Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar…
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot MI rīku firefly.adobe.com
Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš
Lietas faktiskie apstākļi
Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods.
05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā darbā, kas nav saistīts ar saskarsmi ar bērniem, nav iespējams pieteicēju nodarbināt, paziņots, ka, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, ar pieteicēju darba līgums tiek izbeigts.
Ar Zemgales rajona tiesas 10.10.2021. spriedumu atcelts komisijas lēmums un izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.
Pieteicējs 05.02.2022. vērsās Jēkabpils novada pašvaldībā ar iesniegumu par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma 1000 eiro, kas viņam nodarīti ar prettiesisko komisijas lēmumu, atlīdzināšanu.
Jelgavas novada pašvaldības dome ar 28.04.2022. lēmumu pieteicēja iesniegumu noraidīja. Lēmums pamatots ar to, ka komisijas lēmuma spēkā stāšanās tika apturēta ar tā pārsūdzēšanas brīdi. Pieteicēja darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdī 05.03.2021. komisijas lēmums nebija spēkā. Līdz ar to tas nekādā veidā nevarēja ietekmēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar pieteicēju.
Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Lietā bija jānoskaidro, vai pastāv pamats atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas viņam varētu būt radīti ar komisijas lēmumu.
Tiesa pieteikumu apmierināja daļēji, uzdeva domei divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas rakstveidā atvainoties pieteicējam. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.
Pieteicējs noraidītajā daļā spriedumu pārsūdzēja.
Apgabaltiesa atzina, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums pārsūdzētajā daļā ir noraidāms. Apgabaltiesa atzina, ka lietā ir konstatējams Atlīdzināšanas likuma 5. panta 1. punkta «a» apakšpunktā noteiktais tiesiskais pamats zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai, jo ir stājies spēkā spriedums, ar kuru atcelts komisijas lēmums un izbeigta pret pieteicēju uzsāktā administratīvā pārkāpuma lieta. Tajā ir konstatēts arī komisijas rīcības prettiesiskums, bet pat, ja pastāv kaitējuma atlīdzinājuma prasījuma tiesiskais pamats, tas nenozīmē, ka ir nodarīti zaudējumi vai nemantiskais kaitējums, kas ir atlīdzināms naudā.
Apgabaltiesas ieskatā tas vien, ka pastāv kaitējuma atlīdzinājuma prasījuma tiesiskais pamats, nenozīmē, ka ir nodarīti zaudējumi vai nemantiskais kaitējums, kas ir atlīdzināms naudā.
Administratīvā apgabaltiesa izteica turpmāk minētās būtiskās atziņas.
Nepieciešams konstatēt cēloņsakarību
Atlīdzināšanas likuma 7. pants paredz, ka tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo kaitējumu.
Lai būtu pamats atlīdzināt pieteicējam tā prasītos zaudējumus, ir jāpierāda, ka pieteicējam ir radušies zaudējumi konkrētā apmērā un ka šie zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar komisijas rīcību, proti, ka komisijas lēmums vai komisijas rīcība administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šos zaudējumus.
Pieteicēja nesaņemtā darba samaksa nav tiešā cēloņsakarībā ar komisijas lēmumu vai komisijas rīcību — tie nav galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šos zaudējumus.
Pieteicējs nevarēja turpināt saņemt darba samaksu nevis tāpēc, ka tika pieņemt komisijas lēmums, bet tāpēc, ka ar darba devēja rīkojumu tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar pieteicēju. Komisijas lēmumā nav ietverts nekāds konkrēts lēmums vai kāda norāde, kas saistīta ar pieteicēja nodarbinātību pēc komisijas lēmuma pieņemšanas.
Līdz ar to tikai komisijas lēmums pats par sevi nekādā veidā saistoši un nemainīgi nenoteica pieteicēja nodarbinātības jautājumu un tieši neietekmēja pieteicēja darba tiesiskās attiecības un to izbeigšanu.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 4. punkts noteic, ka izglītības iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas, kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas minēts šā likuma 81. pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.
Tādējādi arī administratīvās sodāmības tiesiskās sekas, kas iziet ārpus administratīvo pārkāpumu tiesībām un izpaužas kā nepieļaujamība strādāt izglītības iestādē, ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanos.
Kā bija jārīkojas pieteicējam?
Jautājumi, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskumu un pamatotību un atlīdzību par darba piespiedu kavējumu tā rezultātā, saskaņā ar Darba likuma 29. nodaļu un Civilprocesa likumu ir risināmi civilprocesuālā kārtībā. Par to, vai ar pieteicēju konkrētajos apstākļos pamatoti izbeidza darba tiesiskās attiecības, tostarp, atsaucoties uz sodu reģistrā esošām ziņām par komisijas lēmumu, un pieteicējam pienākas atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku, pieteicējam bija jāceļ attiecīga prasība tiesā civilprocesuālā kārtībā.
Tikai tāpēc, ka pieteicējs nepamatoti uzskata, ka laikā, kamēr komisijas lēmums nebija tiesā atzīts par prettiesisku un atcelts, pieteicējam nebija pamata pārsūdzēt viņa atlaišanu no darba, nav pamata šo jautājumu vērtēt šajā lietā administratīvi procesuālā kārtībā, lemjot par zaudējumiem administratīvā pārkāpuma lietvedībā.
Par nemantisko kaitējumu saskaņā ar Atlīdzināšanas likumu
Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzības apmēru.
Nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības raksturu, apsūdzības smagumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.
Nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību.
Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās.
Līdz ar to nemantiskā kaitējuma nodarīšana ir jāpierāda un ne jebkurš nemantisko tiesību aizskārums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir atlīdzināms naudā, bet tikai tāds, kas radījis pieteicējam nelabvēlīgas sekas un kuras, citasarp, ņemot vērā aizskāruma smagumu, nav atlīdzināmas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai atvainošanos.
Kā pierādīt kaitējumu?
Administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētie procesuāli pārkāpumi varēja radīt pieteicējam emocionālus pārdzīvojumus un diskomfortu, taču pieteicēja tiesību aizskārums nav smags. Lietā nav pierādījumu, kas norādītu uz pazemojumu un to, ka izskatāmajā gadījumā komisijas lēmuma rezultātā pieteicējam būtu nodarīts kaitējums veselībai. Pieteicējs nav konkrēti paskaidrojis, kāds tieši kaitējums viņa veselībai ir nodarīts, kā arī nav iesniedzis tam apstiprinošus pierādījumus.
Vai ar atvainošanos pietiek?
Atlīdzināšanas likumā ir konkretizētas Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertās personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem un nemantisko kaitējumu, kas personai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.
Primārais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Ja tas nav pilnībā iespējams, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes atvainošanās. Ja arī šis atlīdzinājuma veids, ņemot vērā aizskāruma smagumu, nav atbilstīgs, izmaksājams atlīdzinājums naudā.
Sākotnējā stāvokļa atjaunošana un atvainošanās izteikšana arī ir Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam atbilstīgs atlīdzinājuma veids.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.