Satversmes tiesa sāk vērtēt Saeimas lēmumu samazināt iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī

Satversmes tiesa (ST) rakstveida procesā 19. maijā sākusi izskatīt pirms gada ierosināto lietu par samazināto iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī (lieta Nr. 2025-14-01 “Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”).

Saeima iepriekš pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Labklājības ministrija skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Tikmēr Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.

Savukārt opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības deputāti vērsās ST, lūdzot vērtēt pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanas uz pirmo līmeni atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus, ir balstījies uz pieņēmumu, ka tā nesamazinās nākotnes pensiju apmēru, bet pat, iespējams, to palielinās, norāda opozīcijas deputāti.

Šāds pieņēmums balstīts uz apsvērumu, ka līdz šim pensiju otrajam līmenim bijis mazs ienesīgums, taču likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas procesā tā arī netika iegūti dati un veikta modelēšana tam, kādu tieši ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju radīs apstrīdētā norma, uzskata deputāti.

Opozīcijas politiķi norāda, ka nav ņemtas vērā ekspertu prognozes, kā arī respektētas fondēto pensiju shēmas dalībnieku tiesības uz īpašumu, tiesisko paļāvību un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat tikusi ignorēta vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītā iniciatīva portālā "manabalss.lv" par esošās iemaksu likmes saglabāšanu pensiju otrajā līmenī.

Tāpat viņi uzskata, ka apstrīdētā likuma norma ir kaitīga arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā, samazinot investīciju apmēru, tostarp Latvijas ekonomikā, samazinot iedzīvotāju uzticības līmeni pensiju sistēmai un neveicinot iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu.

Tiesai nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.