0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIIepirkuma līguma nogaidīšanas termiņa ievērošana

Iepirkuma līguma nogaidīšanas termiņa ievērošana

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu.  Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iepirkuma līguma nogaidīšanas termiņa ievērošana
Foto: © estradaanton — stock.adobe.com

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu. 

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore
Evija Mugina,
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore
Foto no Evijas Muginas personīgā arhīva

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk — Direktīva). 

Strīds konkrētajā lietā radās saistībā ar to, ka pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, un birojs atzina pieteicējas sūdzību par nepamatotu un atļāva pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu saskaņā ar konkursa rezultātiem. Secīgi pasūtītājs noslēdza iepirkuma līgumu, savukārt pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu lietā — aizliegt pildīt iepirkuma līgumu. 

Pieteicējas ieskatā nogaidīšanas termiņš attiecas arī uz situācijām, kad tiesā ir iesniegts pagaidu aizsardzības lūgums un kamēr nav pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzības lūgumu. Kā izriet no Direktīvas regulējuma, dalībvalstu regulējumā:

Jānodrošina neatkarīgs obligāts nogaidīšanas termiņš, kas nedrīkstētu beigties, pirms pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu. Tas nedrīkstētu liegt pārskatīšanas struktūrai iepriekš izvērtēt, vai pārskatīšana kā tāda ir pieņemama. Dalībvalstis var noteikt, ka šis termiņš beidzas vai nu tad, kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu pasākumu piemērošanu, tostarp par turpmāku līguma slēgšanas atlikšanu, vai arī kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par lietas būtību, jo īpaši par pieteikumu atcelt nelikumīgu lēmumu.

Direktīvas normas noteic obligātu nogaidīšanas termiņu laikā, kad pirmās instances pārskatīšanas struktūra (institūcija, kas pirmā pārskata pasūtītāja pieņemto lēmumu) izskata iesniegumu par iepirkuma rezultātu apstrīdēšanu. Kā norāda lēmumā Senāts, Direktīvas regulējumā nav prasīts, lai iepirkuma līguma slēgšanas apturēšana tiktu turpināta pēc procedūras beigām šādā pārskatīšanas struktūrā, piemēram, līdz brīdim, kad tiesa lemj par pārsūdzību, kas var tikt iesniegta par šīs pārsūdzības struktūras lēmumu. Senāts uzsver, ka šāda kārtība, ieviešot Direktīvas noteikumus, ir paredzēta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, atbilstoši kuram iesniegumu par iepirkuma rezultātiem vispirms izskata Iepirkumu uzraudzības birojs; tātad Iepirkumu uzraudzības birojs ir atzīstams par «pārskatīšanas instanci», un tas nozīmē, ka iepirkuma līguma noslēgšana apturama līdz attiecīgā Iepirkuma uzraudzības biroja lēmuma pieņemšanai.

Senāts arī lēmumā norāda, ka, pretēji pieteicējas viedoklim, no personas tiesībām pārsūdzēt tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, kā arī no personas tiesībām lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību nav atvasināmas personas tiesības sagaidīt, ka iepirkuma līguma noslēgšana noteikti tiks apturēta ne vien līdz likumā paredzētajam brīdim, bet arī līdz brīdim, kamēr tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu.

Šajā lietā tika vērtēts arī jautājums, vai situācijā, kad iepirkuma līgums vēl nav noslēgts pēc nogaidīšanas termiņa beigām un kad pieteicēja vēršas tiesā un lūdz piemērot pagaidu aizsardzību, tiesas aicinājums pasūtītājam atturēties no iepirkuma līguma noslēgšanas līdz brīdim, kad tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu, būtu uzskatāms par tiesas noteiktu nogaidīšanas termiņu. Kā norāda Senāts, tiesību normās nav paredzēts, ka iepirkuma līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja tas noslēgts pirms tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu, tāpat tiesību normās nav noteikta tiesas kompetence noteikt saistošu spēku tās aicinājumam atturēties no iepirkuma līguma noslēgšanas, kamēr netiek izskatīts pagaidu aizsardzības lūgumus, un attiecīgi — tiesas kompetence noteikt šāda aicinājuma neievērošanas tiesiskās sekas.

