Izmaksas attālinātā darba veicējiem

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa).

Darba laika uzskaite

Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos.

Darba vieta

Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts).

1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022.

Ja skatāmies uz darbinieka darba vietu no darba aizsardzības viedokļa, tad darba devējam būtu jāizvērtē darbinieka darba vietas riskus, piemēram, cik ergonomisks galds, vai pietiekami apgaismota darba vieta un citi faktori. Taču, cik liela nozīme darba vietai, ja darbinieks savas darba pienākumus var izpildīt komandējumā, darba braucienā vai arī pie jūras? Normatīvais regulējums neparedz, ka darba pienākumus attālināti ir jāveic obligāti no darbinieka mājām vai no kādas citas konkrētas vietas. Valsts darba inspekcijas viedoklis ir, ja darbu veic dažādās vietās, tad darba vietas riskus novērtē darba veidam, nevis konkrētajai darba vietai¹.

Atlīdzība darbiniekam par izmantoto elektroenerģiju un internetu

Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis (DL 76. panta 4. daļa).

Gadījumā, ja darbinieks vēlas veikt darbu attālināti, piemēram citā valstī, svarīgi norādīt, vai darbinieks un darba devējs vienojās par to. Jo darbs ārpus Latvijas var radīt papildu izmaksas darba devējam, piemēram, par mobila operatora pakalpojumiem vai par interneta pakalpojumiem.

Neliela atkāpe un ieskats nodokļu jomā

Jāņem vērā, ka atlīdzībai par izmantoto elektroenerģiju un internetu netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Atbrīvojums no aplikšanas ar IIN piemērojams, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2 https://www.vid.gov.lv/lv/media/1920/download?attachment.

1. vienošanas par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
2. ar attālināta darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
3. ar attālināta darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā².

PIEMĒRI

1.

Darba devējs 2025. gada 19. janvārī rīkojumā noteicis, ka visi biroja darbinieki strādā attālināti, paredzot katram darbiniekam par pilnas slodzes darbu kompensāciju par attālināto darbu 40 eiro mēnesī. Visi darbinieki šim darba devējam ir iesnieguši algas nodokļa grāmatiņas. Piemērs par februāri:

• Vilnis, kas nodarbināts uz pilnu slodzi, februārī nostrādā visas darba dienas attālināti. Darba devējs Vilnim kompensācijā par attālināto darbu februārī samaksā 40 eiro.
• Aija, kas nodarbināta uz pilnu slodzi, pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar darba devēju 14. februārī (pie darba devēja nostrādājusi 10 no 20 mēneša darba dienām). Darba devējs Aijai kompensācijā par 10 dienu attālināto darbu samaksā 20 eiro (10 / 20 × 40 eiro).

• Gatis ir nodarbināts uz pilnu slodzi pie šī darba devēja (nostrādājis 20 darba dienas), darba devējs par februāri kompensācijā par attālināto darbu samaksā 40 eiro. Gatis februārī divas dienas ieradās darba vietā, jo bija nepieciešams saņemt speciālu darba uzdevumu. Darba devējam nav jāpārrēķina kompensācija, jo netiek mainīti rīkojuma nosacījumi un darba devējs rīkojumā nav paredzējis detalizētu attālinātā darba uzskaiti un nosacījumu pārrēķināt kompensāciju.

2.

Darba devējs rīkojumā noteicis, ka Juris, kas nodarbināts uz 0,75 slodzi un darba devējam ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, attālināti strādā visas darba dienas mēnesī (6 h dienā). Darba devēja noteiktā kompensācija par attālinātā darba izdevumiem darbiniekiem par pilnas slodzes darbu ir 40 eiro mēnesī. Darba devēja kompensācija par 0,75 slodzes darbu, ko Juris veic attālināti, ir 30 eiro (40 eiro × 0,75).

3.

SIA vienojās ar darbinieci Aiju, 2025. gada 5. janvārī izdodot rīkojumu, ka līdz 2025. gada 5. aprīlim Aija strādās attālināti. Aija pieņemta darbā uz pilnu slodzi un darba devējam ir iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu. Aija 2024. gada janvārī iegādājās portatīvo datoru, kuru izmanto attālinātā darba vajadzībām un kurš paliks Aijas lietošanā. SIA, vienojoties ar Aiju, kompensē datora nolietojumu — 40 eiro mēnesī — attālinātā darba veikšanas periodā. SIA kompensāciju nosaka proporcionāli attālinātā darba dienu skaitam mēnesī/pret pilnas slodzes darba dienām.

Kompensējamā summa:

• Janvārī: 34,55 eiro (19 / 22 × 40 eiro)
• Februārī: 40 eiro
• Martā: 40 eiro
• Aprīlī: 8 eiro (4 / 20 × 40 eiro)

4.

Darba devējs, vienojoties ar darbinieku Tomu, izdod rīkojumu, ka Toms no 2025. gada 1. janvāra strādā attālināti (mājās). Darba devējs kompensē Tomam maksu par internetu, telefonu, elektrību un darba vietas aprīkojumu. Toms ir iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu.

