Jaunākais Eiropas Komisijas 2022. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) liecina, ka Latvijā paredzamais laiks lietu izskatīšanai tiesā ir trešais mazākais starp ES dalībvalstīm. Salīdzinot ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem ES dalībvalstīs, Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums un zemākais neizskatīto administratīvo lietu skaits.
Ziņojumā tiek sniegts pārskats par tiesu sistēmas būtiskākajiem rādītājiem: efektivitāti, kvalitāti un tiesu varas neatkarību. Galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits.
Ziņojuma statistika liecina, ka Latvija ir trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc laika, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas straujais lietu izskatīšanas ātruma kāpums ir saistīts ar tiesu sistēmas reformu, tiesu informatīvās sistēmas kļūdu analīzi un datu labojumiem.
Statistika liecina, ka Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar vidējiem šo lietu izskatīšanas ilgumiem ES dalībvalstīs.
Turklāt Latvijā ir vismazākais neizskatīto jeb atlikumā esošo administratīvo lietu skaits.
Šī gada ziņojumā tiek sniegta padziļināta analīze par tiesu iestāžu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, kā arī par tieslietu digitalizāciju, kurai ir bijusi būtiska nozīme tiesu darbības nodrošināšanā Covid-19 pandēmijas laikā, gan arī plašākā nozīmē, veicinot efektīvu un pieejamu tiesu sistēmu. Latvija ir viena no līderiem, kas nodrošina digitālus risinājumus elektroniskai komunikācijai un attīsta dažādas tehnoloģiskus risinājumus (piemēram, mašīnlasāmi tiesas nolēmumi, pieteikumu iesniegšana un iespēja sekot tiesvedībai digitālā risinājumā). Šajā ziņojumā pirmo reizi dati atspoguļo Covid-19 ietekmi uz tiesu sistēmas efektivitāti. Vienlaikus ziņojumā iekļauti arī dati no diviem Eirobarometra pētījumiem par to, kā sabiedrība un uzņēmumi uztver tiesu neatkarību katrā dalībvalstī.
EK tiesiskuma ziņojumi tiek apkopoti kopš 2013. gada, kas tiek īstenoti, lai EK uzraudzītu tieslietu reformas ES dalībvalstīs un veicinātu valstu savstarpējo dialogu labās prakses realizācijā.