Drošības iestādes atzinuma statuss

Senāta 2024. gada 13. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēts jautājums par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegtā viedokļa (atzinuma) statusu un šī atzinuma izsniegšanu pieteicējai.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par tās izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz SAB atzinumu. Neskarot jautājumu par to, vai šī izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā ir vai nav pamatota, Senāta lēmumā ir izvērtēts jautājums par SAB atzinuma statusu. Proti, šis atzinums kā ierobežotas pieejamības informāciju saturošs dokuments pieteicējai nav ticis izsniegts. Arī tiesvedības laikā SAB sniedza viedokli tiesai, ka atzinumam ir saglabājams ierobežotas pieejamības informācijas statuss un pieteicējai liedzams ar to iepazīties. Atzinums izsniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (noteikumi nav spēkā no 2024. gada 18. oktobra). Kā to norāda SAB, atzinuma mērķis ir izvērtēt iespējamos drošības riskus, ja ar kādu konkrētu pretendentu iepirkumā tiktu noslēgts līgums par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības informācijas sistēmām, kā arī sniegt rekomendācijas par nepieciešamo drošības pasākumu ieviešanu, ja līgums ar konkrēto pretendentu tiktu noslēgts, līdz ar to atzinumā ir tāda informācija, kas paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba pienākumu veikšanu, kā to paredz Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmā daļa. 

Kā Senāts uzsver lēmumā, atsaucoties uz jau pastāvošo Senāta praksi, nosakot ierobežojumu procesa dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem, tiesai minētais lēmums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 145. panta ceturtajai daļai ir jāmotivē, pirmkārt, identificējot konkrētās aizsargājamās intereses, kuras tiks aizskartas, procesa dalībniekiem izpaužot attiecīgo informāciju, otrkārt, definējot ierobežojuma mērķi un, treškārt, izvērtējot ierobežojuma samērīgumu. Senāts lēmumā arī norādīja, ka tikai tas apstāklis, ka atzinumam ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, pats par sevi nav pamats noteikt ierobežojumu procesa dalībniekiem ar to iepazīties; būtiski ir, vai attiecīgās informācijas izpaušana lietas dalībniekiem varētu apdraudēt kādas aizsargājamas intereses. Attiecīgi tālāk jau Senāts pievērsās paša atzinuma saturam un tajā norādītajai informācijai, izvērtējot, vai šī informācija būtu vai nebūtu izpaužama pieteicējai.

Senāta vērtējumā nav identificējamas konkrētas aizsargājamas intereses, kuras varētu tikt apdraudētas, ja pieteicējai kļūtu zināms SAB atzinuma saturs, t.i., Senāta ieskatā atzinuma saturs ir vispārīgs, tajā nav norādītas konkrētas ziņas ne par pasūtītāju, ne par tās informācijas sistēmām vai to īpatnībām, ne arī informācija par SAB veiktajām darbībām, veicot izpēti atzinuma sniegšanai, ne arī konkrētas izpētē iegūtās ziņas, kā arī atzinumā nav norādītas specifiskas pasūtītājai veicamās darbības tās informācijas sistēmās, lai izvairītos no drošības riskiem, kā arī ieteikumi ir sniegti vispārīgā formā, neiesakot konkrētus risinājumus. Izvērtējot atzinuma saturu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pieteicējas tiesības uz taisnīgu tiesu, Senāts atzina, ka nav pamata saglabāt ierobežojumu pieteicējai iepazīties ar biroja atzinuma saturu.

Nepamatoti lēts piedāvājums

Senāta 2024. gada 20. septembra sprieduma lietā SKA–41/2024 ir vērtēti jautājumi nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā. Minēto regulē Publisko iepirkumu likuma 53. pants, kas paredz, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, un pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus. 

