Kā pareizi noformēt komandējumā personu, kas nav uzņēmuma darbinieks?

Jautājums: Kā nosūtīt (kā pareizi noformēt) komandējumā personu, kas nav darbinieks?

Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore.

Atbilde uz šo jautājuma atrodama Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2. punktā, kur skaidrots komandējuma termins.

Par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar (..) institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka (..) un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)), brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm (..).

Saskaņā ar komandējuma definīciju netiek prasīti nekādi īpaši noteikumi, nosūtot komandējumā svešu personu, ja tās pakalpojumi, prasmes, pieredze vai zināšanas ir nepieciešamas konkrēta mērķa sasniegšanai. Protams, visa informācija par komandējuma mērķi un sveša speciālista klātbūtnes nepieciešamību ārvalstī ir jāmin attiecīgajā rīkojumā kā pamatojuma veikt ar šo braucienu saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Šīs summas netiek uzskatītas par personas ienākumu, bet gan par izdevumu kompensāciju. Par izpildīto darbu komandējuma laikā parasti tiek slēgts uzņēmuma līgums.

Definīcijā minētā darba nepildīšana  savas saimnieciskās darbības ietvaros nozīmē vien to, ka sveša persona nav patstāvīgs (reģistrēts) nodokļu maksātājs, jo pretējā gadījumā būtu izrakstīts rēķins par sniegto pakalpojumu un šādi izdevumi vairs netiktu uzskatīti par komandējuma izdevumiem, bet par izdevumiem, kas saistīti ar firmas saimniecisko darbību.

Citas atbildes par komandējumiem uzziniet žurnāla BILANCE jūlija izdevumā!

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

  Subscribe  
Paziņot par