IT un iepirkumu daļas vadītāja, dalījās pieredzē par digitalizāciju savā uzņēmumā, kur faktiski visa uzskaite grāmatvedībā un noliktavās jau ir digitalizēta, un uzsvēra, ka tas viss tiek darīts tikai un vienīgi tādēļ, lai darbinieku dzīvi padarītu vieglāku un atbrīvotu no rutīnas procedūrām.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada janvāra (493.) numurā.

Ja nebijāt starp konferences dalībniekiem, Jums ir iespēja iegādāties un noskatīties arī konferences video ierakstu un lektoru prezentācijas.