Aritmētiskās kļūdas labošana
Ilustrācija: © Kwangmoozaa — stock.adobe.com

Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

Kā spriedumā norāda Senāts, par to, ka nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējuma procedūra vērsta ne tikai uz paša pasūtītāja interešu aizsardzību, liecina arī tas, ka, lai arī pasūtītājam šajā jautājumā ir plaša novērtējuma brīvība, tā lēmums tomēr ir pakļauts pārskatīšanas procedūrām. Pārskatīšanas procedūru esība tieši norāda uz to, ka nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procesā var tikt skartas arī iepirkuma pretendentu intereses, kuru aizsardzībai attiecīgi ir paredzētas iepirkuma pretendentu tiesības pasūtītāja lēmumu pārsūdzēt. Tas secīgi nozīmē, ka pasūtītāja lēmumam, izlemjot pirmšķietami nepamatoti lētu piedāvājumu izslēgt no iepirkuma vai tomēr paturēt konkursā, ir jāatbilst pārskatāmības principam, proti, tam jābūt tādam, kas balstīts objektīvi izsekojamos apsvērumos. Līdz ar to, ja ne pašā lēmumā, tad vismaz papildu skaidrojumos pasūtītājam būtu jāspēj sniegt tādu pamatojumu, lai iepirkuma dalībnieki saprastu, kāpēc attiecīgs lēmums pieņemts.

Attiecīgi Senāts arī sniedz savas norādes, ka vispārīga atsevišķu cenu veidojošo izmaksu pozīciju vērtību norādīšana bez informācijas par to, kā tās aprēķinātas, pati par sevi nevar izskaidrot pirmšķietami zemu cenu, savukārt vispārīga apgalvojuma veidā sniegts nekonkrēts skaidrojums, ka cena veidota, nekonkretizētus ienākumus dalot ar nekonkretizētiem izdevumiem un ņemot vērā vēl citus nekonkretizētus apstākļus, neļauj objektīvi pārliecināties par cenas veidošanas pamatotību. Senāta ieskatā ar to vien, ka pasūtītājs ir apmierināts ar pretendenta sniegto skaidrojumu par cenas veidošanos, nepietiek, un pārskatāmības princips prasa, lai objektīvi būtu iespējams izsekot pasūtītāja apsvērumiem, kāpēc cena, kas pasūtītājam sākotnēji likusies nepamatoti zema, pēc tam tiek atzīta par pamatotu. 

Vadoties no iepriekš minētajām Senāta atziņām, jāņem vērā, ka pasūtītājam jāspēj pamatot un izskaidrot ne tikai tas, kāpēc kāds piedāvājums tiek noraidīts kā nepamatoti lēts, bet arī tas, kāpēc piedāvājums, kas sākotnēji tiek atzīts kā iespējami nepamatoti lēts, tomēr pēc paskaidrojumu saņemšanas no pretendenta netiks vairs uzskatīts par nepamatoti lētu. Katrā lietā var atšķirties faktiski apstākļi, līdz ar to arī sniegtais skaidrojums un tā izvērtējums katrā lietā būs atšķirīgs. Vienlaikus ir svarīgi paturēt prātā, ka pasūtītāja lēmumam un pamatojumam, kāpēc kāda pretendenta piedāvājums netiek atzīts par nepamatoti lētu (situācijā, kurā sākotnēji piedāvājums tāds ir šķitis), ir jābūt izsvērtākam un saprotamākam, ja cita pretendenta piedāvājums šajā iepirkumā ir noraidīts kā nepamatoti lēts. Šādu uzsvaru Senāts ir tieši norādījis spriedumā.

Aritmētiskās kļūdas labošana

Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumā lietā SKA–117/2024 risināts jautājums, kas ir aritmētiskā kļūdas labošana un kā to nošķirt no piedāvājuma labošanas (grozīšanas) pēc būtības? 

Publisko iepirkumu likuma 41. panta devītā daļa nosaka, ka piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.

Kā spriedumā uzsver Senāts, pasūtītājs konkrētu pretendenta pieļautu kļūdu piedāvājumā ir tiesīgs labot tikai tad, ja tas neizmaina iesniegto piedāvājumu tādā veidā, ka tas faktiski ir vērtējams kā jauns piedāvājums. Senāta ieskatā Administratīvās rajona tiesas secinājumi spriedumā ir izdarīti, pienācīgi neizvērtējot regulējuma par pretendenta iesniegta piedāvājuma papildināšanu (precizēšanu) būtību un jēgu, un līdz ar to ir kļūdaini. Senāts atcēla rajona tiesas spriedumu un sniedza savu vērtējumu par aritmētiskās kļūdas labošanas institūtu.

