Autori

Ar šo rakstu pabeidzam apskatīt 2025. gada tiesu prakses atziņas darba strīdos. Ierobežotā apjoma dēļ šajā publikācijā netiek apskatīti lietu faktiskie apstākļi, bet tikai Senāta nolēmumu svarīgākās atziņas tēžu veidā.1. Vai darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs var apstrīdēt VDI secinājumus?Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670016224, SKA–386/2025Darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs nevar pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas (VDI) secinājumus par nelaimes gadījumu darbā tikai tāpēc, ka tie var ietekmēt viņa reputāciju, sertifikāciju vai privāttiesiskās attiecības ar klientu.Darba devējam noteiktos gadījumos ir pienākums piesaistīt kompetentu institūciju darba vides iekšējai uzraudzībai, tomēr minētais nav pamats secināt, ka tādējādi šai piesaistītajai institūcijai ir tiesības pārsūdzēt VDI aktu par nelaimes gadījumu darbā.Darba aizsardzības likums (DAL) skaidri noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā (DAL 9. pants) un šo atbildību neierobežo nodarbināto un kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu pienākumi darba aizsardzības jomā (DAL 27. panta pirmā un otrā daļa). Līdzīgi Ministru...

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 03.03.2025. spriedums lietā Nr. C771440724Šajā lietā skatīti jautājumi par darba piespiedu kavējuma robežas pēc darbinieka atjaunošanas darbā un darbinieka pienākums pēc sprieduma spēkā stāšanās faktiski atgriezties darbā. Darba piespiedu kavējuma laikā «uzkrāto» atvaļinājumu kompensācijas nepieļaujamība.Faktiskie apstākļiDarba devējs 17.07.2022. uzteica darbiniecei darba līgumu. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.2023. spriedumu citā civillietā prasītāja tika atjaunota darbā, piedzenot viņai arī vidējo izpeļņu par iepriekšējo darba piespiedu kavējuma laiku. Šis spriedums stājās spēkā 10.01.2024. Pēc sprieduma spēkā stāšanās prasītāja vērsās pie darba devējas, lūdzot nodrošināt sprieduma izpildi, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un izmaksāt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Savukārt 27.02.2024. tika pasludināts darba devējas maksātnespējas process.Prasītāja iesniedza nenodrošinātā kreditora prasījumu maksātnespējas procesā, prasot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Maksātnespējas administratore prasījumu atzina tikai daļēji, jo starp pusēm pastāvēja strīds par to, kura puse ir atbildīga par darba piespiedu kavējumu pēc sprieduma par atjaunošanu darbā.16.04.2024. darba...

Rīgas apgabaltiesas 14.02.2025. spriedums lietā Nr. C771608923Šajā spriedumā atzīts, ka parakstīta vienošanās rada prezumpciju par personas piekrišanu tās saturam un uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības.Faktiskie apstākļiPrasītājs noslēdza darba līgumu ar atbildētāju par kapteiņa instruktora pienākumu pildīšanu. Darba līgumā bija noteikta mēnešalga 5892,50 eiro pirms nodokļu nomaksas neatkarīgi no tā, vai kuģis atradās remontā, dīkstāvē vai aktīvi veica darbu zvejā. Prasītājs norādīja, ka vairākos mēnešos darba samaksa viņam netika izmaksāta pilnībā vai vispār netika izmaksāta.Tā kā pusēm neizdevās vienoties par situācijas risinājumu, prasītājs lūdza izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pušu vienošanās. Puses noslēdza vienošanos, kurā tika fiksēts, ka atbildētājai ir neizmaksātās darba algas parāds 33 166,13 eiro apmērā, kā arī paredzēts līgumsods 0,05% apmērā par katru nokavēto samaksas dienu, bet ne vairāk kā 10% no parāda summas.Pēc vienošanās noslēgšanas atbildētāja prasītājam samaksāja tikai daļu no parāda — 4000 eiro. Prasītājs cēla prasību tiesā, lūdzot piedzīt atlikušo darba samaksas parādu 29 166,13 eiro, kompensāciju...

Senāta Civilietu departamenta 03.12.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771090124, SKC–397/2025Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 13. janvāra spriedumu prasība tika apmierināta daļēji — darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā un viņa labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt prasība daļā par atstādināšanas atzīšanu par spēkā neesošu un papildu izpeļņas piedziņu tika noraidīta.Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību daļā, kur prasība apmierināta, bet prasītājs iesniedza pretsūdzību daļā, kur prasība noraidīta.Senāta atziņasSenāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, noskaidrojusi, ka 2024. gada 9. aprīļa darba līguma uzteikumā prasītājam pārmestie pārkāpumi, uz kuriem norādīts trauksmes cēlēju ziņojumos, izdarīti vairākus gadus pirms uzteikuma izsniegšanas, proti, laikā no 2013.–2019. gadam. Līdz...

