Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti

Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» (turpmāk arī — ZS likums), kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās.

Uzņēmumu reģistrā (UR) pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs.

Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām.

Lai reģistrētu ZS — jābūt zemei

Zemnieka saimniecība (turpmāk — ZS) ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Protams, patlaban ir pietiekami daudz ZS, kuru darbības joma nebūt nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet likums neliek mainīt juridisko formu, ja lauksaimniecības produkcija ZS netiek ražota. Būtiski ir ņemt vērā likuma nosacījumu, ka ZS reģistrēšanai vai esošas saimniecības īpašnieka maiņai ir jāizpilda nepieciešamais nosacījums — jābūt īpašumā zemei. ZS dibināšanas gadījumā zemei ir jāpieder topošajam ZS īpašniekam; ja notiek ZS īpašnieka maiņa, zemei ir jābūt īpašumā vai nu ZS kā juridiskajai personai vai arī jaunajam ZS īpašniekam. Likumā nav prasības par to, lai tā obligāti būtu lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Saistībā ar nepieciešamību pēc zemes īpašuma ZS reģistrēšanai citēšu UR valsts notāra 2021. gada lēmuma fragmentu:

Viens vai vairāki īpašnieki?

Saskaņā ar likumu «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību ZS likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

UR galvenā valsts notāra 2024. gada lēmumā Nr. 1–5n/6 norādīts, ka saskaņā ar likuma «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» I nodaļu «Likumā lietoti termini» individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt ZS ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Vienlaikus minētajā nodaļā noteikts, ka var tikt dibināti ģimenes uzņēmumi, kas ir tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai. Tādējādi ZS pēc būtības ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma vai ģimenes kop≠īpašuma organizēšanai, lai ražotu lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. No minētā arī izriet, ka ZS var būt viens īpašnieks vai arī vairāki līdzīpašnieki.

Praksē ļoti bieži sastopamas situācijas, kad ZS ir vairāki īpašnieki. Tas gan nereti rada neskaidrības attiecībā uz gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu gadījumos, kad ZS ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, kā arī pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinā.

ZS pārvalde

Savas saimniecības pārvaldes formu nosaka ZS īpašnieks. Protams, saimniecību pārvaldīt (vadīt) var īpašnieks pats. Bet ZS var pārvaldīt arī ar:

1. pārvaldnieka starpniecību;
2. ar koleģiālas pārvaldes institūcijas (piem., valdes) starpniecību.

Kā redzams, ZS gadījumā ir atļauts iecelt arī valdi, ja īpašnieks tā vēlas. 

Pilnvarojums īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts statūtos vai nolikumā, vai īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.

Pārvaldnieka iecelšana tiek reģistrēta UR.

Līdz ar pārvaldnieka iecelšanu ZS īpašnieks nezaudē tiesības uz savas ZS peļņas sadali. 

ZS un īpašnieka manta

ZS īpašniekiem bieži rodas jautājumi par sev piederošā īpašuma (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, jo diezgan bieži ZS īpašniekiem nekustamais īpašums pieder kā fiziskajām personām, un šis īpašums tiek izmantots ZS saimnieciskajā darbībā. 

Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par sev kā fiziskajai personai piederoša īpašuma nodošanu ZS lietošanā, un attiecīgi uz šādu līgumu pamata uz saimnieciskās darbības izmaksām noraksta īpašuma uzturēšanas izmaksas vai arī aprēķina un izmaksā sev nomas maksu no ZS līdzekļiem. Tomēr uzskatu, ka šāda prakse ZS nav piemērota, jo likums ļauj izmantot īpašnieka personīgo mantu viņam piederošā saimniecībā bez jebkādu papildu līgumu slēgšanas.

Likuma «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» 10. pants nosaka, ka zemnieka un zvejnieka saimniecības mantu veido zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka manta. Tas nozīmē, ka viss īpašums, kas pieder saimniecības īpašniekam, ir uzskatāms arī par saimniecības īpašumu un tādējādi izmantojams saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz likuma normu. 

Tā kā ne visu fiziskajai personai piederošo īpašumu izmanto saimnieciskajā darbībā, inventarizē tikai to ZS mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai (Grāmatvedības likuma 16. panta trešā daļa). Tātad inventarizē un ZS grāmatvedībā uzskaita tikai to, ko izmanto saimnieciskajā darbībā.

Vienai ZS sniegtā uzziņā Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis dažas būtiskas atziņas attiecībā uz īpašnieka mantas nodošanu ZS:

• ZS ir nodēvēta kā juridiskā persona, tomēr no tiesību sistēmas viedokļa tā neatbilst juridiskās personas būtībai, jo ZS nav nodalīta pašai sava manta;
• ZS tikai organizē šīs fiziskās personas īpašuma pārvaldīšanu un šī īpašuma iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā; 
• juridiski nav iespējams noslēgt atsavināšanas darījumu starp fizisko personu un ZS, kuras vienīgais īpašnieks ir šī pati fiziskā persona, jo šādas darbības rezultātā nenotiek īpašuma tiesību maiņa.

Uzziņa gan bija saistībā tieši par atsavināšanas darījumiem, bet uzskatu, ka tas pilnā mērā ir attiecināms arī uz nomas vai patapinājuma līgumiem — tātad nav iespējams, ka ZS nomā vai patapina to, kas tai ir izmantojams uz likuma pamata.

