0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIJa darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām

Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām

Maija Grebenko, Mg.sci.oec.

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām dienām
Foto: © WavebreakmediaMicro – stock.adobe.com
Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.
Foto: Aivars Siliņš

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti».

Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu.

1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību.

Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants).

A un B lapas apmaksas atšķirības

B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja aprēķina:

  • slimības nauda darba devējam jāizmaksā gandrīz visos gadījumos, izņemot tos, kas minēti likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 18. un 19. pantā (M/S apdrošināšanas likums), taču B lapas apmaksai jāizpildās kvalifikācijas perioda noteikumiem: VSAOI ir veiktas vai tās bija jāveic ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, un personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss darba nespējas laikā (minētais nosacījums par apdrošināšanas stāžu neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un vēl dažos gadījumos);
  • A lapas apmaksai darba devējs nosaka dienas vai stundas vidējo izpeļņu, bet VSAA B lapas apmaksai nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (v.a.i.a.); atšķirība nav tikai terminos;
2 Izņēmums: netiek ņemtas vērā piemaksas, prēmijas, pabalsti un cita veida atlīdzība, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darbiniekam izmaksājis pārejošas darbnespējas laikā vai laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
  • darba devējs, veicot aprēķinu, ņem vērā darbinieka algu, piemaksas (kas saistītas ar darbu) un prēmijas; VSAA, veicot aprēķinu, ņem vērā visas2 summas, no kurām bija aprēķinātas (vai par kurām bija jārēķina) sociālās iemaksas (VSAOI); 
  • darba devēja pienākums ir ar attiecīgajiem procentiem no vidējās izpeļņas apmaksāt slimības periodā darbinieka potenciālās darba dienas (stundas), savukārt VSAA apmaksā slimības periodā visas kalendāra dienas (t.sk. svētku dienas) 80% apmērā no v.a.i.a. 

B lapas apmaksas aprēķins

Sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēji un pašnodarbinatās personas) var būt vienā vai abos statusos. Gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas regulāri (par katru mēnesi vai par katru ceturksni) iesniedz VID ziņojumu, kurā tiek uzrādīts iemaksu objekts un aprēķinātās VSAOI. Būtiska atšķirība starp šiem ziņojumiem ir tā, ka darba ņēmēji var cerēt uz slimības pabalstu, ja darba devējs ir aprēķinājis un laikus iesniedzis VID ziņojumu. Savukārt pašnodarbinātais saņems slimības pabalstu tikai un vienīgi, ja VSAOI faktiski ir samaksātas.

Jāņem vērā, ka dzīvē mēdz būt vienkāršākas un sarežģītākas situācijas. Mēģināsim tikt galā ar dažām no tām!

Atgādinām, ka B lapas izsniegšanas diena likumā noteikta kā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena, proti, tā ir diena, kad apdrošinātai personai rodas tiesības uz slimības pabalstu. Un šajā dienā persona var būt vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā, tātad par viņu varētu būt veiktas VSAOI abos statusos.

Likums nosaka, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka, summējot aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā un pašnodarbinātā statusā. Tātad daļu atbildes esam guvuši. Noskaidrosim, kādu periodu VSAA ņem vērā, nosakot personas v.a.i.a. 

Saskaņā ar M/S apdrošināšanas likuma 31. pantu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas (darba ņēmēja) apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu (aprēķina periods), šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Citiem vārdiem, divi kalendāra mēneši pirms mēneša, kad bija izsniegta A lapa, netiek iekļauti aprēķina periodā (pirms grūtniecības atvaļinājuma, kad A lapa nav izsniegta, tāds pats princips).

Saskaņā ar M/S apdrošināšanas likuma 32. pantu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta aprēķināšanai pašnodarbinātajam nosaka no apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (tātad aprēķinā neiekļauj ceturksni pirms apdrošināšanas gadījuma ceturkšņa).

Ja ieņēmumi nav visos mēnešos

Ja likums nosaka v.a.i.a. aprēķinā iekļaut personas ieņēmumus gada garumā (abos gadījumos 12 mēneši, nevis kalendāra gads), tad jāpieņem, ka ieņēmumi (proti, VSAOI no ieņēmumiem) mēdz būt gan visā periodā, gan tikai dažos mēnešos. Turklāt ir svarīgi atšķirt iemeslus, kāpēc dažos mēnešos sociālās iemaksas nebija veiktas (vai pat nebija aprēķinātas).

