VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviests jauns informatīvs brīdinājums par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu. Brīdinājuma mērķis ir preventīvi uzrunāt nodokļu maksātājus par to, ka, ja iepriekšējos gados ir ārvalstīs gūti ienākumi, tad arī šogad pastāv iespēja, ka var būt pienākums aizpildīt deklarācijas D2 pielikumu.Deklarācijā jānorāda visi kalendārajā gadā gūtie ienākumi - gan Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus VID nodrošina piekļuvi tikai tai informācijai, kas jau ir valsts informācijas sistēmās.Šī informācija ietver datus no Latvijas ienākumu izmaksātājiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, informāciju no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, kā arī ziņas par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.Tas nozīmē, ka brīdī, kad pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas VID EDS sākotnēji ģenerē attiecīgā gada deklarāciju, automātiski ielasot VID rīcībā esošos datus, nodokļu maksātājam ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā iekļautā informācija ir pilnīga un pareiza, skaidro VID.Ja nepieciešams, nodokļu maksātājs šo informāciju precizē vai papildina, jo...

Februāra sākumā Latvijā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 830,763 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2026. gada 1. februārī bija 352,481 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,066 miljonus eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 184,216 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,5%.Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1. februārī veidoja 65,2% no kopējās parādu summas jeb 541,466 miljonus eiro.Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 1. februārī bija atzīti parādi 2,116 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem februāra sākumā bija atzīti parādi 539,35 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 244,391 miljona eiro apmērā, bet par reāli...

Plānojot uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, viens no būtiskākajiem jautājumiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem ir – vai šis darījums ir apliekams ar PVN? Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī publicējis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/71561), kurā skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu uzņēmuma pārejas gadījumā. VID uzziņa sniedz detalizētu ieskatu kritērijos, kas ļauj biznesa pārdošanu kvalificēt kā uzņēmuma pāreju, kurai PVN nepiemēro. Darījuma būtība: aktīvu un saistību kopums Izskatītajā gadījumā sabiedrība plānoja pārdot savu "iekārtu biznesu", nododot pircējam ne tikai materiālos aktīvus (iekārtas, krājumus), bet arī nemateriālās vērtības un saistības: klientu un piegādātāju līgumus; intelektuālo īpašumu (preču zīmes, patentus, zinātību jeb know-how); darbiniekus (pārņemot lielāko daļu personāla); nekustamā īpašuma nomas līguma tiesības; debitoru parādus. Pārdevējam pēc darījuma paliktu tikai nebūtiski aktīvi, un tas plānoja mainīt darbības jomu uz zinātnisko pētniecību. Kad darījums nav uzskatāms par preču piegādi? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otro daļu, uzņēmuma pāreja nav uzskatāma par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā", kurā skaidro par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā un informē par VID iesniedzamajiem dokumentiem. Struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus Latvijas Republikas teritorijas teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Normatīvais akts, kas jāievēro, ir Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” projektu. Ar šiem MK noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 23. jūnijam (ieskaitot). MK noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. MK noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu. Noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID...

No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786). Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778): groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 1. aprīlī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", kas stājas spēkā 2025. gada 11. aprīlī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs", "elektroniskās naudas žetons" un "aktīviem piesaistīts žetons" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā. Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai iesniedzis grozījumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi". Tajos tiek noteiktas izmaiņas autentificēšanās kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Publiskā apspriešana pieejama līdz 18. aprīlim (ieskaitot). Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz, ka turpmāk autentificēties EDS ar VID izsniegto lietotājvārdu un paroli būs tiesības tikai personām, kurām nav iespēju iegūt un izmantot internetbankas autentifikāciju, kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli (Smart-ID) vai kvalificētus paaugstinātas elektroniskās identifikācijas drošības līdzekļus (eID karti, eParaksta karti un “eParaksts mobile”). Plānots, ka izmaiņas EDS lietotāju autentifikācijas kārtībā stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī. Līdz 1. septembrim EDS lietotājiem, kuri autentificējas sistēmā ar lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izvēlēties turpmāk izmantojamo autentifikācijas veidu - pārejas periodā iegūt kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli vai pilnvarot citu EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu un ziņojuma aizpildīšanu. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts un tā noteikšana Pašnodarbinātās personas ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību t.i. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas maksā no peļņas. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 31,07 % apmērā Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums (peļņa) attiecīgā mēnesī 2025.gadā sasniedz vai pārsniedz 740 eiro (minimālā alga 2025.gadā), jāveic obligātās iemaksas (vispārējā gadījumā 31,07% apmērā pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanai) no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par 740 eiro. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai Papildus no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un brīvi izraudzīto iemaksu objektu, ir jāveic obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākumi (peļņa) mēnesī ir mazāki par 740 eiro, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā veic no faktiskajiem...

Šogad jūnijā plānots mainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta (MKP, kods – 0240) atrašanās vietu. Pašlaik Lidostas MKP atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, bet nākotnē tas atradīsies Mazajā Gramzdas ielā 9b, Mārupes novadā, informē VID. Lidostas MKP jaunajā adresē nav plānots nodrošināt stāvvietu kravas transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek veikti kravu pārvadājumi muitas procedūru ietvaros, līdz ar to mainīsies muitošanai pakļauto preču uzrādīšanas vieta. Tranzīta un eksporta procedūru uzsākšana un noslēgšana turpmāk būs iespējama Lidostas MKP uzraudzībā esošajos uzņēmumos – muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kur krava tiks novietota vai no kuras tā tiks izvesta, kā arī eksporta uzsākšanai saskaņotajās vietās, ja uzņēmums saņēmis atbilstošo atļauju. VID atgādina, ka izlaist preces tranzīta procedūrai elektroniski, neuzrādot tās nosūtītāja muitas iestādē, var uzņēmums, kas saņēmis atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu. Savukārt tiesības patstāvīgi pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces galamērķa muitas iestādē, uzņēmumam sniedz atļauja izmantot atzītā saņēmēja...

2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar to nepieciešams veikt alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2025. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2025. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas VID glabāšanā līdz to identificēšanai. Kā...

No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. novembrī izskatīts Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz precizēt VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtību, nodrošināt atsevišķu datu kopu pieejamību atvērto datu veidā un noteikt VID tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem nodokļu administrēšanas funkciju izpildei. Ar grozījumiem paredzēts, ka VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājs, paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto e-pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses (E-adreses) konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūtīs arī uz oficiālās E-adreses kontu. Savukārt VID EDS lietotājam būs iespēja atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu...

2024. gada 31. oktobrī ir pieņemts likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas 2024. gada 12. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 221 (2024/221.1) un stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības likuma būtiskākie grozījumi Grāmatvedības likuma (turpmāk – likums) 1. panta pirmās daļas 9. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts”. Likums papildināts, nosakot, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Uzņēmumam noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam Latvijas Republikā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam". Tajā skaidrots, ka darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus, taču, ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, tad, iesniedzot deklarāciju, nerezidents ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Tāpat ir skaidrots, kā šādās situācijās tiek piemērotas nodokļu konvencijas. Ja nerezidents ir uzskatāms par rezidentu valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, tad ir iespējams piemērot nodokļu konvencijā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem Latvijas darba devēja darbinieka (nerezidenta) algota darba ienākums ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas Latvijā, ja algotais darbs tiek veikts ārpus Latvijas. Ja ārvalsts darba devēja darbinieks (nerezidents) veic darbu Latvijā, tad saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem nodoklis Latvijā nebūtu piemērojams tikai tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi...