Kā iepriekšējie nedrošie parādi ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli?
Jautājums: Uzņēmumam ir nedroši debitoru parādi, kuri ir radušies pirms 2018. gada 1. janvāra. Daļai ir izveidoti uzkrājumi. Vēlamies tos norakstīt. Kā tie ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Arturs Breicis, sertificēts nodokļu konsultants SIA AAT / SIA Breicis. Lai atbildētu uz šo jautājumi, izskatīsim jaunā likuma sistēmu un salīdzināsim to ar iepriekšējo. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta (b) apakšpunktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ietver nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver arī nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9. pantu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa 9.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Jautājums: Uzņēmumam ir nedroši debitoru parādi, kuri ir radušies pirms 2018. gada 1. janvāra. Daļai ir izveidoti uzkrājumi. Vēlamies tos norakstīt. Kā tie ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli?
Atbildi sniedz Arturs Breicis, sertificēts nodokļu konsultants SIA AAT / SIA Breicis.
Lai atbildētu uz šo jautājumi, izskatīsim jaunā likuma sistēmu un salīdzināsim to ar iepriekšējo.
Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta (b) apakšpunktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ietver nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver arī nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9. pantu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa 9. pantam (Nedrošie debitoru parādi) ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura:
izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.
Tātad jaunais likums, tāpat kā iepriekšējais, nedod tiesības neaplikt izdevumus (zaudējumus), kas radušies no nedrošajiem parādiem, izņemot gadījumu, ja ir izpildīts noteiktu kritēriju kopums (to šeit detalizēti neanalizēsim).
Tomēr likuma pārejas noteikumu 28. punkts nosaka, ka likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta “b” apakšpunkts un 9. pants ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Pārejas noteikumi skaidri nosaka, ka tas attiecas uz debitoru parādu rašanos brīdi, nevis slikto parādu atzīšanu vai uzkrājumu veidošanu.Tas nozīmē, ka, norakstot debitoru parādus, kuri radušies pirms 2018. gada 1.janvāra, UIN bāzi palielinošas korekcija nav jāveic. To apstiprina arī VID 2018. gada 25. maija uzziņa Nr. 30.1-8.7/143933.
Te varētu likt atbildei punktu, ja nebūtu šķietami mulsinošā fakta, ka par nedrošā parāda norakstīšanu nav jāpalielina ar UIN apliekamā bāze. Taču atbilde ir ļoti vienkārša. Iepriekšējā UIN sistēma bija konstruēta tādā veidā, kas neļāva atskaitīt izmaksas (zaudējumus) no šaubīgajiem (bezcerīgajiem) debitoriem, izņemot, ja tika izpildīti noteikti kritēriji. Fakts, ka līdz 2017. gada beigām uzņēmumam nebija tiesību atskaitīt šos zaudējumus, nozīmē to, ka iepriekšējā likuma norma, proti, neļaut atskaitīt izmaksas no nedrošajiem parādiem (izņemot, ja ir izpildīti kritēriji), ir sasniegts. Tas nozīmē, ka jaunajam likumam nav pamata likt maksāt papildu nodokli gadījumā, ja debitoru parāds, kas ir radies pirms 2018. gada, kļūst bezcerīgs un norakstīts 2018. gadā. Ja tas tā būtu, tad rastos dubulta nodokļu uzlikšana.
Par to, kas attiecas uz debitoru parādiem, kuri ir radušies pēc 2018. gada 1. janvāra, lasiet žurnālā BILANCE šā gada februāra izdevumā (Nr. 446) publicētajā A.Breiča rakstā. Abonenti žurnāla arhīvu var lasīt arī elektroniski.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.