Toma faktiskie (pamatojoties uz rēķiniem) izdevumi mēnesī, strādājot attālināti:

• Mājas interneta abonēšanas maksa = 30 eiro/mēn.
• Telefona abonēšanas maksa = 22,99 eiro/mēn.
• Maksa par elektrību = 25 eiro/mēn.
• Darba vietas aprīkojums = 2000 eiro (iegādāts jau pirms ārkārtējās situācijas, tiek izmantots attālinātā darba veikšanai)

Darba devējs, vienojoties ar Tomu, kompensē šādus izdevumus (darba devējs šo sadalījumu ir radījis pēc paša iniciatīvas):

• Interneta pieslēgums = 10 eiro
• Telefona abonēšanas maksa = 10 eiro
• Maksa par elektrību = 7 eiro
• Darba vietas aprīkojums = 27,78 eiro

Kopā = 54,78 eiro/mēn.

Ar nodokli neapliek 40 eiro. Pārsniegumu — 14,78 eiro (54,78 eiro – 40 eiro) apliek ar algas nodokli (IIN) un VSAOI.

Zaudējumu atlīdzība darba devēja mantas nozaudēšanas vai zādzības gadījumā

Nereti darbinieki vienojas ne tikai par attālināto darba vietu, bet arī par darbam nepieciešamā aprīkojuma, kas ir darba devēja īpašums, izmantošanu attālinātā darba izpildes vietā. Var rasties jautājums — ja uzņēmums izsniedz darbiniekam, piemēram, dārgu datortehniku vai tamlīdzīgu aprīkojumu attālinātam darbam mājās vai ārvalstu komandējuma laikā, kā to juridiski noformēt? Vai darba devējs var noteikt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, darbinieks sedz pašrisku, bet, ja apdrošinātājs atsaka izmaksāt apdrošināšanas kompensāciju, piemēram, ja darbinieks atstājis datoru neaizslēgtā auto, vai darba devējs var prasīt darbiniekam pilnībā segt uzņēmumam nodarītos zaudējumus?

DL 87. pants paredz, ka darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības:

• ja arī darba devējs pats — ar saviem rīkojumiem vai, nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu, — bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina;
• darba devējs nav brīdinājis darbinieku par šādu zaudējumu rašanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī tad, kad darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu.

Darbinieks atbild par visiem darba devēja zaudējumiem, ja darbinieks nodara zaudējumus:

• ar ļaunu nolūku, vai
• rupjas neuzmanības dēļ, vai
• prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu.

Ar ļaunu nolūku jāsaprot katrs tīšs kaitējums (LR Civillikuma 1641. pants).

Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam (LR Civillikuma 1645. pants).

3 Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. // 151. lpp., Mans īpašums. Rīga. 2000. g.

Rupju neuzmanību var konstatēt, piemēram, ja darbinieks, rīkojoties augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vispār nav veicis apstākļiem parasti atbilstošus pasākumus, vai vispār neko nav darījis, vai veicis formālus, nebūtiskus pasākumus, lai izvairītos no zaudējumiem, vai, kaut arī, nevēlēdamies negatīvās sekas, tomēr ignorējis drošības pasākumus. Šis kritērijs jāvērtē objektīvi, salīdzinot, kāda būtu bijusi kādas citas personas parastā rīcība šajos apstākļos³.

Par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam (LR Civillikums 1646. pants).

Zaudējumu atlīdzības apmērs katrā notikumā ir vērtējams individuāli. Ir jāatceras, ka darbinieks parasti ir mazāk aizsargāta puse, jo darba devēji bieži izmanto juridisko palīdzību, bet darbinieki nezina savas tiesības, kā arī darbinieki ir ekonomiski atkarīgi no darba devēja.

Vienošanās par zaudējumu atlīdzināšanu vai ieturējumu

Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (DL 79. panta pirmā daļa).

Ja darba devējs veic ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Ja nav iespējams panākt vienošanos par to, ka darbinieks labprātīgi atlīdzina zaudējumus, vai arī, ja darbinieks nepiekrīt ieturējumu veikšanai (piemēram, arī zaudējumu apmēram), darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.

Darba līgumā nav atļauts iekļaut atrunu, ka darbinieks piekrīt zaudējumu ieturēšanai no viņa darba samaksas. Šāda atruna pasliktina darbinieka stāvokli, līdz ar ko atbilstoši DL 6. pantam tā nebūs spēkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jārīkojas sekojoši. Izsniedzot darbiniekam pamatlīdzekļus (dārgu datortehniku), to nodošanu ir jānoformē ar pieņemšanas — nodošanas aktu. Darbinieku rakstiski ir jāinformē, ka viņš ir atbildīgs par mantas saglabāšanu un par mantas zaudēšanas, bojāejas iespējamam sekām. Ja ir noticis kāds gadījums, kad pamatlīdzeklis tiek nozaudēts vai nozagts, vai sabojāts, pirms vienoties ar darbinieku par zaudējumu atlīdzību vai ieturējumu, ir jānoskaidro apstākļi, kas noveda pie šādas situācijas, un ir jāizvērtē vai konkrētajā gadījumā tā ir darbinieka vaina, ka darba devējam ir nodarīti zaudējumi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada jūnija (522.) numurā.

Lasiet arī:

• Atvaļinājuma, kas no decembra turpinās janvārī, apmaksa, nodokļi un pārskati
• Sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti
• IIN un slimības pabalsts