Atsaucoties arī uz Eiropas Savienības regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Senāts norāda, ka pretendenta iesniegtā piedāvājuma papildināšanas (precizēšanas) iespēja vienmēr ir aplūkojama kontekstā ar tiem publisko iepirkumu procedūru caurvijošajiem principiem, kas ir šā iepirkuma procedūras institūta pamatā. Proti, ņemams vērā, ka šāda regulējuma mērķis ir izvairīties no pārmērīga formālisma, jo tas vispārīgi pieļauj, ka noteiktos apstākļos pretendenta iesniegtais piedāvājums var tikt izskaidrots vai papildināts; vienlaikus šāds regulējums ir vērsts uz to, lai neviens pretendents netiktu nostādīts labvēlīgākā situācijā attiecībā pret citiem pretendentiem, ļaujot tam izskaidrot vai papildināt piedāvājumu tādā veidā, kas var ietekmēt konkurenci un radīt šaubas par pasūtītāja favorītismu pret konkrēto pretendentu vai patvaļību. Kā atzīst spriedumā Senāts, šāds regulējums būtībā ir kompromisu rezultāts, ar to cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāko līdzsvaru starp dažādajiem visu publisko iepirkumu procedūru caurvijošajiem pamatprincipiem.

Iepirkumā pretendentiem bija jāiesniedz savs piedāvājums donoru uzkodu komplektam, kas tika vērtēts saskaņā ar nolikumā paredzētajiem kvalitātes kritērijiem, savukārt piedāvātā komplekta cena netika vērtēta, jo normatīvais regulējums noteica konkrētu komplekta cenu — 1,42 eiro, t.i., visiem pretendentiem uzkodu komplekti pasūtītājam ir jāpiegādā par vienu un to pašu noteikto cenu. Strīds šajā lietā radās saistībā ar to, ka par konkursa uzvarētāju atzītais pretendents savā piedāvājumā norādīja cenu 1,4157 eiro, savukārt pasūtītājs šo cenu noapaļoja ar matemātiskām darbībām un laboja uz 1,42 eiro. Administratīvās rajona tiesas ieskatā piedāvājumā norādīto cenu 1,4157 eiro noapaļošanas līdz diviem cipariem aiz komata rezultātā pasūtītājs nebija tiesīgs labot uz 1,42 eiro, jo tiesas ieskatā pretendents attiecīgo cenu piedāvājumā esot norādījis apzināti, nepareizi izprotot iepirkuma nolikuma prasības.

Senāts atzina, ka, fokusējoties uz apstākļiem, ka pretendents savā piedāvājumā viena uzkodu komplekta cenu 1,4157 eiro ir norādījis apzināti, tiesa nav izvērtējusi, kādu ietekmi šāda rīcība, pat ja pieņemtu, ka tā bijusi apzināta, ir atstājusi (varēja atstāt) uz pretendentu brīvu konkurenci un vienlīdzību konkrētajā iepirkumā. Senāta ieskatā ir būtiski ņemt vērā, ka strīdus iepirkuma nolikuma normas, neparedz pretendentu iesniegto piedāvājumu savstarpēju konkurēšanu ar cenu, bet vienīgi ar iepirkuma priekšmeta kvalitatīvajām īpašībām, tāpēc neatkarīgi no iemesla, kāds ir bijis pamatā 1,4157 eiro cenas norādīšanai piedāvājumā, attiecīgās cenas labošana, matemātiski noapaļojot, nekādā veidā neietekmē ne pretendentu brīvu konkurenci, ne vienlīdzību iepirkuma procedūrā, jo saskaņā ar iepirkuma nolikuma normām iepirkuma uzvarētājs tiek noskaidrots, vērtējot ar uzkodu komplekta cenu nesaistītus kritērijus. 

Senāts spriedumā uzsver, ka tiesas fokusēšanās uz to, ka strīdus cena piedāvājumā ir tikusi norādīta apzināti, konkrētajā situācijā ir balstīta uz pārmērīgi formālu piedāvājuma papildināšanas (precizēšanas) institūta izpratni un ir pretēja šā institūta pamatā esošajiem principiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

Lasiet arī: