Autori

Rakstā aplūkošu būtiskākos aspektus, kas skar nodokļu piemērošanu fizisko personu ienākumam no lauksaimniecības zemes nomas. Tā kā ļoti bieži nomniekam ne tikai ir jāietur nodokļi no zemes nomas maksas, bet arī jāiesaka, kā rīkoties iznomātājam, apskatīsim, ko svarīgi zināt gan ienākuma guvējam, gan ienākuma izmaksātājam.Neiedziļināšos juridiskās niansēs, bet dažas detaļas minēšu arī no lauksaimniecības zemes nomas darījumu juridiskās puses.Likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Zemes nomnieks vai iznomātājs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā pašvaldību informē par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Savukārt pašvaldībai ir pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru.Zemes nomas līgums reģistrējams pašvaldībāMK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 «Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi» 31. punkts paredz, ka zemes nomnieks vai iznomātājs mēneša laikā pēc zemes nomas līguma noslēgšanas lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz personiski vai apliecinātu atvasinājumu nosūta...

Rakstā minētais ir balstīts uz konkrētu dzīves situāciju, uzņēmuma nosaukumi, protams, mainīti. SIA Zemnieks iegādājas no privātpersonas, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, siena ruļļus. Tas ir darījums starp uzņēmumu un fizisko personu. Kā pareizi rīkoties? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un vai ir jāietur nodokļi no privātpersonas?Lauksaimnieki samērā bieži savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas kādu produkciju no citiem ražotājiem. Apskatīsim šo jautājumu gan no pircēja, gan no pārdevēja viedokļa.Vispirms sāksim ar pārdevēju. Jautājumā norādītajā gadījumā — par fizisko personu, kas pārdod siena ruļļus.Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta trīspadsmitā daļa nosaka, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja minētie ienākumi nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Likumā ir lietota diezgan interesanta terminoloģija — piemājas saimniecība vai personiskā palīgsaimniecība. Likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» ir skaidrots sekojošais:par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka)...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Lai izmantotu sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, ir jāizpilda vairāki likuma «Par IIN» nosacījumi — lauksaimniekam ir jāatbilst likumā noteiktajam, un arī attiecībā uz strādnieku jāievēro vairākas prasības. Ja lauksaimnieks likuma nosacījumiem atbilst, tad ir vērts izmantot likumā doto iespēju aprēķināt nodokli atvieglotā kārtībā. Salīdzināsim nodokļu aprēķinus vispārējā kārtībā un sezonas laukstrādnieku režīmā. Bruto alga 740,00 740,00 740,00 580,48 733,48 DŅ VSAOI 10,5% 77,70 77,70 Neapliekamais minimums 510,00 Ar IIN apliekamais ienākums 662,30 152,30 IIN 25,5% 168,89 38,84 Nodoklis 15% 111,00 87,07 110,02 Izmaksai 493,41 623,46 629,00 493,41 623,46 DD VSAOI 23,59% 174,57 174,57 Riska nodeva 0,36 0,36 Kopā DD izmaksas 914,93 914,93 740,00 580,48 733,48 Tabulā salīdzināts nodokļa aprēķins minimālajai mēnešalgai. Ja ir parastais nodokļa...

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet tik vienkārši tomēr viss nav — it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Atbalsta pretendents var būt ražotājs, pašvaldība vai izglītības iestāde, ēdināšanas uzņēmums. Atbalsta likmes tiek noteiktas par vienu porciju augļu, dārzeņu un asorti, kā arī par vienu litru piena. Liela daļa no tiem ražotājiem, kas programmas ietvaros piegādā...

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Pērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt arī Zemkopības ministrijas balvu — ieguvāt medaļu par centību. Tātad 2024. gadā esat novērtēta dubultā. Vai ir gandarījums par profesionālo darbu? Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samulsināja — nešķita, ka esmu tik...

Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi. Svarīgi ievērot, ka rakstā minētais attiecas uz maksājumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Cita veida atbalstiem ne visi rakstā apskatītie nosacījumi ir piemērojami. Lauksaimniecības nozarē darbojas un attiecīgi arī saņem atbalsta maksājumus gan juridiskās, gan fiziskās personas. Fiziskajām personām (gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan individuālajiem komersantiem) ir jāievēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ienākumu. Tāpat IIN attiecas uz vienu daļu no zemnieka saimniecībām (ZS). Sāksim ar to normatīvo aktu apskatīšanu, kas nosaka atbalsta summu uzskaiti grāmatvedībā un aplikšanu ar ienākuma nodokļiem. Personu grupa...

Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» (turpmāk arī — ZS likums), kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās. Uzņēmumu reģistrā (UR) pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs. Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām. Lai reģistrētu ZS — jābūt zemei Zemnieka saimniecība (turpmāk — ZS) ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Protams, patlaban ir pietiekami daudz ZS, kuru darbības joma nebūt nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet likums neliek mainīt juridisko formu, ja lauksaimniecības produkcija ZS...

No aprīļa līdz novembrim lauksaimnieki drīkst nodarbināt strādniekus, izmaksātajam ienākumam piemērojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN). SLIN režīms tika ieviests 2014. gada 1. jūnijā. Lai arī nodokļu režīmam nu jau desmit gadi apritējuši, būtiskākās lietas nenāk par ļaunu atgādināt, un, iespējams, kāds, kuram šis nodokļu režīms strādnieku nodarbināšanai noderīgs, par to nemaz nezina. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Lai varētu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) piereģistrēt nerezidentu, vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā...

Vai pašnodarbinātā persona — pakalpojuma sniedzējs (frizieris) — drīkst lietot POS termināli bez kases aparāta savā struktūrvienībā? Skaidrās naudas ienākumi nepārsniedz mēnesī 6 minimālās mēnešalgas. Atbilde Gadījumi, kad drīkst neizmantot kases aparātu ieņēmumu reģistrēšanai, ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82. punktā. 82.1.3. apakšpunkts nosaka, ka darījumu drīkst apliecināt ar reģistrēto kvīti pēc darījumu partnera pieprasījuma par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. Vidējos skaidrās naudas ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidrās naudas ieņēmumu kopējo summu izdalot ar trīs. Ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā nodrošina kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas uzsākšanu. Tātad, ja skaidrās naudas ieņēmumi nepārsniedz noteiktās 6 minimālās mēnešalgas, drīkst turpināt...

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai...

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā. Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo, tad IK tālāk rakstītais nav piemērojams. Peļņas sadalei būtiski ir šie trīs aspekti: peļņas sadales dokumentēšana, nodokļu piemērošana peļņas sadalei, peļņas sadales uzrādīšana grāmatvedībā. Peļņas sadales process — ko nosaka likums un kas jāizdomā pašiem? Zemnieku saimniecību (ZS) darbību, dibināšanas un likvidācijas kārtību nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas kopumā ir sešas reizes grozīts. Laika gaitā vairākas likuma normas ir izslēgtas, t.sk. likuma 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...