Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus.

Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā.

Kad jāslēdz līgumu "ar sevi"

Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav nepieciešams.

Līdzīgi arī gadījumā ar paša uzņēmuma īpašnieka iesaisti saimnieciskajā darbībā. SIA gadījumā, ja īpašnieks vēlas ne tikai pasīvi noraudzīties uz uzņēmumā notiekošo citu cilvēku vadībā un gaidīt dividendes, bet arī pats uzņemties uzņēmuma vadīšanu, viņam nepieciešams slēgt darba līgumu ar pašam piederošo SIA un veikt nostrādātā darba laika uzskaiti. Savukārt pašnodarbinātā/IK gadījumā līgums ar sevi nav jāslēdz un nostrādātais laiks nav jāuzskaita. "Līdz ar to varat strādāt no rīta, naktī, jebkurā laikā, arī došanās atvaļinājumā ir brīva izvēle. Tam ir savas priekšrocības - piemēram, ja jums ir veikals, tad SIA gadījumā jādomā, kā korekti nosegt darba laiku, nepārsniedzot Darba likumā noteiktās stundas," skaidro Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore.

Līdz ar to atšķiras arī īpašnieka sociālā apdrošināšana - SIA gadījumā, ja ar sevi noslēgts darbinieka līgums, tad sociālo nodokli maksā kā darba ņēmējam atbilstoši aprēķinātajai darba samaksai. Pašnodarbinātā gadījumā tiek maksātas sociālās iemaksas 32,15% apmērā no vismaz minimālās algas (ja ienākumi konkrētā mēnesī to nav sasnieguši - tad tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai).

Savukārt ienākuma nodoklis SIA gadījumā ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, kamēr pašnodarbinātā/IK gadījumā tas visbiežāk būs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kur joprojām jārēķinās ar avansa maksājumiem). Tiesa, ir arī tādas nodokļu režīmu formas kā mikrouzņēmuma nodoklis un patentmaksa, kas sevī ietver gan IIN, gan sociālās iemaksas.

Interesants aspekts - pašnodarbinātā un IK gadījumā samaksājamie nodokļi neatšķiras atkarībā no tā, kā īpašnieks vēlas tērēt gūtos ienākumus (ieguldīt atpakaļ uzņēmējdarbībā vai izlietot privātajam patēriņam) - jebkurā gadījumā VSAOI un IIN būs jāsamaksā no visas nopelnītās summas (apgrozījuma). Savukārt SIA gadījumā kopš nodokļu reformas tā peļņas daļa, kas tiek ieguldīta atpakaļ uzņēmumā (vai vienkārši netiek iztērēta) ar nodokli netiek aplikta un nodokļi jāmaksā tikai par to daļu, ko īpašnieks vēlas izmaksāt (kā, piemēram, dividendes vai darba algu).

Ingunas Leibus semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem nodokļu sloga mazināšanai" var iegādāties "Bilances Akadēmijas" mājaslapā.