Senāta civillietu departamenta 02.12.2025. lēmums lietā Nr. C33533523; SKC866/2025Darba devēja cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ar pirmās instances tiesas 12.02.2025. spriedumu prasība tika apmierināta.Apelācijas instances tiesā darbinieks iesniedza lūgumu apturēt tiesvedību šajā civillietā līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stāsies nolēmums citā civillietā Nr. C33307924, kurā darbinieks cēlis prasību pret darba devēju par atstādināšanas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas, zaudējumu atlīdzības un neizmaksātās prēmijas piedziņu, kā arī mobinga konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību. Lūgums tika pamatots ar to, ka abās lietās tiekot vērtēta darbinieka rīcības tiesiskums un atbilstība darba līgumam, tādēļ, vispirms neizskatot otru civillietu, pastāvot risks par vieniem un tiem pašiem apstākļiem nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem.Ar Rīgas apgabaltiesas 16.09.2025. lēmumu tiesvedība lietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tika apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C33307924. Apgabaltiesa norādīja, ka starp tām pašām pusēm vienlaikus norisinās divas tiesvedības,...

Latgales apgabaltiesas 08.04.2025. spriedums lietā Nr. C88325924Darba devējs organizatorisku un saimniecisku pasākumu ietvaros pieņēma lēmumu samazināt darbinieku skaitu, likvidējot vienu amata vietu. Pirms darba līguma uzteikšanas darbiniecei tika piedāvāts noslēgt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, taču viņa to neparakstīja. Pēc tam darbiniecei tika izsniegts darba devēja uzteikums, pamatojot to ar darbinieku skaita samazināšanu.Darba devējs veica darbinieku darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanu, kurā darbiniece saņēma viszemāko novērtējumu salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem. Darbiniecei tika piedāvāta iespēja turpināt darbu citā amatā citā struktūrvienībā, taču viņa no šī piedāvājuma atteicās un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja.Darbiniece iesniedza apelācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot arī liecinieku nopratināšanu, pamatojot to jauniem apstākļiem par pirmšķietami atšķirīgo attieksmi darbinieku vērtēšanā. Apelācijas instances tiesa liecinieku pratināšanu noraidīja, jo šis lūgums pieteikts ārpus iesniegtās apelācijas sūdzības ietvara.Arī apelācijas instances tiesa darbinieces prasību noraidīja. Tiesa secināja, ka darbinieku...

Senāta administratīvo lietu departamenta 09.07.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670004025, SKA603/2025Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par valsts zinātniskā institūta zinātniskās padomes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, ar kuru viņš tika atcelts no zinātniskā asistenta amata.Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu tika atteikts pieņemt pieteikumu, norādot, ka strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, jo tas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.Pieteicējs par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.Senāts atteica izskatīt blakussūdzību kā acīmredzami nepamatotu.Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas 3. un 4. punkts noteic, ka zinātniskās padomes kompetencē ietilpst personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos un jautājuma ierosināšana par zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām. Atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai personas akadēmiskajos amatos, arī zinātniskā asistenta amatā, ievēlē atklāta konkursa rezultātā. Savukārt 26. panta ceturtā daļa noteic, ka akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju.Nodarbinātības attiecības ar zinātnisko asistentu tiek nodibinātas uz...

Lietā skatīts jautājums par to, vai ar pārsūdzētā lēmuma atcelšanu ir novērstas visas tā izpildes sekas un vai pieteicējai, atsākot strādāt civildienestā, ir nodrošināma tā pati atlīdzības sistēma, kāda bijusi pirms atbrīvošanas no amata.Senāta administratīvo lietu departamenta 17.10.2025. spriedums lietā Nr. A420140922, SKA–460/2025.Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID, arī — dienests) 2021. gada 25. oktobra rīkojumu pieteicējai tika noteikta dīkstāve, kas atzīta par radušos viņas vainas dēļ, jo pieteicēja nebija uzrādījusi sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nebija uzsākusi vakcināciju noteiktajā termiņā. Vienlaikus tika nolemts par dīkstāves laiku neizmaksāt darba samaksu.Minētais rīkojums ar Finanšu ministrijas lēmumu tika atstāts negrozīts.Savukārt ar VID 2022. gada 3. februāra rīkojumu pieteicēja tika atbrīvota no ierēdņa amata, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Šis lēmums ar Finanšu ministrijas 2022. gada 22. marta lēmumu tika atzīts par tiesisku.Pieteicēja šos lēmumus pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, prasot arī darba samaksas izmaksu par dīkstāves laiku,...

Lietā skatīts jautājums, vai prēmija tiek ņemta vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā ja tā ir izmaksāta laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības atvaļinājumā un saņēmusi maternitātes pabalstu.Senāta administratīvo lietu departamenta 10.12.2025. spriedums lietā Nr. A420254522, SKA–250/2025Pieteicēja 2022. gada 8. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra) ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu.Ar aģentūras 2022. gada 9. jūnija lēmumu pieteicējai tika piešķirts vecāku pabalsts, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, taču aprēķinā netika iekļauti darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātie ienākumi — prēmija 4230 eiro apmērā, jo šajā laikā pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu.Pieteicēja nepiekrita šādam aprēķinam un apstrīdēja lēmumu, uzskatot, ka prēmija ir jāņem vērā, jo tā ir daļa no viņas ienākumiem. Ar aģentūras lēmumu sākotnējais lēmums tika atstāts negrozīts. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot izdot viņai labvēlīgāku administratīvo aktu un pārrēķināt vecāku pabalstu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2024. gada 6. jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka prēmija, kas...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 25. augusta spriedums lietā Nr. SKA–130/2025 sniedz būtisku skaidrojumu par to, kā aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas saimnieciskajā darbībā izmantots tikai daļēji. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu un pārmaksātā IIN atmaksāšanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Senāts, izskatot VID kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 6. decembra spriedumu un noraidīja VID sūdzību.Strīdus pamatā — apliekamā ienākuma noteikšanas metodeSenāta skatītais strīds radās pēc tam, kad VID veica IIN auditu un koriģēja pieteicējas deklarēto nodokli par nekustamā īpašuma (daudzdzīvokļu nama) atsavināšanu.Pieteicēja dzīvesvietu bija deklarējusi vienā no nama dzīvokļiem — dzīvoklī Nr. 3. Tā kā šis dzīvoklis piederēja pieteicējai vairāk nekā 60 mēnešus, tiesa atzina, ka ienākums, kas gūts no dzīvokļa Nr. 3 atsavināšanas, nav apliekams ar IIN saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.01.2025. rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. A420144024, SKA–305/20252023. gada oktobra beigās sociālajos tīklos (tostarp YouTube un Facebook) tika publicēts videoieraksts krievu valodā, kurā pieteicēja, pozicionējot sevi kā Latvijas policijas amatpersonu ar 20 gadu darba stāžu, pauda sašutumu un bažas par bērnu nolaupīšanām Eiropā, minēja statistikas datus un izklāstīja ieteikumus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.Video tika sadalīts vairākos īsos sižetos un guva plašu izplatību, sasniedzot ievērojamu skatījumu, komentāru un dalīšanās reižu skaitu. Par videoierakstu tika publicēti raksti medijos (Re:Baltica, lsm.lv), kuros tika analizēts pieteicējas sniegtais saturs, tostarp apšaubīta statistikas interpretācija un norādīts uz sazvērestības teoriju elementiem. Sociālajos tīklos lietotāju reakcija bija neviennozīmīga — daļa izteica atbalstu, daļa kritizēja saturu, savukārt daļa akcentēja faktu, ka informāciju izplata policijas amatpersona.2023. gada 6. novembrī Valsts policijā tika saņemta žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvja vēstule par sociālajos medijos izplatīto video. Tika uzsākta faktu pārbaude un disciplinārlietas izmeklēšana, kuras gaitā tika izvērtēti videoieraksti un to izplatība,...

Prasītāja 27.12.2023. cēla prasību pret savu bijušo darba devēju — novada pašvaldību.Senāta Civillietu departamenta 15.10.2025. spriedums lietā C73250824, SKC–511/2025.Prasībā sākotnēji tika lūgts:uzlikt pašvaldībai pienākumu precizēt darba tiesisko attiecību izbeigšanas rīkojumā norādīto darba stāžu un izmaksāt korektu galīgo aprēķinu, tostarp kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 3600 eiro apmērā;uzlikt pienākumu sniegt atbildi uz prasītājas iesniegumiem par korekta galīgā aprēķina veikšanu.Morālā kaitējuma prasījums tika pamatots ar diviem apstākļiem:darba devējas ilgstošu bezdarbību, aptuveni divu gadu garumā nesniedzot atbildes uz prasītājas iesniegumiem par gala aprēķina precizēšanu;saraksti ar pašvaldības domes priekšsēdētāju viņa privātajā Facebook kontā, kurā uz prasītājas publisku jautājumu par iesniegumu ignorēšanu domes priekšsēdētājs atbildējis ar frāzi «labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies». Tiesvedības laikā atbildētāja izdeva rīkojumu par grozījumiem iepriekšējā rīkojumā, nosakot, ka prasītājai izmaksājams atlaišanas pabalsts četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Uz šī rīkojuma pamata prasītājai papildus izmaksāti 113,14 eiro (bruto — 146,93 eiro).Pēc minētās summas izmaksas prasītāja precizēja prasību:atteicās no prasījuma par...