Tāpat manā skatījumā nav pamata ZS īpašniekam slēgt aizdevuma līgumus ar savu saimniecību par saimniecībai aizdotajiem līdzekļiem. Šādus darījumus attiecīgi uzskaita kā personīgos ieguldījumus. Ja vēlas sekot līdz ieguldīto līdzekļu apmēram, attiecīgi grāmatvedības uzskaitē iekārto atsevišķu kontu šādu ieguldījumu uzskaitei.

ZS reorganizācija vai likvidācija

ZS reorganizācija un likvidācija notiek līdzīgi kā citām fiziskajām personām — divos posmos saskaņā ar ZS likumu u.c. normatīvajiem aktiem.

Likvidāciju veic pats ZS īpašnieks vai arī īpašnieks var iecelts likvidatoru. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka ar likvidējamās ZS mantu nav iespējams pilnībā apmierināt visas likumīgās kreditoru prasības, īpašniekam vai likvidatoram jāiesniedz pieteikums par maksātnespēju.

Ja ZS īpašnieks izvēlas savu saimniecību reorganizēt par SIA, tad ir jāņem vērā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma normas, kas nosaka, ka individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku un zvejnieku saimniecības pārveidošanai par komercsabiedrību attiecīgi piemēro šī likuma 13. panta otrās daļas noteikumus — pārveidošana izdarāma kārtībā, kādu nosaka Komerclikuma 337., 339., 340.–343., 345.–347. pants, 348. panta trešā un ceturtā daļa, 349. panta ceturtā daļa, 350. panta pirmā daļa, ceturtās daļas pirmais teikums, piektā daļa un septītā daļa, 351. panta pirmā daļa, 352., 357., 358. pants un 360. panta pirmā daļa. Reorganizācija par SIA notiek pārveidošanas ceļā, un šajā gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. ZS darbiniekus nav nepieciešams atlaist no ZS un atkal pieņemt SIA. ZS īpašnieks kļūst par SIA dalībnieku; reorganizācijas procesā var piesaistīt vēl arī citus dalībniekus. Tā kā ZS pastāvēšana tiek izbeigta bez likvidācijas procesa, tad normatīvie akti nenosaka prasību sagatavot ZS likvidācijas pārskatu.

ZS grāmatvedība

Grāmatvežiem, kas ikdienā nesaskaras ar ZS grāmatvedības uzskaiti, nedaudz mulsinoša varētu šķist tas, ka ZS kā juridiskā persona var no ienākuma maksāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Neatkarīgi no saimnieciskās darbības ieņēmumu apjoma, ZS var izvēlēties maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un sagatavot gada pārskatu.

Ja ZS ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 300 000 eiro gadā, ZS var izvēlēties maksāt IIN. Esot IIN maksātāja statusā, drīkst izvēlēties vienkāršā vai divkāršā ieraksta grāmatvedību. Ja IIN maksātājs izvēlas vienkāršo grāmatvedību, tad par taksācijas gadu sagatavo gada ienākumu deklarāciju, saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus norādot deklarācijas D3 pielikumā. Ja IIN maksātājs izvēlas divkāršā ieraksta grāmatvedību, tad aizpilda gada ienākumu deklarācijas D3¹ pielikumu, kā arī sagatavo finanšu pārskatu, kas sastāv no bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata.

Nosakot to, vai ieņēmumu apmērs pārsniedz 300 000 eiro, jāņem vērā viena būtiska nianse. 300 000 eiro šajā gadījumā nav neto apgrozījums. Runa ir par visiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, tai skaitā par saņemtajiem atbalsta maksājumiem u.c. ieņēmumiem, kurus uzskaita kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Ja ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārsnieguši 300 000 eiro, tad ZS obligāti kļūst par UIN maksātāju un sagatavo uzņēmumu gada pārskatu.

ZS īpašnieks un VSAOI

Diezgan bieži joprojām izskan jautājumi par ZS īpašnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pamatnosacījums likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» ir, ka ZS īpašnieks ir pašnodarbinātais. 

Ja ZS īpašnieks ir noslēdzis darba līgumu ar savu ZS, tad viņš zaudē pašnodarbinātā statusu un iegūst darba ņēmēja statusu.

ZS īpašnieks nav sociāli apdrošināma persona (nav pašnodarbinātais), ja:

• ir sasniedzis pensijas vecumu;
• ir persona ar I vai II grupas invaliditāti;
• ZS ir iecelts pārvaldnieks.

Iepriekš minētajos trīs gadījumos ZS īpašnieks var būt darba ņēmējs savā saimniecībā, ja ar ZS ir noslēdzis darba līgumu.

VSAOI aprēķins atšķirsies pašnodarbinātā un darba ņēmēja gadījumā. Pašnodarbinātā gadījumā VSAOI aprēķina no saimniecības peļņas (ieņēmumos neieskaitot atbalstus lauksaimniecībai un lauku attīstībai), bet darba ņēmēja gadījumā VSAOI aprēķina no īpašniekam aprēķinātās darba samaksas.

Jums arī varētu interesēt:

• Peļņas sadale zemnieku saimniecībās
• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā