Grāmatveža «vārtsarga» loma var palīdzēt apturēt nelegālās naudas plūsmas

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Izmeklētājs uzsver, ka grāmatvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmatveži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tādējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību.

Organizētās noziedzības apmēri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lielus ienākumus, vidēji — ap 140 miljardiem eiro. Tiesībsargājošām iestādēm izdodas identificēt un konfiscēt tikai nelielu daļu — apmēram 2% no šiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka liela daļa noziedzīgi iegūto līdzekļu paliek apritē un tiek izmantota jaunu noziegumu finansēšanai, informē S. Kristjansons.

Arī Latvijā situācija nav iepriecinoša, jo ēnu ekonomikas apjoms (kurā gan pat netiek ietvertas tādas neuzskaitītās ekonomikas daļas kā ieņēmumi no nelegālo preču un pakalpojumu ražošanas, kā arī nereģistrēto ražotāju un nereģistrēto uzņēmumu ienākumi) 2023. gadā, saskaņā ar Arņa Saukas, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora, pētījuma datiem sasniedza 23% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kopējiem 40 miljardiem eiro, kas tātad ir gandrīz 10 miljardi eiro.

«Šie skaitļi ir dramatiski. Tie parāda problēmas nopietnību un steidzamu nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības. Dati liecina par to, ka ir jāveic nopietni pasākumi, lai novērstu noziedzīgās darbības un naudas atmazgāšanu,» secina S. Kristjansons.

Grāmatvežiem un revidentiem ir piešķirta ļoti nozīmīga loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanā. «Jums ir unikālas zināšanas, pozīcija un iespējas sekmēt to, lai mēs dzīvotu taisnīgākā, godīgākā, drošākā sabiedrībā. Jūs varat palīdzēt mums identificēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus,» uzsver Valsts policijas pārstāvis.

S. Kristjansons brīdina, ka jebkura nozare var kļūt par vietu, kur organizētā noziedzība iegulda un legalizē savus noziedzīgos ienākumus. Viņš min piemēru ar Itālijas mafiju, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai izmantojot pat... kartupeļu tirdzniecību. Tas parāda, ka pat šķietami nevainīgās nozarēs var tikt veiktas noziedzīgas darbības. Šī iemesla dēļ grāmatvežiem ir jābūt modriem un jāziņo par jebkādiem aizdomīgiem darījumiem, pat ja tie šķietami norisinās legālās uzņēmējdarbības jomās. Tiem jābūt gataviem identificēt neparastus darījumus, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanu vai citiem noziegumiem.

Ārpakalpojuma grāmatveži ir likuma subjekti, kuriem ir saistoši visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN) noteiktie pienākumi. Tāpēc ir būtiski regulāri atsvaidzināt savas zināšanas par šo jomu, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) mājaslapā publiskotos materiālus. Šajos materiālos ir sniegtas detalizētas tipoloģijas, pazīmes un pamācības par to, kā efektīvi organizēt darbu, ieviest iekšējās kontroles mehānismus un atklāt aizdomīgus darījumus.

«FID un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotie materiāli par NILL pazīmēm ir jāuzskata par būtisku pamata literatūru grāmatvežiem, lai viņi spētu pilnvērtīgi un efektīvi veikt savus darba pienākumus. Šajos materiālos ir sniegti detalizēti norādījumi par to, kā atpazīt aizdomīgus darījumus, kā ziņot par tiem un kā nodrošināt, ka uzņēmuma iekšējie procesi ir atbilstoši likuma prasībām,» norāda S. Kristjansons.

Līdz šim FID iesniegto ziņojumu (par aizdomīgām aktivitātēm, darījumiem) skaits no grāmatvežu puses nav bijis pārāk liels. Dati rāda, ka 2022. gadā tika iesniegti 117 ziņojumi, 2023. gadā — 145, bet 2024. gadā līdz konferences prezentācijas brīdim — 145 ziņojumi. Revidentu iesniegto ziņojumu skaits ir vēl mazāks (2022. gadā — 36, 2023. gadā — 52, pērn — 51). Šie rādītāji varot liecināt par nepietiekamu izpratni vai motivāciju rīkoties, bet tas varētu būt saistīts arī ar faktu, ka grāmatveži ne vienmēr apzinās savu atbildību.

Grāmatveži var saskarties ar izaicinājumiem, kas saistīti ar klientu attiecībām, jo var rasties sajūta, ka, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem, tie nodod savus pastāvīgos klientus. Tomēr ir jāspēj nošķirt lojalitāte klientam no lojalitātes likumam, sabiedrības un arī paša interesēm. 

S. Kristjansons ilustrēja minēto ar piemēru: «Atmiņā nāk kāda komiķa stāvizrāde, kur viņš ar smaidu atcerējās savu bērnību Ņujorkā, Bronksā 1970. gados — laikā, kad rajonu pārvaldīja mafija un noziedzība bija sasniegusi augstu līmeni. Viņš stāstīja, ka toreiz mafijas darboņi viņam šķituši lieliski cilvēki. «Viens no viņiem man maksāja desmit dolārus dienā, lai es no rīta piestartētu viņa mašīnu,» komiķis sacīja. Taču viņš maksāja ne jau tāpēc, ka būtu žēlsirdīgs vai devīgs. Viņš maksāja šos desmit dolārus, lai gadījumā, ja nu mašīnai ir piestiprināts spridzeklis, bojā aizietu mazais puika, ne pats. Šis ir stāsts ar dziļāku jēgu — neļaujiet sevi pārvērst par to «sīko» kuram iedod dažus dolārus, pakļaujot riskam savā vietā.»

S. Kristjansons arī atgādina, ka, pat ja (štata) grāmatvedis nav oficiāls NILLTPFN likuma subjekts, viņam ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem, ja, izmantojot savas profesionālās zināšanas, viņš pamana, ka darījums varētu būt saistīts ar noziedzīgu nodarījumu (to paredz likuma 3.¹ pants «Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem»). Ja grāmatvedis ignorē šādus darījumus, bet vēlāk izmeklēšanā atklājas, ka viņam tie bija jāredz un jāziņo par tiem, var tikt uzdoti pamatoti jautājumi par viņa profesionālo atbildību. Grāmatvedim ir jārīkojas atbilstoši savai profesionalitātei un jānodrošina, ka viņa darbs neveicina noziedzīgas darbības.

Diskusijas laikā pēc prezentācijas tika uzdots jautājums par gadījumiem, kad pienākums ziņot tiek uztverts nepareizi (ziņotājs maldīgi uzskatījis, ka notiek noziedzīgs nodarījums) vai izmantots negodprātīgi (vēlmē atriebties konkurentiem). S. Kristjansons paskaidroja, ka ar šādām situācijām nav nācies saskarties, taču ziņotājam allaž jārīkojas pēc labas ticības, taču ziņojums vēl nenozīmē automātisku reakciju no tiesībsargājošo iestāžu puses. Vispirms riska informāciju (iespējamo nodokļu pārkāpumu gadījumā) saņem VID un FID (citu potenciālo nodarījumu gadījumā — tikai FID), kas to analizē un izvērtē. Tikai apmēram katrs ceturtais vai piektais ziņojums tiekot atzīts par tik pamatotu, lai tā izmeklēšanu nodotu tālāk tiesībsargājošajām iestādēm. Tāpēc nav iespējams, ka grāmatvedis ar vienu ziņojumu varētu izraisīt nepamatotu tiesībsargājošo iestāžu reakciju. Turklāt ziņotāja identitāte ir konfidenciāla un netiek atklāta trešajām personām. Tas nodrošina, ka ziņotājs var ziņot par aizdomīgiem darījumiem, nebaidoties no atriebības vai negatīvām sekām no klienta vai darba devēja puses.

Nobeigumā S. Kristjansons, atsaucoties uz Albertu Einšteinu, uzsvēra, ka tiem, kuriem ir zināšanas, ir arī pienākums rīkoties. Viņš mudina grāmatvežus un citus speciālistus izmantot savas unikālās zināšanas, lai palīdzētu cīnīties pret noziedzību un veicinātu taisnīgāku sabiedrību. Svarīgi apzināties, ka arī nelielas aizdomās un katrs ziņojums, pat ja tas šķiet nebūtisks, var būt kā puzles gabaliņš, kas palīdz atklāt kopainu un novērst plašākus noziedzīgos nodarījumus. Tāpēc grāmatvežiem jābūt aktīviem un modriem, un jāziņo par visiem aizdomīgiem darījumiem, vadoties pēc FID sagatavotajos materiālos sniegtajām vadlīnijām. Pats dienests esot gatavs sniegt atbalstu un palīdzību, ja rodas neskaidrības par ziņošanas procesu.

Jums arī varētu interesēt:

• Kas jauns starptautisko sankciju jomā
• Grāmatvežiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nozīmīgie grozījumi NILLTPFN likumā
• Par sankciju ievērošanu atbild ne tikai uzņēmuma valde