Pieteicējs bija Valsts robežsardzes (VR) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, ieņemot amatu VR teritoriālajā struktūrvienībā. Ar VR 01.12.2022. lēmumu pieteicējam tika piemērots disciplinārsods par diviem disciplinārpārkāpumiem. Par pirmo pārkāpumu noteikts disciplinārsods — rājiens, bet par otro pārkāpumu — atvaļināšana no dienesta. Galīgais disciplinārsods noteikts — atvaļināšana no dienesta Senāta administratīvo lietu departamenta 07.11.2025. spriedums lietā Nr. A420134023, SKA–180/2025.Situācijas aprakstsPirmais pārkāpums konstatēts 26.10.2022., kad pieteicējs norīkojuma pienākumu izpildes un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, uzraugot padomju režīmu slavinoša pieminekļa «Draudzības kurgāns» piemiņas plākšņu demontāžas darbus un veicot pierobežas joslas kontroli, ar savu personīgo mobilo telefonu fotografēja un filmēja notiekošo. Šādas darbības netika atzītas par saistītām ar norīkojuma uzdevuma izpildi.Otrs pārkāpums konstatēts tajā pašā datumā un apstākļos. Demontāžas darbu laikā pieteicējs krievu valodā izteica komentāru «russkije ne sdajutsja» («krievi nepadodas»). Minētais izteikums tika ierakstīts pieteicēja uzņemtajā videoierakstā. Pēc notikuma pieteicējs uzņemtās fotogrāfijas un videoierakstu ar minēto komentāru ievietoja lietotnes WhatsApp grupā, kurā piedalījās attiecīgās robežapsardzības...

Vai tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt publiski pieejamus datus par juridiskās personas pārstāvības tiesībām? Vai tiesa drīkst ignorēt faktu, ka prasība tika iesniegta termiņā, bet netika pieņemta pārmērīga formālisma dēļ? Kā līdzsvarojamas tiesiskās noteiktības un tiesību uz taisnīgu tiesu prasības?Senāta Civillietu departamenta 29.09.2025. lēmums lietā Nr. C770833524, SKC–361/2025Darba devējs cēla prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 9. punktu un DL 110. panta normām. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 21. jūnija spriedumu prasība noraidīta pilnībā, savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 17. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, tiesvedība lietā izbeigta. Apgabaltiesa norādīja, ka arodbiedrība bija sniegusi nepiekrišanu darba līguma uzteikumam, un darba devējam saskaņā ar DL 110. panta ceturto daļu bija noteikts viena mēneša prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā.Arodbiedrības atteikumu darba devējs saņēma 2023. gada 21. decembrī, līdz ar to termiņš prasības celšanai beidzās 2024. gada 22....

Senāts šajā lietā skaidro, vai disciplinārlietā drīkst nosaukt amatpersonu par zagli, ja kriminālprocess vēl nav pabeigts? Vai tiesa administratīvā procesa laikā bez pierādījumu izvērtēšanas nav pati pārkāpusi nevainīguma prezumpciju? Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.12.2025. spriedums lietā Nr. A420249522, SKA–101/2025Ar Valsts policijas priekšnieka 2022. gada 14. marta lēmumu pieteicējai — Valsts policijas amatpersonai — tika piemērots disciplinārsods: atvaļināšana no dienesta. Disciplinārsods pamatots ar to, ka pieteicēja, atrodoties veikalā, nebija norēķinājusies par kosmētikas precēm (tonālo krēmu un skropstu tušu), tādējādi rīkojusies neētiski un diskreditējusi Valsts policiju.Administratīvā procesa ietvaros Iekšlietu ministrija atstāja disciplinārsodu negrozītu. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka pieteicējas rīcība rada pamatotas aizdomas par nodomu iznest preces no veikala, par tām nesamaksājot, un ka šāda rīcība diskreditē policijas amatpersonas statusu. Tāpat apgabaltiesa uzsvēra, ka kriminālatbildības neesamība pati par sevi neliedz piemērot disciplināratbildību.Par apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība, vēršot uzmanību, ka tiesa ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, faktiski nosaucot pieteicēju...