Kā grāmatvedībā jāuzrāda apgrozāmo līdzekļu grants (par periodu no 01.10.2021 līdz 31.01.2022)?

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim (turpmāk – atbalsta periods).

Par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim atbalstu nosaka:

• 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 eirokatrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa, kurš sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", nepārsniedz 2 300 000 eiro saistītu personu grupai.

Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

4. piemērs

Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Covid-19 atbalstu (grantu) un to izlietojis atbilstoši mērķiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šāda atbalsta (granta) summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tātad to neietver uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

! Saņemtais atbalsts par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim ir jāizlieto divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas.

Neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam.

Uzņēmuma naudas plūsma jāorganizē tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par katra saimnieciskā darījuma norisi un konstatēt saņemtās atbalsta summas izlietošanu.

Atbalsta summu var izlietot:

• saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, kas palīdz uzņēmumam saglabāt un nodrošināt darbību;

Piemēram, rēķinu samaksai par elektrību, komunālajiem maksājumiem, telpu nomu, precēm, pakalpojumiem, darba algai, nodokļu nomaksai, kā arī citu saistību, piemēram, līzinga maksājumu, aizdevuma saistību segšanai, ar nosacījumu, ka aizdevums netika saņemts valsts atbalsta ietvaros (piemēram, ALTUM).

• pamatlīdzekļu un inventāra iegādei, ja tas nepieciešams saimnieciskās darbības nodrošināšanai Covid-19 krīzes laikā.

Piemēram, datortehnikas, interneta rūtera iegādei, lai atbilstoši Covid-19 krīzes laikā izvirzītajām prasībām varētu nodrošināt attālinātā darba veikšanu.

Atbalstu nevar izmantot:

• ieguldījumu veikšanai (t.sk. pamatlīdzekļos, kas netiek izmantoti uzņēmuma primārās darbības nodrošināšanā;
• luksusa preču iegādei;
• uzkrājumu veidošanai cēlmetālos un citu vērtību iegādei, kas ir uzskatāmi par likvīdiem ieguldījumu objektiem, kas nav vērsta uz uzņēmuma nepārtrauktas darbības turpināšanu un likviditātes problēmu risināšanu;
• bioloģiskajos aktīvos;
• ilgtermiņa finanšu ieguldījumos;
• darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem aizdevumu izsniegšanai vai ieguldījumu veikšanai;
• dividendēm;
• ar saimniecisko darbību nesaistītai izdevumu segšanai;
• nākamo periodu maksājumu veikšanai, izņemot, ja uzņēmums var pierādīt, ka iepriekš ir saņēmis līdzīgus rēķinus.

! Nodokļu parādu nomaksai valsts ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus: termiņa pagarinājumus un labprātīgās izpildes grafikus.

Ja vienā periodā tiek saņemti dažāda veida atbalsti, tos nevar izmantot vienādām attiecināmām izmaksām.

Piemēram, ja saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai tūrisma vai eksporta nozarē, tad tajā mēnesī saņemto atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai nevar izmantot algu izmaksai.

Uzņēmumam jānodrošina dokumentu glabāšana 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.