Iemesli svarīgi tādēļ, ka likums dažos gadījumos «tukšajos» mēnešos pieļauj trūkstošo ieņēmumu vietā piemērot daļu no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 

NB! Nejaukt konkrētas personas v.a.i.a. ar attiecīgajā gadā valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu!

Kas ir vidējā iemaksu alga valstī?

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī ik gadu nosaka VSAA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 753 «Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi» 4. punktu visos gadījumos, kad atbilstoši šiem noteikumiem vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmērs jānosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. To nosaka no mēneša v.a.i.a. valstī, kas noteikta par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāra gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Citiem vārdiem, veicot aprēķinus 2022. gadā, tiek izmantota v.a.i.a., kas noteikta par 2020. gadu (nevis par iepriekšējo), un tā ir 939,93 eiro.

VSAA no šīs summas nosaka divus lielumus, kuri izmantojami gadījumos, kas noteikti noteikumos Nr. 753 (sk. turpmāk):

  • 40%, kas ir 375,97 eiro (izmanto, nosakot slimības, vecāku un bezdarbnieka pabalstu);
  • 70%, kas ir 657,95 eiro (izmanto, nosakot maternitātes un paternitātes pabalstu). 

Tātad, ja apdrošinātajai personai jāapmaksā B lapa un iemaksu alga bijusi visos aprēķina mēnešos, minētie procenti netiek izmantoti, jo aprēķinā iespējams izmantot reālas iemaksas.

Ja B lapa izsniegta darba ņēmējam

1. Ja apdrošinātajai personai visā aprēķina periodā VSAOI nebija, jo 

  • persona nav bijusi reģistrēta kā iemaksu veicēja vai 
  • bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, 

tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), v.a.i.a. par minēto periodu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša v.a.i.a. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, v.a.i.a. par šo periodu, kā arī par periodu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ (izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu), nosaka 70% apmērā no valstī noteiktās mēneša v.a.i.a. 

2. Ja apdrošinātajai personai visā aprēķina periodā VSAOI nebija 

  • grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, 
  • bērna kopšanas atvaļinājuma, 
  • atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, 
  • atvaļinājuma bērna tēvam, 
  • pārejošas darbnespējas vai 
  • tādos periodos, kad tika izmaksāti dažādi pabalsti sakarā ar Covid–19 (noteikumu 43. punkts),

tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, v.a.i.a. nosaka par iepriekšējo 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju v.a.i.a. noteikt par 12 mēnešu periodu pirms minēto attaisnojošo periodu iestāšanās. Tātad aprēķins tiks veikts no darba ņēmēja reālajiem (iepriekšējiem) ieņēmumiem.

Pirmajā un otrajā situācijā aprakstītais algoritms ir spēkā arī tad, ja sociāli apdrošinātai personai nebija iemaksu aprēķina perioda daļā (dažus no 12 mēnešiem).

NB! Aprēķinot v.a.i.a., VSAA ņem vērā darba ņēmēja obligāto iemaksu objektu, kas par attiecīgo periodu reģistrēts kā:

  • pie viena vai vairākiem darba devējiem nodarbināta darba ņēmēja iemaksu objekts, no kura ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam;
  • pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts, no kura ir faktiski veiktas obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā darba ņēmējs vairs nav bijis pašnodarbinātā statusā;
  • pašnodarbinātā laulātā (kurš brīvprātīgi pievienojies valsts sociālajai apdrošināšanai) apdrošināšanas iemaksu objekts, no kura faktiski veiktas apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam.

Kā nosaka v.a.i.a. darba ņēmējam? 

3 Izņemot piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai izmaksājis pārejošas darbnespējas laikā vai laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. 4 Dienu skaitā neiekļauj pārejošas darbnespējas kalendāra dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa B, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienas, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, bērna kopšanas atvaļinājuma kalendāra dienas, kā arī dienas, par kurām valsts izmaksāja dažādus pabalstus sakarā ar Covid–19 (noteikumu 43. punkts).

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra dienai (Vd) valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanai aprēķina, summējot algotā darbā aprēķinātās apdrošināšanas iemaksu algas3 (A1, A2 .. A12; pie katra darba devēja atsevišķi) un dalot kopsummu ar kalendāra dienu skaitu (D4):

Vd = (A1 + A2 .. + A12) : D

Kā aprēķina 40% un 70%?

