Lai turpinātu kriminālprocesu pret jaunievēlētu deputātu, būs nepieciešama Saeimas piekrišana

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 30.maijā, ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai parlamentā  grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz ieviest būtiskas izmaiņas parlamenta darba tiesiskajā regulējumā. Komisija aicinās Saeimu skatīs šo likumprojektu 8.jūnija Saeimas sēdē. 

Izskatot budžeta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus, deputāti varēs debatēt par katru budžeta paketes likumprojektu atsevišķi. Patlaban Saeimas kārtības rullis nosaka, ka debates pirmajā lasījumā notiek par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā. Runas laiks, apspriežot ar budžeta likumprojektu saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, tiks ierobežots līdz piecām minūtēm, deputātam piedaloties debatēs pirmo reizi, bet, runājot otro reizi, - divām minūtēm. 

Lai paātrinātu budžeta likumprojektu izskatīšanu, paredzēts atteikties no debatēm un balsojuma par tādiem priekšlikumiem gadskārtējā valsts budžeta projektā, par kuriem Saeima jau pieņēmusi lēmumu, iepriekš izskatot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. 

Būtiski plānots mainīt kārtību, kādā valdības locekļi sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem. Turpmāk atbilžu sniegšana mutvārdos vairs nenotiks ceturtdienas pēcpusdienā, bet atbildes uz jautājumiem būs Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības jautājums. Atšķirībā no esošās kārtības deputātiem, iesniedzot jautājumu, būs jānorāda, vai atbildi deputāts vēlas saņemt rakstveidā vai mutvārdos. Rakstveida atbildes tiks izdalītas deputātiem, savukārt mutvārdu atbilžu sniegšanai valdības locekļiem tiks atvēlētas 10 minūtes par katru uzdoto jautājumu.

Grozījumi paredz no likuma svītrot normu, ka Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, ja parlaments piekritis kriminālvajāšanas uzsākšanai pret viņu. Līdz ar to tiesības piedalīties Saeimas darbā deputāts zaudēs tikai tad, ja tiks apcietināts. Tādējādi deputāts, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, netiks ierobežots tiesībās brīvi piedalīties parlamenta darbā. Līdzīgs regulējums ir gandrīz visās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz, ka Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas. 

Izmaiņas plānotas attiecībā uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas ierosināšanu – turpmāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija to varēs darīt arī bez rakstveida iesnieguma. Patlaban lietu var ierosināt tikai, pamatojoties uz deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegumu. 

Par deputātu atvaļinājumiem turpmāk vairs nelems Saeima – par atvaļinājumu piešķiršanu lems Prezidijs, paziņojot par to Saeimai. 

Kārtības ruļļa grozījumu projektā iekļauta arī virkne citu izmaiņu, kas Saeimas darba tiesisko regulējumu pielāgo mūsdienu parlamenta darba praksei.