Ja noteiktajā aprēķina periodā darba ņēmējs nav bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs vai nav guvis apdrošināšanas iemaksu algu sakarā ar atrašanos atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kalendāra dienas v.a.i.a. aprēķina:

ν nosakot maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apmēru 2022. gadā:

Vd = 939,93 × 70% × 12 : Dk,

kur Vd — kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; Dk — aprēķina perioda kalendāra dienu skaits;

ν nosakot slimības pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru 2022. gadā:

Vd = 939,93 × 0,4 × 12 : Dk,

kur Vd — kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; Dk — aprēķina perioda kalendāra dienu skaits.

Kā nosaka v.a.i.a. pašnodarbinātajam?

1. Pašnodarbinātajam v.a.i.a. maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no pašnodarbinātā apdrošināšanas iemaksu algas, no kuras faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (pašnodarbinātajiem, kuri maksā MUN, — no obligāto iemaksu objekta). 

Sakarā ar to, ka MUN maksātājiem atskaites veidotas pa ceturkšņiem, personai, kas vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, pabalsti (par vienu un to pašu apdrošināšanas gadījumu) var būt aprēķināti no iemaksu objektiem par atšķirīgajiem periodiem.

2. Ja apdrošinātajai personai v.a.i.a. noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, jo persona nav bijusi reģistrēta kā VSAOI veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes un paternitātes pabalstu), v.a.i.a. par minēto periodu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša v.a.i.a. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, v.a.i.a. par šo periodu nosaka 70% apmērā no valstī noteiktās mēneša v.a.i.a.

3. Ja apdrošinātajai personai v.a.i.a. noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi

  • grūtniecības un dzemdību, 
  • bērna kopšanas vecumā līdz diviem gadiem, 
  • pārejošas darbnespējas vai 
  • periodos, kad valsts izmaksāja dažādus pabalstus sakarā ar Covid–19, 

tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, v.a.i.a. nosaka par iepriekšējo 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju noteikt v.a.i.a. pašnodarbinātajam par 12 mēnešu periodu pirms minēto attaisnojošo periodu iestāšanās.

4. Ja apdrošinātā persona v.a.i.a. noteikšanas perioda daļā nav bijusi reģistrēta kā VSAOI veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), v.a.i.a. par šo perioda daļu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, v.a.i.a. par perioda daļu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, nosaka 70% apmērā no valstī noteiktās mēneša v.a.i.a.

Ja apdrošinātajai personai v.a.i.a. noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi:

  • pārejošas darbnespējas, 
  • grūtniecības un dzemdību, 
  • bērna kopšanas vecumā līdz diviem gadiem dēļ, 

v.a.i.a. nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību, bērna kopšanas dienas, kā arī dienas, kad valsts izmaksāja dažādus pabalstus sakarā ar Covid–19.

Aprēķinot v.a.i.a., ņem vērā pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektu, kas par attiecīgo periodu reģistrēts kā:

  • pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts, no kura faktiski ir veiktas obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam;
  • pie viena vai vairākiem darba devējiem nodarbināta darba ņēmēja iemaksu objekts, no kura ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā pašnodarbinātais vairs nav bijis darba ņēmēja statusā;
  • pašnodarbinātā laulātā (kurš brīvprātīgi pievienojies valsts sociālajai apdrošināšanai) apdrošināšanas iemaksu objekts, no kura faktiski veiktas apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam.

V.a.i.a. (Vd) pabalstu piešķiršanai aprēķina, summējot apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu perioda (A1, A2 .. A12) attiecīgajā kalendāra mēnesī:

Vd = (A1 + A2 + A3 + .. + A12) : Dp,

kur Dp — aprēķinu perioda kalendāra dienu skaits, neieskaitot tajā pārejošas darbnespējas kalendāra dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa B, kalendāra dienas, par kurām piešķirts maternitātes vai paternitātes pabalsts, kā arī periodu, kurā pašnodarbinātais nav veicis saimniecisko darbību un nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas tādēļ, ka ir kopis bērnu vecumā līdz diviem gadiem, un dienas, kad valsts izmaksāja dažādus pabalstus sakarā ar Covid–19.

Ja aprēķina periodā pašnodarbinātais nav bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs, kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (40% vai 70%) aprēķina analoģiski darba devēja aprēķinam (sk. iepiekš).

NB! Ja apdrošinātā persona vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātā, tad summētā (abos statusos) kalendāra dienas v.a.i.a. pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kāds bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. 

NB! Rakstā minētie 40% un 70% no v.a.i.a. valstī tiek attiecināti uz visu «tukšo» mēnesi, proti, nav piemērojami proporcionāli kalendāra dienu skaitam.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada februāra (494.) numurā.